Oligarhu sarunas. Preses kastrēšana. Spilgtākie citāti

  • ir.lv
  • 29.06.2017.
2017_08_milda.jpg

2017_08_milda.jpg

Kā oligarhi sagrāba un sagrāva Latvijas lielāko dienas laikrakstu? Cik neatlaidīgs ir Aivars Lembergs, pieprasot valsts un pašvaldību uzņēmumiem naudu Neatkarīgās stutēšanai? Kam pasūtīt draudzīgus sižetus Latvijas Televīzijā, un kāpēc nav izdevies «sakārtot» Latvijas Radio? Rīdzenes sarunas atklāj, kā oligarhi būvēja savu ietekmi, pakļaujot un kropļojot Latvijas medijus.

Savs kabatas medijs vai pat vairāki - tā ir «oligarha komplekta» obligāta sastāvdaļa, lai veidotu sabiedrisko ietekmi. Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers tikai paši zina, cik daudz naudas ir nodedzināts, lai medijos uzturētu savu varenību, taču sarunas viesnīcā Rīdzene ļauj spriest vismaz par to, kādas pūles tas prasījis.

«Zini, kas ir sūdīgi, mēs tā arī netrisinājām... Ko es uzreiz teicu - ka vajag apvienoties par sabiedriskajiem medijiem. To televīziju daudzmaz sakārtoja, valsts televīziju, bet valsts radio, kā bija, tā palika,» Lembergs pēc 10. Saeimas vēlēšanām oktobrī sūkstās Šleseram. Bet buldozers nenomet gāzi arī pēc sakāves (Šlesera un Šķēles apvienība Par labu Latviju ieguva astoņas vietas). «Īstermiņā padiršam tikai tāpēc, ka ir tie pretinieki. Šajā variantā, kad apvienota radio un televīzija, privātos medijus uzfrišinām - ko viņi izdarīs? Viņiem nebūs resursi. Mēs varam izspēlēt izcili,» pārliecināts Šlesers.

Žurnāls "Ir" publisko sabiedrībai būtisku informāciju no sarunām viesnīcā "Rīdzene", kur Ainārs Šlesers ar politiķiem un uzņēmējiem kārtoja lietas.

Pilnu rakstu "Preses kastrēšana" lasi te, bet spilgtākos "Rīdzenes" sarunu citātus skati zemāk.

[foogallery id="356156"]

Līdzīgi raksti

Viedoklis Marija Celma

Krāpnieku rīki: kas der tev, der arī krāpniekiem

Jaunajām tehnoloģijām attīstoties, mākslīgais intelekts atvieglo ikdienu ne vien iedzīvotājiem, bet kļūst par “darbarīku” arī krāpniekiem. Parādās arvien vairāk rīku un programmu, ko garnadži var izmantot, cenšoties apkrāpt iedzīvotājus. Kādas ir jaunās krāpnieku tendences digitālajā pasaulē, kuras ir izplatītākās riska grupas un ko ņemt vērā, lai no krāpniecības izvairītos, skaidro Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.

Viedoklis Mindaugas Rakauskas

LMT un Tet darījuma rezultātā svarīgi nesagraut konkurenci un ārvalstu investoru uzticību

Latvijas valdības lēmums izpirkt SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) un SIA “Tet” kapitāldaļas no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas “Telia”, kļūstot par vienīgo šo uzņēmumu īpašnieci, nav vienkārši komercdarījums – tas ir lēmums, kas būtiski ietekmēs investīciju klimatu, konkurences līdzsvaru un telekomunikāciju nozares attīstību.

Viedoklis Artūrs Marģevičs

Par “dzērājšoferu” pārkāpumiem soda arī viņu ģimenes

Skaidrs, ka grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz transportlīdzekļu konfiskāciju tā dēvētajiem “dzērājšoferiem”, stājoties spēkā 2022. gada 25. novembrī, nospraustais mērķis bija cēls. Tomēr pēc divu gadu normu piemērošanas praksē atklājies, ka tajā ir virkne nepilnību, kas cita starpā par šo grozījumu “ķīlniekiem” padarījušas arī šo šoferu ģimenes locekļus.

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Algas lielākas, nevienlīdzība mazāka

Tas, cik ļoti konsekventi algu kāpums gadu pēc gada pārspēj gaidīto, ir vienkārši apbrīnojami. Par spīti tam, ka pieauguma temps pamazām noplok. Ir viegli atcerēties - 2023. gadā vidējais atalgojums pieauga apmēram par 12%, pērn par 10%, bet šogad līdz šim par aptuveni 8%, ja precīzāk - par 8,2%.

Jaunākajā žurnālā