Pirms pieciem gadiem Mārtiņš Ozoliņš par 3000 latiem nopirka pussabrukušo Skultes muižas noliktavu, kur kolhoza laikā atradās graudu kalte. Atjaunojis ēku un iegādājies modernas datorvadāmas iekārtas, tagad viņš to pārvērtis par efektīvu jumta skārda detaļu ražotni
Krīze vēl nebija lāgā beigusies, kad Mārtiņš Ozoliņš, gadu nosēdējis bez darba, nodibināja savu uzņēmumu Balex Metal Vidzeme, atrada tam mājvietu Berģos un kļuva par Balex Metal, kas ir viens no Polijas lielākajiem jumtu ražotājiem, dīleri Latvijā. Poļu kompānija tobrīd jau bija ienākusi vietējā tirgū, izveidojot šeit gan savu tirdzniecības pārstāvniecību, gan ražotni.
Tomēr tikai ar tirdzniecību Ozoliņš nodarbojās īsu laika sprīdi. «Būvniecībā tolaik vēl nekas daudz nenotika, uzņēmēji bija piesardzīgi, un neviens nevienam īsti neuzticējās. Sapratu, ka, tirgojot tikai jumtus, tālu netikšu,» tagad atceras Mārtiņš. To secinājis, viņš iegādājies dažus vienkāršus, lietotus darbgaldus, pieņēmis darbā skārdnieku, un pa abiem ķērušies pie samērā vienkāršu metālizstrādājumu, piemēram, skārda palodžu, izgatavošanas.
Tagad Skultē tapušos izstrādājumus izmanto simtos objektu Latvijā. Pērn līdzās vecajai kambīzei (tā noliktavu saukuši pagājušā gadsimta sākumā) uzbūvēts mūsdienīgs siltināts angārs, bet uzņēmuma apgrozījums pārsniedza 1,2 miljonus eiro.
Vecās ēkas otrs mūžs
«Ar būvniecību nesaistīti cilvēki, kas ceļ māju vai grib mainīt veco jumtu pret jaunu, parasti paskatās cenu piedāvājumu, izvēlas sev izdevīgāko un pēc tam brīnās, ka gala rēķins izrādās lielāks, nekā sākotnējais piedāvājums,» nozares specifiku skaidro Mārtiņš Ozoliņš.
Tas tāpēc, ka pats jumta segums, lai arī galvenā, patiesībā ir tikai viena no neskaitāmām detaļām, kas nepieciešamas kvalitatīvam un drošam jumtam. Vēl vajadzīgi skursteņu apšuvumi, karnīzes, kores, vējmalas, notekas, sniega barjeras, jumta drošības elementi… Un tās ir tikai ar aci redzamās, bet vēl daudz vairāk ir tādu, par kuru esamību zina tikai speciālisti – dažādu veidu savienojumi, stiprinājumi.
«Pat gribēdams es visu nevaru nosaukt, jo tādu atkarībā no jumta konfigurācijas ir desmitiem,» saka Mārtiņš. Un tieši šīs detaļas pašlaik ir Balex Metal Vidzeme darba lauks.
Tomēr ar vecajām iekārtām Berģos, kur joprojām atrodas uzņēmuma birojs un noliktava, skārda izstrādājumi ražoti salīdzinoši neilgi. Jau 2011. gadā pavērusies iespēja saņemt ES līdzfinansējumu, startējot Lauku atbalsta dienesta (LAD) projektā, kas bija paredzēts uzņēmējdarbības attīstībai laukos. Tad arī Mārtiņš Limbažu novadā iegādājies Skultes muižas kambīzi un zemi ap to. Pirms dažiem gadiem ēkai bija nomontēti un metāllūžņos sagriezti kolhoza laika tērauda graudu torņi. Tā vecā, no laukakmeņiem celtā noliktava kļuva par graustu, kuram liktenis bija lēmis agrāk vai vēlāk sabrukt.
Mārtiņš izaudzis turpat netālu Duntē, pabeidzis Liepupes vidusskolu un, kā pats smejas, sekojot tā laika modei, iestājies LU Juridiskajā fakultātē. Vienlaikus gan sācis strādāt pie viena no šobrīd lielākajiem metāla jumtu ražotājiem. Darbs aizrāvis tik ļoti, ka studijas drīz vien pametis.
