Ģimenes ārstu prasības ir taisnīgas

Skaidrojums – kas ir kapitācijas nauda 

Ģimenes ārstu streiks Latvijā ievelkas un ievelkas viena iemesla dēļ – Veselības ministrija paziņo, ka negrasās pildīt ģimenes ārstu prasības attiecībā uz kapitācijas naudu. Ģimenes ārstu prasība ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%. Veselības ministrija piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Dažādas oficiālas amatpersonas izliekas, ka nesaprot, kas ir kapitācijas nauda, apgalvo, ka tā ir ārsta alga, un aizrunājas, ka nevar palielināt algu vieniem ārstiem, bet citiem ne. Ministre Anda Čakša publiskajā telpā min nepatiesus skaitļus un apšaubāmus apgalvojumus. Katru dienu mēs publiskajā telpā redzam negodīgus un apvainojošus apgalvojumus par ģimenes ārstiem.

Lai Ministru prezidentam un veselības ministrei nešķistu, ka Latvijas Ārstu biedrība izdomā savus skaitļus, sākumā citēšu Ministru kabineta noteikumu Nr.1529 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” jaunāko versiju, kuras 287. punkts ierakstīts ar M. Kučinska un A. Čakšas parakstu 2016. gada 20. decembrī.

„287. Darba samaksu (D) par veselības aprūpes pakalpojumu aprēķina, ņemot vērā, ka vidējā darba samaksa mēnesī ir noteikta šādā apmērā:

287.1. ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 859,00 euro;

287.2. ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 537,00 euro;

287.3. ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 400,00 euro.” (MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 839 redakcijā).

Tiesa, šeit man jābūt godīgam pret valsti, un jāatzīst, ka Centrālās statistikas pārvaldes noteiktā 2014. gada vidējā ārsta alga Latvijā (221. pozīcija vidējās algās) ir 1725 eiro bruto. Centrālā statistikas pārvalde savu aprēķinu sniedz reizi četros gados, taču nav ne mazākā iemesla uzskatīt, ka ārstu algas nokritušas divas reizes. Tad kāpēc Ministru kabinets savos noteikumos melo?

Atbildi sniedz šo pašu Ministru kabineta noteikumu Nr.1529 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 285. punkts.

“285. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifu aprēķina, izmantojot šādu formulu: TC = VC (D + S + M + E) + FC (U + A + N), kur TC – veselības aprūpes pakalpojumu tarifs; VC – mainīgās izmaksas (tiešās izmaksas): D – darba samaksa; S – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; M – ārstniecības līdzekļi; E – izdevumi, saistīti ar pacientu ēdināšanu; FC – pastāvīgās izmaksas (netiešās izmaksas): U – pieskaitāmās un netiešās ražošanas izmaksas (ar pacientu uzturēšanu saistītie izdevumi pakalpojumu apmaksai, riska maksājuma veikšanai, materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra iegādei); A – administratīvie izdevumi; N – amortizācija.

Tātad jau pašā sākumā tarifi balstās uz meliem. Tarifā tiek ielikta divreiz mazāka alga nekā tai vajadzētu būt, līdz ar to solītās darba algas tur nemaz nav. Protams, šeit ir jautājums – vai Ministru kabinets vēlas streika prasības pārnest uz tiesu un Satversmes tiesu.

Tomēr Latvijas iedzīvotāji pie meliem ir pieraduši. Viņi nebrīnās, ka valsts apgalvo, ka medicīnā maksā smalki pēc aprēķina, bet aprēķins ir vienkāršs – cik sanāk. Tomēr arī Latvijas iedzīvotāji ir pelnījuši saprast – kas ir tā mistiskā kapitācija, par kuru valsts maksā ģimenes ārstam. Sākšu ar to, ka medicīnas praksei ir kaut kur jāatrodas. Par ģimenes ārsta praksi valsts maksā tā sauktās „fiksētās izmaksas”, kas nav iekļautas kapitācijas naudā. Fiksētās izmaksas mēnesī praksei ir 480,73 eiro, no kurām telpu izmaksām paredzēti 252,31 eiro, no tiem savukārt 157 – nomai, bet 95 – komunālajiem izdevumiem. Ja kāds man var parādīt dzīvokli Rīgā, kuru var izīrēt, apsildīt un apūdeņot par šādu naudu, es labprāt to apskatītu. Savukārt administratīvajiem izdevumiem valsts paredzējusi 200,31 eiro mēnesī, kur iekļāvusi grāmatveža algu, transporta izdevumus, telpu uzkopšanu, riska fonda iemaksas, apsardzi, signalizāciju (neaizmirstiet, ka praksē stāv arī stipras iedarbes medikamenti, ko kāds var iekārot), medicīnas aparatūras apkopi un bīstamo atkritumu utilizāciju. Savukārt mēbelēm, paklājam, seifam, tīrīšanas līdzekļiem, dūmu detektoriem, ugunsdzēsības aparātiem, pulksteņiem, informatīvajiem materiāliem un visam citam valsts paredzējusi 28,11 eiro. 

