ĀM iesniedz notu Kirgizstānai par pārkāpumiem pret Latvijas pilsoņiem

Nota iesniegta par sešus gadus ilgušo kriminālprocesu Kirgizstānā pret bijušo “Manas bank” akcionāru Valēriju Belokoņu un trīs tās amatpersonām

Ārlietu ministrija (ĀM) ir iesniegusi notu Kirgizstānai, prasot paskaidrojumus, par pārkāpumiem pret Latvijas pilsoņiem, aģentūru LETA uzzināja ĀM.

Nota iesniegta 20.jūnijā saistībā ar sešus gadus ilgušo kriminālprocesu Kirgizstānā pret bijušo “Manas bank” akcionāru Valēriju Belokoņu un trīs tās amatpersonām – Jevgeniju Verbicki, Anitu Lasi un Juriju Kačnovu.

Apelācijas izskatīšanu tiesa novilcināja, septiņas reizes pārceļot izskatīšanas datumu. Taču, sākot lietas izskatīšanu, tā ilga tikai dažas stundas, kuru laikā tika noraidīti visi bez izņēmuma advokātu lūgumi un noraidījumi tiesas sastāvam, pretēji izvirzītajām prasībām, netika nopratināts neviens aizstāvības liecinieks un no tūkstošiem lietas materiālos esošajiem dokumentiem tiesā pārbaudīti tika vien septiņi, norāda Belokoņs.

Viņš stāsta, ka spriedums tiks pārsūdzēts Augstākā tiesā. Spriedums netiek atzīts un izpildīts Latvijā, Eiropas Savienībā un citās valstīs. 

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Latvijas baņķiera Valērija Belokoņa banku savulaik nacionalizējušās Kirgizstānas tiesa aizmuguriski piespriedusi viņam un vairākām bijušajām “Manas Bank” amatpersonām no Latvijas 20 gadu cietumsodu.

Belokoņam piederošās AS “Belokon Holdings” preses dienests norāda, ka tiesas sēde 12.maijā sasaukta slepeni, nebrīdinot advokātus, un spriedums pieņemts dažu stundu laikā.

Belokoņs uzskata, ka šāds spriedums pieņemts, atriebjoties par Kirgizstānas valdībai nelabvēlīgo starptautiskās šķīrējtiesas lēmumu, kas nosaka, ka Kirgizstānai jāmaksā Latvijas baņķierim 16,5 miljoni ASV dolāru kompensācija par “Manas Bank” nacionalizāciju. Kirgizstānas tiesas lēmums nekādi neietekmē Kirgizstānas valdības pienākumu samaksāt Belokoņam piespriesto kompensāciju, bet dod iespēju iekšpolitiski skaidrot Kirgizstānas zaudējumu starptautiskā arbitrāžā, uzskata baņķieris. “Kirgizstāna pieļāvusi būtiskus krimināltiesību pamatprincipu pārkāpumus, un tāpēc spriedums netiks atzīts un izpildīts Latvijā, Eiropas Savienībā un citās civilizētās valstīs,” norāda “Belokon Holdings”. 

Kirgizstānas ziņu vietne “Tazabek” vēsta, ka Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas Pervomaiskas rajona tiesa noteikusi, ka sods Belokoņam jāizcieš pastiprināta režīma labošanas darbu kolonijā. Tiesa arī nolēmusi konfiscēt Belokoņa īpašumu un noteikusi viņam aizliegumu trīs gadus darboties banku jomā.

20 gadu ieslodzījums pastiprināta režīma kolonijā un mantas konfiskācija aizmuguriski piespriesti arī bijušajām “Manas Bank” amatpersonām no Latvijas – bijušajam padomes priekšsēdētājam Jevgeņijam Verbickim un bijušajiem padomes locekļiem Anitai Lasei un Jurijam Kačnovam.

“Tazabek” ziņo, ka šajā lietā notiesāti arī vairāki apsūdzētie no Kirgizstānas, tostarp bijušā Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva dēls Maksims Bakijevs, kuram aizmuguriski piespriests mūža ieslodzījums. Viņš Kirgizstānā aizmuguriski ir notiesāts arī par citiem ekonomiskajiem noziegumiem. Kad 2010.gada aprīlī no Kirgizstānas prezidenta amata tika gāzts viņa tēvs, Maksims Bakijevs atradās ārzemēs un Kirgizstānā nav atgriezies.

Visi notiesātie esot atzīti par vainīgiem korupcijā un naudas atmazgāšanā.

Belokoņs savu vainu šajās apsūdzībās noliedz jau kopš to izvirzīšanas un ar starptautiskās šķīrējtiesas starpniecību cenšas panākt kompensāciju no Kirgizstānas par “Manas Bank” nacionalizāciju. 2014.gada oktobrī starptautiskā šķīrējtiesa Parīzē nolēma, ka Kirgizstānas valdībai jāmaksā Belokoņam 16,5 miljoni ASV dolāru, taču Kirgizstānas valdība aizvien atsakās maksāt šo kompensāciju.