Toreiz šis uzņēmums vēl tikai ienāca tirgū, un ražošana notika nelielā darbnīcā Ganību dambī. Deviņu gadu laikā Mārtiņš kopā ar to nogāja garu attīstības ceļu no vienkāršas darbnīcas līdz lielai rūpnīcai, bet pats no strādnieka līdz visa uzņēmuma tirdzniecības vadītājam. Ieguvis ne tikai pieredzi, bet arī iepazinis klientus, nozari kopumā un tajā strādājošos. Tieši tas vēlāk, sākot pašam savu biznesu, izrādījās īpaši svarīgi.
«Diemžēl krīzes laikā manas idejas, kā to pārvarēt, tik ļoti atšķīrās, ka neatlika nekas cits, kā aiziet no darba. Varbūt tiešām gribēju neiespējamo, varbūt to stienīti saliecu par daudz,» tagad atzīst uzņēmējs, kurš joprojām dzīvo Salacgrīvas novada Duntē, Minhauzena pasaulē, iepretim pasaulslavenā dēkaiņa muzejam. Savukārt vasaras kopā ar brāļiem pavadījis vecāsmātes mājās – tepat, dažus kilometrus no Skultes muižas.
Kā jau laukos, puikas nodarbināti pēc pilnas programmas – ravēšana, siena vākšana, kartupeļu stādīšana pavasaros un novākšana rudeņos. Vecvecāku māja ģimeni kopā saista joprojām. Lai gan puikas jau sen izauguši. Jaunākais brālis Mikus ir testa inženieris pasaules līmeņa kompānijā Schneider Electric. Mārim pašam savs bizness – gaisa apstrādes iekārtu projektēšana, tirdzniecība, montāža, apkope. Bet vecākais brālis Raivo ir lielkravu auto vadītājs. Un brāļu vietā pa vasarām Skultē kopā ar vecvecākiem nu dzīvo viņu bērni.
«Atceros, kā mēs ar tēvu vēl toreiz, kad mācījos pamatskolā, vedām uz šejieni kaltēt graudus,» Mārtiņš saka, rādīdams uz atjaunoto kalti. Tomēr tūlīt piebilst, ka bērnības atmiņas nebūt neesot bijušas noteicošās ēkas iegādei. Noteicošā bijusi infrastruktūra un nākamās ražotnes atrašanās vieta. Līdzās labs, nesen asfaltēts ceļš. Līdz Rīgai var tikt nepilnas stundas laikā. Savukārt uz Limbažiem, kur atrodas vairāki ēku celtniecības un būvniecības uzņēmumi, var aizbraukt divdesmit minūtēs. Jā, tagad viņš, protams, jūtoties piederīgs šai vietai un izvēli nenožēlojot.
Ēkas atjaunošana prasījusi apmēram gadu. 2013. gadā vecajā kambīzē uzstādīti moderni, speciāli pēc pasūtījuma Vācijā un Somijā ražoti datorizētie darbgaldi. Paralēli ikdienas darbam pašu spēkiem sakopta arī ražotnes apkārtne. Un, kaut arī Mārtiņš uzskata, ka darāmā ēkas pilnīgai atjaunošanai vēl pietiek, pašlaik šo vietu nav iespējams salīdzināt ar krūmos un nezālēs ieaugušo graustu pirms gadiem sešiem septiņiem. Lielā mērā jāpateicas arī kaimiņam zemnieku saimniecības Ceļmalas īpašniekam, kas izlīdzējis ar savu tehniku, ļaujot daudzas lietas atrisināt ātrāk un vienkāršāk.
Nepalaist garām iespējas
Ražošanas apjomiem augot, atklājās, ka ar vecās ēkas 200 kvadrātmetriem uzņēmuma tālākai attīstībai vairs nepietiek. Tāpēc pagājušajā gadā līdzās bijušajai kaltei sākta jauna, ap 500 kvadrātmetrus liela angāra celtniecība, kas šovasar tiks nodots ekspluatācijā. «Sākumā domājām – būs noliktava. Lai ātri izpildītu pasūtījumus, izejmateriālu bāzei jābūt ļoti lielai, bet šeit nav, kur tos uzglabāt. Nākas visu vest no Berģiem,» stāsta Mārtiņš, neslēpdams, ka tieši šīs būves dēļ pirmo reizi vajadzējis ņemt kredītu. «Bet nesen atvērts vēl viens LAD projekts, un būtu muļķīgi laist garām šo iespēju. Tāpēc pašlaik jau esam Somijā pasūtījuši jaunu ražošanas līniju, kas ļaus strādāt kvalitatīvāk, ātrāk, bet nākotnē, iespējams, arī pašiem sākt ražot jumta segumu.»
