”Latvijas dzelzceļš”: pavasarī un vasarā kravas samazinās objektīvi mazāka energoresursu pieprasījuma dēļ
Šogad maijā pa dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs ir 2,64 miljoni tonnu, kas ir par 2% mazāk nekā tajā pašā laikposmā pirms gada, aģentūru LETA informēja AS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) pārstāvis Māris Ozols, komentējot medijos izskanējušo informāciju par iespējamo ”Krievijas dzelzceļa” atteikšanos vest kravas no Krievijas ostām uz Latviju.
Pēc Ozola teiktā, aktuālie pārvadājumu dati līdz 22.maijam liecina, ka pa dzelzceļu maijā ir pārvadāti 2,64 miljoni tonnu kravu, kas ir 98% no pagājušajā gadā tajā pašā periodā pārvadāto kravu apmēra, un tas nav būtisks kritums.
”Pavasara un vasaras periodā katru gadu ir vērojama sezonāla tendence – kravu apmērs samazinās energoresursu pieprasījuma krituma dēļ,” pauda LDz pārstāvis, piebilstot, ka darbs norit normāli – kravas tiek saskaņotas un vestas. Vienlaikus viņš piebilda, ka turpinās gan jaunu kravu piesaiste, gan pašreizējo saglabāšana.
Atsaucoties uz anonīmiem avotiem, “Reuters” vēstīja, ka ”Krievijas dzelzceļš” atteicis vairākus pieprasījumus kravu pārvadājumiem uz Latvijas ostām. Tas skāris ogļu, naftas produktu un metālu kravas. Neoficiāli šāda rīcību tiekot saistīta ar Latvijas negatīvo nostāju pret projektu “Nord Stream 2″. ”Krievijas dzelzceļš” gan noliedzis, ka būtu noteikti kādi ierobežojumi kravu pārvadājumiem uz Latviju.
“Nord Stream 2” būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Iecerēts, ka “Nord Stream 2” divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.
Piesardzīgi par projektu izteikusies Eiropas Komisija (EK). Eiropas Savienības (ES) valstis 2014.gadā importēja 53% enerģijas. Trešdaļa gāzes transportēta no Krievijas, un daļa jaunāko Austrumeiropas dalībvalstu enerģijas ražošanā gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Maskavas. Gāzesvads rada riskus koncentrēt 80% ES Krievijas gāzes importa vienā maršrutā, un tagad EK aplūko, vai projekts atbilst ES noteikumiem.
Komentāri (31)
basta 24.05.2017. 14.29
Kurš te gribēja 12 sliežu dzelzceļu uz Maskavu būvēt?
9
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@basta > basta 24.05.2017. 22.16
to andrejs
Neesi nu Vienotības zombijs! Tie bija Magonis un Matīss.
0
andrejs > basta 24.05.2017. 14.49
Lembergs un Elksniņš.
0
andrejs > basta 25.05.2017. 09.48
“Rail Baltica” ir politisks projekts, kuram nav nekāda ekonomiskā pamata, – tādu viedokli šodien savā iknedēļas preses konferencē pauda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidents Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”), salīdzinot šo projektu ar padomju laiku grandiozajām Sibīrijas upju pagriešanas iecerēm.
0
Ēriks > basta 25.05.2017. 09.53
“Ventspilij un tāpat visai Latvijai ir jārēķinās, ka tautsaimniecības struktūra mainīsies un faktiski Latvija pārskatāmā nākotnē vairs neapkalpos Krievijas tranzīta kravas. Līdz ar to termināļiem labākajā gadījumā būs darbs tik daudz, cik tas ir saistīts ar jaudu trūkumu Krievijā vai arī saistībā ar Baltkrieviju,” norādīja Lembergs.
“Jānotiek būtiskai tautsaimniecības pārstrukturizācijai. Mēs pie tā strādājam no 2000.gada, bet tas neiet ātri, jo ar tiem resursiem, kādi ir tikai Ventspilij, ir par maz, bet valsts ilgtermiņa politikas šajā jautājumā diemžēl nav, un līdz ar to Latvija nokļūs smagā situācijā jau pārskatāmā nākotnē,” prognozēja Ventspils mērs.
