Četras lietas, ka jāveic, lai īstenotu pārmaiņas Latvijas tieslietu sistēmā
Lai īstenotu pārmaiņas Latvijas tieslietu sistēmā, nepieciešams īstenot četrus būtiskus soļus, žurnāla “Ir” rakstā saka domnīcas “Providus” pētnieks un Latvijas Notariāta institūta direktors Gatis Litvins.
Viņš Tieslietu ministrijai iesaka kā augstu prioritāti virzīt elektroniskos risinājumus, izveidot centralizētu iestādi informācijas sistēmu un reģistru attīstībai, savukārt reģistru iestāžu procesiem jābūt vērstiem uz kavlitatīvāko rezultātu sasniegšanu. Ceturtais ieteikums ir radīt motivējošus instrumentus elektronisko risinājumu izmantošanai Latvijā.
Litvins salīdzina Latvijas un Igaunijas pieredzi e-tieslietās un likumu kvalitāti. Viņš secinājis, balstoties uz savu pieredzi, ka igauņu tieslietu veiksmes stāsta pamatā ir informācijas tehnoloģiju izmantošana tieslietu sistēmā, kas ir Igaunijas Tieslietu ministrijas prioritāte.
Litvins norāda, ka “būtisks sekmju faktors – dokumentu aprite galvenokārt notiek elektroniski un atsevišķos gadījumos tikai elektroniski”. Turklāt dokumentu iesniegšana notiek tiešsaistes platformās, kuras iestādei ļauj saņemt strukturētus datus. Viņš norāda, ka Igaunija savu reģistru veidošanā nav upurējusi tiesisko drošību vai ierakstu pareizību un stabilitāti.
Litvins rakstā kā piemēru min elektroniskā zemesgrāmatu procesa ieviešanu. Tad Igaunijā nepieciešamība pēc tiesas darbiniekiem samazinājās par 50%. Patlaban ar visu darba procesu tiek galā 27 tiesneša palīgi un 16 darbinieki – kopā 43 cilvēki. “Tas ir sešas reizes mazāk nekā Latvijā,” secina Litvins.
Visu rakstu “E-tieslietas” lasiet žurnālā “Ir” šeit.
Komentāri (20)
ierados 04.08.2016. 11.32
Faktiski visā valsts pārvaldē ir vismaz trīskārt uzpūsts štats. Visā Latvijā dzīvo tikpat iedzīvotāju kā kādas lielpilsētas guļamrajonā. Skaits turpina samazināties. Ko šeit dara entās pašvaldības pustukšajā provincē? Pārvalda pašas sevi un pieprasa vairāk naudas. Priekš kam Rīgai vēl vajadzīga viena valdība, kura jau uzpūtusies līdz visas valsts valdībai, sāk jau ķerties pie ārlietām un ES lietām. Tādu Rīgu var pārvaldīt viens VARAM departaments. Pārējos seskus un ausaiņus ar sprunguļiem šautenes vietā – vēl viens centrālās valdības departaments. Latvija, kā negrozi, nav lielāka par viena Austrālijas fermera zemes gabalu, ko viņš apsaimnieko kopā ar ģimeni.
2
edge_indran > ierados 04.08.2016. 14.40
——–andrejs:”…. dod mums tik nepieciešamās darbavietas…”
===============================================================================
IR arī cits variants – lielīties ar saviem sasniegumiem?
http://baltic-ireland.ie/datnes/2008/06/quadr_pastalas.jpg
0
andrejs > ierados 04.08.2016. 12.07
Ko šeit dara entās pašvaldības pustukšajā provincē?
————-
…. dod mums tik nepieciešamās darbavietas – apmēram tā iekš TV izteicās kādas mikroskopiskas pašvaldības vadošais darbonis
0
lno 04.08.2016. 10.59
Nedomāju, ka uzpūsti štati ir tikai TM, tā tas ir visā valsts pārvaldē. Gudri augošajiem nepalīdzēja pat dižķibele un SVF…
3
edge_indran > lno 04.08.2016. 14.33
———
Tikai mieru! 1991.g.21.augustā sāktais process turpinās, nevajag sasteigt…
«Eurostat»: Latvijas iedzīvotāju skaits līdz 2030.gadam samazināsies vēl par 20%
http://www.irlv.lv/upload/simple_file/2012_08/554/me_s_grafiks3.png
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/545215-eurostat_latvijas_iedzivotaju_skaits_lidz_2030gadam_samazinasies_vel_par_20
0
edge_indran > lno 04.08.2016. 18.40
———aldis Kas attiecas uz birokrātiju tiesu sistēmā, būtu aprēķināms darba ražīgums,…..
================================================================================
Kā tikai Igaunijas pieredzi ar e-pārvaldi sāks ieviest, tā darba ražīgums automātiski palielināsies! Ja ar esošo likumu skaitu nepietiek – būs vēl vairāk, – lai igauņus pārspētu 6x!
Likumdošanas šizofrēnija: Virkni tiesību aktu nepilda un nekontrolē
Patlaban Latvijā spēkā ir ap 12 tūkstošiem tiesību aktu, no kuriem daudzus nepilda un nekontrolē .
http://www.la.lv/likumdosanas-sizofrenija-virkni-tiesibu-aktu-nepilda-un-nekontrole-2/
0
aldis > lno 04.08.2016. 16.37
Kas attiecas uz birokrātiju tiesu sistēmā, būtu aprēķināms darba ražīgums, tas ir, tiesas spriedumu gadi un soda maksājumi vidēji uz katru tiesnesi. Tikai salīdzinājumam jāņem ne Dānija vai Zviedrija, bet valstis ar īsā laikā pārvarētu Latvijas līmeņa korupciju
0
aldis 04.08.2016. 16.27
Ja birokrātija izmantota kā zaudēta godaprāta protēze, tālāka birokratizācija apturama tkai ar Repšes mākslīgo intelektu. Ja nopietni, birokrātijai nav citas zāles, kā izmērdēšana.
0