Iestudējumā nav galveno un fona tēlotāju. Ir saliedēts, sajūsminošā virtuozitātē spēlējošs ansamblis.
Liepājas teātra izrāde Portreti. Vilki un avis - mānīga, lamatām pilna pasaule
Režisora Viestura Meikšāna izrāde Portreti. Vilki un avis sākas lēni. Uz priekškara projicēts Martina Haidegera izteikums: «...kā lai dzīvo attiecībās ar cilvēkiem, ja cilvēks šajā pasaulē ir neizbēgami viens.» Tad priekškars lēni ceļas, atklājot skatam no visām pusēm ierāmētu, ar treknu sleju vizuāli uz pusēm pārdalītu paaugstinājumu, uz kura gandrīz nekustīgi sēž iestudējuma varoņi. Aina ir monohrona - melni tērpi, pelēkas sienas, cigarešu dūmi vijas gaisā (visi smēķē). Fonā īd mūzika, varoņi klusē. Ja nebūtu uzsvērti lēno kustību, gleznas ilūzija būtu pilnīga.
Sprādziens uztverē nenotiek uzreiz, enerģija, līdzīgi kā statiskā, uzkrājas pakāpeniski. Interese pamostas otrajā ainā. Palēnām tā aug. Pēc izrādes sajūsma ir gandrīz neapvaldīta. Tā ir plēsoniska sajūsma. Izrāde ir medības - gan tēliem, kuri cenšas pārspēt cits citu viltībā, gan skatītājam, kuram iestudējuma šķietamajā vienkāršībā sasprindzinātā uzmanībā jāseko vissīkākajiem žestiem un niansēm, lai no izrādes aizietu kā uzvarētājs.