Balex Metal Vidzeme klientu vidū ir gan privātmāju īpašnieki, pasūtot tikai vienu vai dažus skārda izstrādājumus, gan būvniecības uzņēmumi, kas strādā lielos objektos. Piemēram, nesen piegādāti materiāli Raunas vidusskolas sporta zāles celtniekiem.
Vaicāts, kā viņam salīdzinoši īsā laikā izdevies iekarot šo tirgu un panākt tik nozīmīgu apgrozījumu, Ozoliņš atzīt – pirmkārt, palīdzējusi iepriekšējos gados uzkrātā pieredze; otrkārt, neliela uzņēmuma priekšrocības, kuras Balex Metal Vidzeme pilnībā izmantojot.
«Parasti jumts tiek likts pēdējais. Tāpēc tam nepieciešamās detaļas sāk meklēt, kad citi darbi pabeigti un precīzi zināmi visi izmēri un detaļu klāsts,» Mārtiņš atklāj vēl vienu nozares specifiku.
Bet lielam uzņēmumam, lai pasūtījumu iekļautu savos ražošanas grafikos un to izpildītu, nepieciešams laiks. Būvniekiem tā ir piespiedu dīkstāve. Tas nevienam nepatīk, sevišķi sezonas laikā. Savukārt viņi kā mazs ražotājs var reaģēt ātrāk un elastīgāk. Gan attiecībā uz cenu un samaksas nosacījumiem, gan arī termiņiem. «Mēs varam pastrādāt drusku ilgāk, atnākt uz darbu brīvdienā. Tādēļ, ja zvana man, saku – šodien vairs nepaspēsim, bet rīt varētu ķerties klāt,» smejas Mārtiņš, kurš pats pārzina arī visus ražošanas procesus un jebkurā brīdī var aizvietot jebkuru savu darbinieku.
Un tomēr, būvniecība ir un paliek specifiska nozare, kas vistiešākajā veidā saistīta gan ar ekonomisko situāciju valstī, gan globālajām tendencēm. Ja nu situācija pēkšņi mainās? Vai tad tieši mazie būvniecības izstrādājumu ražotāji nebūs tie, kas cietīs pirmie un visvairāk?
Nē, uzskata Mārtiņš Ozoliņš. Ja viņš vēl arvien turpinātu nodarboties tikai ar tirdzniecību, tad gan būtu pilnībā atkarīgs no būvniecības nozares un to ietekmējošiem faktoriem. Tagad sortimentu var pielāgot situācijai, var ražot citus produktus vai, sliktākajā gadījumā, iekārtas vispār izslēgt.
Pašlaik uzņēmumā strādā pavisam astoņi darbinieki. Kad darbu sāks jaunā līnija, vajadzēšot vēl vismaz trīs. Un pārsteidzoši – jauno darbinieku vidū viņš ļoti gribētu redzēt sievietes. Savulaik, kad apmeklējis lielus būvmateriālu ražotājus Vācijā un Somijā, brīnījies, ka tur strādā tik daudz sieviešu un dara šķietami vīriešu darbus. Tagad pārliecinājies: «Ja mūsu nozarē celtniekam pretī ir celtnieks, tad drīz vien saruna aiziet augstos toņos.» Savukārt sieviete, ja viņa ieinteresēta savā darbā, parasti tajā iedziļinās pamatīgāk un arī paveic to rūpīgāk. Tāpēc Mārtiņš uzskata, ka pat būvmateriālu veikalos sievietes nereti esot krietni zinošākas un līdz ar to arī labākas pārdevējas nekā vīrieši.
Vaicāts par nākotni, uzņēmuma vadītājs neslēpj, ka raugās tajā ar optimismu. Cilvēki grib dzīvot arvien labāk. Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta kvalitatīvai dzīves telpai. Parādās jaunas iespējas, kuras jāprot izmantot. Tiesa, ar vienu nosacījumu. «Tiklīdz tu pārtrauksi attīstīties un investēt ražošanā, tā viss beigsies, un ar tevi ir cauri,» saka Mārtiņš Ozoliņš.
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
Uz priekšu! Un nevajag baidīties no kļūdām.
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
Cilvēcīga uzticēšanās zināmiem un nezināmiem partneriem, kas beigās tā arī nesamaksā par saņemtajiem produktiem. Polijā, piemēram, vispār neeksistē pēcapmaksa. Latvijas apstākļos tas gan nav iespējams.
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
Es daru to, kas man patīk. Mēs strādājam ar pašiem labākajiem darbgaldiem, kādi šobrīd pieejami, un radām kvalitatīvu produktu, par ko nav jāsarkst.
Komentāri (24)