“Ir jāsaprot, ka Krievija ir pieņēmusi lēmumu ieviest ekonomiskās sankcijas pret Latviju, Baltijas valstīm. Un viņas nav paziņotas kā ekonomiskās sankcijas kā tas bija atbildot uz ES un ASV ekonomiskām sankcijām agrorūpnieciskajā kompleksā. Ir jāsaprot, ka faktiski tas tā ir,” lēš politiķis.
Ventspils mērs ir izbrīnīts, ka Latvija izliekas, ka nekas nav noticis, ES izliekas, ka nekas nav noticis, ASV izliekas, ka nekas nav noticis. Var jau būt, ka viņi neizliekas, bet vienkarši nepamana tādu Latviju.
http://nozagts.focus.lv/news/lembergs-jasaprot-ka-krievija-pret-latviju-pienemusi-ekonomiskas-sankcijas?9223
0
andrejs > basta 25.05.2017. 09.54
. Sākumā visi bija vienisprātis, ka elektrifikācija jāsāk Latgalē. Tas šī reģiona attīstībā dotu vismaz 300 miljonu eiro ieguldījumu. Bet par tālāko domas dalījās. Viens maršruta virziens gāja uz Ventspili, otrs – uz Rīgu. Elektrifikācija uz Kurzemi projektu sadārdzinātu par 140 miljoniem. (Rīgas virziens 519 milj. eiro, Ventspils virziens 659 milj. eiro) Tomēr kravu apjomi krītas. Īpaši dramatisks tas bijis Ventspils brīvostā, un pārvadātās akmeņogles no Latvijas ar laiku varētu pazust pavisam. Tāpēc bija jāizšķiras, vai labāk modernizēt dzelzceļa tīklus līdz Rīgai, vai iet uz Ventspili, kur kravu pieaugumu var solīt tikai brīnums.
Tomēr ”Latvijas dzelzceļa” konsultants, neatkarīgs auditors ”Ernst &Young Baltic”, savā pētījumā analizēja arī ieguvumus Ventspils virzienam. Oktobrī programmas ieceri klāstīja sabiedrībai. Prezentācijā klāt bija arī Ventspils mēra Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš.
Jānis Austriņš, “MM&A Hill+Knowlton Strategies” partneris
(NP: Vai jūsu jebkāda saistība ar elektrifikācijas projektu varētu būt saistīta ar to, ka esat radinieks Aivaram Lembergam?) Jūs izdarāt ļoti tālejošus secinājumus! Tam nav nekāda sakara.
Austriņš noliedz, ka sniegtu padomus “Latvijas dzelzceļam” šajā projektā. Viņš ir sabiedrisko attiecību profesionālis un auditora konsultants. “Latvijas dzelzceļa” vadītāju Edvīnu Bērziņu Austriņš pazīst, taču par elektrifikāciju viņiem sarunu neesot bijis.
Jānis Austriņš, “MM&A Hill+Knowlton Strategies” partneris
Jūs jautājat, vai mums ir bijusi saruna divatā? Nē, protams, nav. (NP: Jūs faktiski viņu nepazīstat Edvīnu Bērziņu?) Es viņu atceros no senākiem laikiem. Rīgā īpaši tā profesionālā vide ir maza. Protams, mēs esam tikušies. Bet mums nav ne bieža, ne cieša komunikācija.
Pēc Uģa Magoņa krišanas viņa vietā “Latvijas dzelzceļa” šefa krēslā nonāca Edvīns Bērziņš. Viņš savos iepriekšējos amatos tranzītkaros bijis redzams Ventspils mēra Aivara Lemberga aizstāvis.
0
Ēriks > basta 25.05.2017. 10.00
Kāds elektrifikācijai sakars ar dzelzceļa būvniecību uz Maskavu?
0
andrejs > basta 25.05.2017. 10.13
Ērikam
deģenerālis: Kurš te gribēja 12 sliežu dzelzceļu uz Maskavu?
———————
Vismaz Andrejs pirmo reizi dzird, ka kāds gribētu būvēt 12 sliežu dzelzceļu uz Maskavu… :)
0
Ēriks > basta 25.05.2017. 11.43
Nu,12 sliežu protams ir pārspīlējums,bet:
Pagaidām tikai runas Jauns dzelzceļa projekts – ātrvilciens Rīga–Maskava – kā projekts parādījās tikai pērnā gada nogalē, kad Krievijā viesojās Valsts prezidents Valdis Zatlers. Jāpiebilst, ka līdz šim pašai Krievijai nav bijuši nekādi ilgtermiņa stratēģiski mērķi attiecībā uz ieguldījumiem dzelzceļa infrastruktūras attīstībā Baltijas, arī Latvijas virzienā. Gluži pretēji. Tā ir koncentrējusi uzmanību savu ostu un līdz ar to nepieciešamās infrastruktūras attīstībai. Taču Latvijas dzelzceļa šefs Uģis Magonis vēl šī gada februāra sākumā publiski gan minējis, ka Krievija veidojot transporta koridoru caur Latviju un šī koridora izveidei būtu iespējams arī piesaistīt Eiropas naudu, jo ES esot ieinteresēta ciešākā sadarbībā ar Krieviju.
Liekot Eiropai gaidīt un cerot uz Krievijas labvēlību, bet tādējādi nokaitinot eiropiešus un nesagaidot krievu atsaucību, Latvija no diviem grandioziem projektiem var palikt bez neviena
Latvijas lielā vēlme vienlaikus nosēdēt uz diviem krēsliem, proti, par prioritāru uzskatīt gan Eiropas finansiāli atbalstīto Rail Baltica, gan arī pērnā gada nogalē Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes laikā Krievijā izpeldējušo projektu par ātrvilciena Rīga-Maskava izveidi, var beigties ar sāpīgiem puniem. Latvijas valdības satiksmes ministriem vienmēr ir bijušas grūtības iemīlēt Rail Baltica projektu. Tas nebija cieņā ne pie kādreizējā satiksmes ministra Ainara Šlesera (LPP), ne Kaspara Gerharda (TB/LNNK), ne pašreizējā – Ulda Auguļa (ZZS). Visi ministri labprātāk ir skatījušies Krievijas virzienā un Rail Baltica šķiet kā tāda nemīlētas, bet bagātas krustmātes iedāvināta kleita, kura, viņai parādoties, jāvelk vien mugurā un jāsaka, ka patīk – citādi apvainosies. Ja Latvija būtu bagāta valsts, tā varētu būvēt dzelzceļa līnijas, uz kuru pusi vien gribētu, un, protams, būtu tikai ieguvēja – laba infrastruktūra palīdz uzņēmējiem un ir arī valsts izaugsmes pamatā. Taču naudas, lai vienlaikus tiktu galā ar abiem projektiem, nav un vēl ilgi nebūs. Patlaban Eiropas Komisijas (EK) finanses pieejamas projektam Rail Baltica un, lai vai kā Latvija censtos, tās būs grūti pārlikt Krievijas pusē. Vēl vairāk – Latvija, ja tā beidzot nesāks normāli strādāt, šo naudu visai drīz pat var zaudēt. http://vecs.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/lielas-ceribas-un-realas-iespejas-258899
0
basta > basta 26.05.2017. 09.38
to andrejs
Vienotības anālā un orālā vagīna, nozombētais andrejs, par Šlesera ieliktnīšiem, Magoni un Matīsu, kas pildīja čekas uzdevumus, arī neko nav dzirdējis? Vai “neatkarīgais” auditors ”Ernst &Young” nebija tas pats, kurš Vienotības ideoloģisko un tikumisko priekšteču, LC, lobētai Bankai Baltija bija devis pozitīvu slēdzienu?
Pat neceri, ka pakarot Lembergu, no barga un taisnīga soda izdosies izvairīties Dombrovskim, Zatleram un to sugas brāļiem! Man komunists Lembergs ir nepatīkams, bet es uzskatu, ka nedrīkst pieļaut, ka uz viņa rēķina kāds nolādēts latviešu valsts un tautas nīdējs izglābj savu pakaļu no cietuma urku tīkojumiem.
0