Profesijas stūrakmens – godīgums

Latvijā joprojām ir juristu pārprodukcija

Jurista darbā galvenais ir godīgums – ja nemaldos, savulaik Andris Grūtups teica, ka gadījumā, ja jurists ir pieļāvis kļūdu un to apzinās, viņam jāatdod klientam samaksātā nauda. Tas parāda jurista profesionalitāti un godīgumu.

Nav tādu cilvēku, kuri nekad nekļūdās, tāpēc ir jāprot atzīt savu vainu. Nevajag meklēt attaisnojumus. Tiesa, ir tādi juristi, kuri, sitot dūri galdā, pārliecināti apgalvo, ka vinnēs, kaut gan jau sākotnēji zina un saprot, ka lieta ir zaudēta. Saņem naudu un tad, kad lieta ir zaudēta, tikai noplāta rokas, sakot, ka darīja visu, ko varēja.

Es pazīstu daudzus juristus, un lielākā daļa no viņiem atbalsta godīguma principu.

Ja jaunietis nākotnē vēlas kļūt par sekmīgu juristu, viņam jāpiemīt ļoti lielai apņēmībai, jo šī nav viegla profesija, tā prasa ļoti lielu atdevi. Bieži vien darba diena nav normēta, tās nav tikai astoņas stundas birojā. Juristiem, kuri strādā bankās, ir noteikts darba laiks, bet, strādājot juridiskajā birojā, viss atkarīgs no konkrētās lietas, kas tajā brīdī jārisina. Arī individuāli praktizējošam juristam ir jāaizmirst par normētu darba dienu.

Profesija rada nopietnu pārbaudījumu nerviem, tāpēc cilvēkam jābūt noturīgam pret stresu. Jauniešiem, kuri vēlas gūt panākumus tieslietās, iesaku skaidri nospraust savus mērķus un tiekties uz tiem.

Latvijā joprojām ir juristu pārprodukcija, turklāt ne īpaši kvalitatīvu juristu, un šāda situācija pastāv ilgstoši.

Nedomāju, ka vaina meklējama izglītības sistēmā. Pārprodukcija nenozīmē, ja jaunieši nevar izvēlēties jurista profesiju, vienkārši es aicinātu rūpīgāk pārdomāt, ko katrs dzīvē vēlas darīt.

Latvijā ir virkne juristu, kuri ilgi strādā savā profesijā, taču tajā pašā laikā viņiem ir ļoti neliela pieredze. Kā tas iespējams? Ir ļoti daudz uzņēmumu, banku, komercsabiedrību, kur juristam ir šaura darba specifika. Ir uzņēmumi, kur jurists vairākus gadus tikai raksta līgumus, liela daļa no tiem turklāt ir tipveida līgumi, kur tikai jānomaina rekvizīti. Ja juristam, kurš vairākus gadus tikai noformējis līgumus, pēkšņi nākas piedalīties tiesas procesā, tas var izrādīties gana nopietns profesionalitātes pārbaudījums, neraugoties uz darba stāžu.

Profesionāls jurists, lai arī kur viņš strādātu, vienmēr centīsies izglītoties paralēli darbam, būs informēts par jaunākajām izmaiņām likumos un normatīvajos aktos u.tml. Nezinot, kas notiek tiesu praksē, ikviens profesionālis ar laiku var zaudēt studiju laikā iegūtās zināšanas un palikt tikai pie tās šaurās nišas, ar ko strādā ikdienā.

Labs uzņēmējs ir piedzīvojis vismaz vienu bankrotu. Ar juristiem ir līdzīgi, jo nekad nebūs tā, ka jurists vinnēs visas lietas.

Jāmāk pieņemt zaudējumu un tikt tam pāri. Ir juristi, kuri salūzt pēc smaga zaudējuma un aiziet no juridiskās prakses. Jāņem vērā, ka ikviena neveiksme vai zaudējums mums kaut ko iemāca.

Juridisko pakalpojumu piedāvājums Latvijā ir ļoti plašs. Daudzi biroji ir orientēti uz vidējā Latvijas iedzīvotāja pirktspēju, proti, konsultāciju cenas ir ļoti zemas. Ilustrācijai varu minēt, ka konsultācija ģimenes tiesībās izmaksās tikai 10 eiro, tās ir pieejama gan māmiņām, gan senioriem. Es aicinātu cilvēkus ņemt vērā faktu, ka augstāka konsultāciju cena vēl nenozīmē kvalitāti, proti, dārgākas konsultācijas ne vienmēr ir tās labākās, un otrādi. Samaksājot 300 eiro, bieži vien var saņemt to pašu atbildi, ko par 10 eiro. Turklāt maznodrošinātajām personām valsts sniedz bezmaksas juridisko palīdzību.

Arī ģeogrāfiski juridiskie pakalpojumi pieejami visā Latvijā. Pat mazpilsētās ir juridiskie biroji, kur iespējams saņemt kvalitatīvus pakalpojumus.

Atis Vasiļjevs ir juridiskā biroja SIA “Baltic Rise” jurists, Biznesa augstskolas ”Turība” absolvents.