NVA: „Liepājas metalurgs” varētu atlaist vēl 150 strādnieku (papild.)

Kopumā no „Liepājas metalurga” varētu atbrīvot 300 cilvēku

Nesen atjaunotajā uzņēmumā „KVV Liepājas metalurgs” no darba varētu atbrīvot vēl ap 150 strādnieku, kopumā tātad atbrīvojot ap 300 cilvēku, trešdien LTV raidījumā „Rīta Panorāma” teica Nodarbinātas valsts aģentūras (NVA) Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane. Viņa varēja teikt tikai neoficiālu informāciju, jo uzņēmuma vadība ar NVA nekomunicējot.

Šā iemesla dēļ NVA precīza informācija par nodarbināto skaita turpmāku samazināšanu nav zināma, taču paredzams, ka tikšot atlaisti kopumā ap 300 cilvēku. Tikpat daudz bijuši reģistrējušies savulaik NVA kā bezdarbnieki, norādīja Baumane.

Uz jautājumu, cik daudzi no atlaižamajiem strādniekiem varētu pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, Baumane teica, ka katrs gadījums esot individuāls, taču vairums uzņēmuma dīkstāves laikā nav bijuši nodarbināti. No tā var saprast, ka šiem cilvēkiem nebūs arī bezdarbnieka pabalsta.

Līdz šim no uzņēmuma jau atbrīvoti 150 cilvēki, savukārt 32 no viņiem reģistrējušies NVA, teica Baumane. Daļa no atlaistajiem strādniekiem starplaikā bija atraduši darbu, bet atgriezušies „Liepājas metalurgā”, kur tagad atkal tiek atlaisti.

Baumane LTV arī teica, ka Liepājas pašvaldība domā, kā palīdzēt no darba atbrīvotajiem cilvēkiem.

„Liepājas metalurgs” patlaban atlaistajiem darbiniekiem izmaksājis aptuveni 100 000 eiro, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes loceklis Igors Kovaļenko. “Patlaban no darba atbrīvoti aptuveni 150 darbinieki, un viņiem darba algā un kompensācijās izmaksāti gandrīz 100 000 eiro,” skaidroja Kovaļenko.

A/s “KVV Liepājas metalurgs” valdes loceklis Kovaļenko paziņojumā medijiem trešdien norāda, ka “mūsu darbība ir vērsta uz jaunu aprēķinu veikšanu un biznesa plānu pārskatīšanu, lai saprastu, kā tālāk varētu nodrošināt rūpnīcas pilnvērtīgu un finansiāli stabilu darbību”.

Kovaļenko norāda, ka situācijas eskalācijā lielā mērā esot vainojama metalurģijas tirgus pasliktināšanās kopumā, kas jau līdz šim bija vienā no zemākajiem punktiem. “Jaunu satricinājumu radīja izejmateriālu sadārdzinājums, ko nav iespējams iepriekš paredzēt. Piemēram, mūsu gadījumā sadārdzinājums ir no 207 eiro uz 242 eiro par vienu tonnu metāllūžņu,” saka Kovaļenko.

Tādējādi vēl vairāk atklājas lielā OIK ietekme uz tēraudkausēšanas ceha produkcijas pašizmaksu, kas pie pilnas jaudas (75 000 t mēnesī) sasniegtu 13,8 miljonus eiro gadā, saka valdes loceklis. Tagad maijā uzņēmums ir strādājis ar 1,25 miljoniem eiro zaudējumu. Pie līdzšinējiem plāniem jūnija zaudējumi būtu sasnieguši jau divus miljonus eiro un vairāk, norāda Kovaļenko.

“Ilgtermiņā nav iespējams strādāt ar produkciju, kuras pašizmaksa ir lielāka nekā pārdošanas cena – ir jārod ilgtspējīgi risinājumi, lai produkcija būtu konkurētspējīga. Tāpēc tagad tiek strādāts pie plāniem un risinājumiem, lai tuvākajā laikā ar to iepazīstinātu atbildīgās ministrijas un valdību kopumā,” saka Kovaļenko. Uzņēmums patlaban turpina velmētavas darbu ar līdzšinējām jaudām, kaut arī uz tās darbību arī ir OIK ietekme.

Kovaļenko arō norāda, ka par OIK augsto ietekmi viņi kā investori tikuši informēti jau uzņēmuma pirkuma brīdī. Vienlaikus investorus maksātnespējas administrators arī informējis par valdības risinājumiem par OIK samazināšanu.

Par darbinieku skaitu, kas tiks nodarbināti “KVV Liepājas metalurgs” viņš teic, ka tas ir atkarīgs no pārstrādātā biznesa plāna un kompleksiem risinājumiem. “Šobrīd to būtu pāragri nosaukt, bet ceram tuvāko nedēļu laikā tikt skaidrībā,” saka Kovaļenko.

(papildināta ar Kovaļenko viedokli)