Uztvērāt, saskaitījāt? Ģimenes ārsta prakses uzturēšanai valsts maksā kopā 480,73 eiro, ar ko nevienam nepietiek. Vienmēr papildus šiem izdevumiem ģimenes ārsts ņem no kapitācijas naudas. Un vēl – ģimenes ārsti šoreiz, saprazdami valsts finanšu problēmas, šīs nepietiekamās naudas palielināšanu nav iekļāvuši savās prasībās.

Tātad – visiem pārējiem izdevumiem valsts par katru pacientu ģimenes ārsta praksei maksā kapitācijas naudu par katru pacientu – 1,233728 eiro mēnesī. Tas nozīmē diezgan lielu atšķirību ģimenes ārstu praksēs, kam ir 3000 pacientu, bet tādu prakšu ir maz, un tādās praksēs, kur ir 600 pacientu. Ikviens, pat Ministru prezidents un veselības ministre drīkst apskatīt, cik pacientu ir ģimenes ārstam, pareizināt šo skaitli ar mistisko 1,233728, un jūs uzzināsiet, ka ģimenes ārsta prakse tiek uzturēta, veic visas funkcijas par aptuveni 2000 eiro. Kas tad būtu jāuztur par šo kapitācijas naudu? Jūs domājat – algas? Nē – vispirms tie ir medicīnas instrumenti un iekārtas, piemēram, ledusskapis vakcīnām, lupas, pincetes, grieznes, inhalatori, otoskopi, oftalmoskopi, difūzijas statīvi, pulsometri utt. Tam visam valsts paredzējusi 40,59 eiro mēnesī no šīs kapitācijas naudas. 

Savukārt medikamentiem un materiāliem (analgētiskiem līdzekļiem, nesteroīdiem pretsāpju līdzekļiem, atropīnam, adrenomimētiskiem līdzekļiem, digoksīnam, dobutamīnam, bronholītiskām inhalācijām, neiroleptiskiem līdzekļiem, glikokortikoīdiem, kā arī dezinfekcijas līdzekļiem, steriliem dzemdību komplektiem un citām šāda veida lietām) valsts no kapitācijas naudas mēnesī paredzējusi izdot 81,36 eiro. Kā kuram izdodas – daļa nedaudz ietaupa, lielākoties – pārtērē. Visai medicīniskajai dokumentācijai, proti, veselības ministres lielajai mīlestībai – sakārtotiem papīriem (to gan viņa sauc par kvalitātes kontroli) mēnesī paredzēts 42,90 eiro. Jūs jau redzat – pat ministrija papīrus uzskata par ekvivalentu vērtību medikamentiem.

Un te nāk lielais ministrijas pienesums – 229,38 eiro mēnesī datortehnikai, mobilajam telefonam, stacionāram telefonam, programmatūrai un nejēdzīgajiem e-veselības ielāgošanas pasākumiem.

Tas, kas paliek pāri, – tas ir ārsta un medicīnas personāla algai. Normālā praksē paredzēts ārstam 1096,55 mēnesī, bet mūsu aprēķini rāda, ka ārsts, kas izpilda visus reglamentējošos dokumentus, mēnesī vidēji nopelna 820 eiro. Es jums lūdzu paskatīt šajā visā stāstā sākumu: tāds patiesībā jau ir aprēķins – lai ģimenes ārsts saņem divreiz mazāk nekā vidējā ārsta alga mēnesī.

Latvijas Ārstu biedrība strikti nostājas par ģimenes ārstu izvirzītajām streika prasībām. Mēs uzskatām – veselības ministres un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas strīdā uzvarētāju nebūs. Iespējama ir win/win (uzvarētājs/uzvarētājs) situācija, ja valdība korekti izskatīs ārstu prasības un lose/lose situācija, uz ko ministrija šobrīd medicīnas sabiedrību dzen.

Mēs esam lūguši Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju pārņemt savās rokās kapitācijas jautājuma izskatīšanu. Ģimenes ārsti par pašreizējo kapitācijas naudu praksi uzturēt nevar, bet kapitācijas nauda nenozīmē ārsta algu.

Autors ir Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents