Eiropas prezidentūra, draudzība ar Krieviju un Latvijā ražoti medikamenti

Krievijas rubļa kursam krītoties, mūsu farmācijas industrija ir reāli apdraudēta

Katrs, kas runā par Eiropas Savienības un Krievijas abpusējām sankcijām, agri vai vēlu nonāk pie zemkopības. Latvijas zemnieki cieš lielus zaudējumus, jo zudis lielais Krievijas pārtikas tirgus. Eiropa cenšas līdzēt ar subsīdijām, kas ir pārlieku mazas, un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs vairāk laika pavada Briselē, latviešu zemniekus lobējot, nekā ministra kabinetā. Par nepieciešamību atbalstīt latviešu zemniekus Briselē bez mitas runā Laimdota Straujuma, Edgars Rinkēvičs un Dana Reizniece-Ozola. Daļa no Briseles sarunām pārcēlušās uz Daugavas kreiso krastu – Nacionālo bibliotēku.

Sadarbība ar Krieviju mums nebūt nav tik plakana, kā mums mēdz stāstīt: viņi mums gāzi, mēs viņiem – sieru. Viena no būtiskākajām Latvijas eksportprecēm austrumu virzienā mums ir medikamenti. Farmācijas biznesa īpatnība ir tā, ka neviena rūpnīca pasaulē neražo visus medikamentus, neražo pat dažus procentus no zināmajiem medikamentiem. Eiropā reģistrēti aptuveni 300 000 tūkstoši medikamentu, Latvijā – 4347 (produktu, proti, dažādu iepakojumu skaits ir virs 10 000). Te gan jāpiebilst, ka vēl 409 zāles Latvijā tiek ievestas paralēlā importa veidā. Par ES produktu (authorised presentations) skaitu apkopotas oficiālas informācijas diemžēl nav vispār.

Tikai dažas firmas pasaulē medikamentus ražo simtos, bet arī tām ražošana izvietota dažādu valstu dažādās rūpnīcās. Tā nu mūsu nacionālie zāļu ražotāji “Grindeks” un “Olainfarm” Latvijas tirgum ražo mazāk par 10% savas produkcijas, bet aizpilda mazāk par 5% Latvijas zāļu tirgus.

Tajā pašā laikā Latvijas farmācijas uzņēmumi nodrošina darbavietas un stabilitāti daudziem vietējiem iedzīvotājiem. Uzņēmumi attīstās, tiek izveidotas jaunas darbavietas un palielinās pieprasījums pēc jauniem speciālistiem. Farmācijas uzņēmumi ir darba devēji ar tradīcijām un labu reputāciju. Farmācijas nozarē strādā aptuveni 2500 darbinieku, bet farmācijas un ķīmijas nozarē kopā – aptuveni 6000 darbinieku. Tās ir algas un nomaksāti nodokļi.

Latvijā ražotās zāles atbilst pasaules kvalitātes standartiem. Zāļu ražošana ir viena no atbildīgākajām ražošanas jomām, jo tā saistīta ar cilvēka veselību un dzīvību. Tieši tādēļ farmācijas nozares uzņēmumi stingri ievēro augstas prasības gan ražošanai, gan produktam. Latvijas farmācijas rūpnīcas jau pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ieviesa labas ražošanas prakses standartus (Good Manufacturing Practice, GMP). Salīdzināšanai – mūsu austrumu kaimiņiem ar GMP iet pašvaki.

Vai atceraties 2004. gadu, kad Krievijā ražotajās Baltkrievijā iesaiņotās askofēna P tabletēs atradās diabēta ārstēšanai paredzētais glibenklamīds, kas strauji pazemina cukura līmeni asinīs?

Patiesībā Latvijā ražotās zāles ir mūsu lepnums. Gan “Grindeks”, gan “Olainfarm” piedāvā gandrīz 200 efektīvu un drošu medikamentu formu sirds un asinsvadu slimību, onkoloģisku slimību ārstēšanai, gan psihotropās zāles, gastroenteroloģiskās zāles, gan pretsāpju un pretdrudža zāles. Latvijā izgudrotie oriģinālprodukti “Mildronāts®”, “Ftorafur®” un citi jau daudzus gadus nes Latvijas vārdu pasaulē.

Kāpēc šis garais slavinošais ievads? Vienkārši: Krievijas rubļa kursam krītoties, mūsu farmācijas industrija ir reāli apdraudēta. Līgumi ir saslēgti, zāles ir piegādātas, bet samaksa nāk Krievijas rubļos pēc sena kursa. Neviens nespēj saprast Krievijas rubļa tālākās svārstības, mani kolēģi saka – Krievijas rubļa kurss no peldošā pārejot uz slīkstošo.

Un šādā situācijā būtu tikai normāli, ja Latvijas valsts paskatītos uz savu inovatīvāko nozari un izmantotu savas iespējas Eiropas prezidentūrā – gan saņemt Eiropas atbalstu, gan nodrošināt jaunus tirgus, bet galu galā – pamainīt mūsu pašu attieksmi. Mūsu ražotāji galvenokārt ražo ģeneriskās zāles, proti, tās, kurām nav patentu aizsardzības, kuras ražo daudzi konkurenti pasaulē. Saprotot mūsu ekonomikas apdraudētību Krievijas krīzes apstākļos, varbūt ir mērķtiecīgi tomēr padarīt par prioritārām Latvijā ražotas zāles. Jā, man atbildēs – bulgāru zāles ir par 4 eirocentiem lētākas, tāpēc mēs pirksim bulgāru tabletes.

Es tomēr aicinātu valsts un pašvaldību iepirkumu kritērijus papildināt ar loģistikas izmaksām, ekoloģiskajiem faktoriem, ekonomisko izdevīgumu saistībā ar jaunu darbavietu radīšanu un esošo uzturēšanu, nodokļu iemaksām valsts budžetā utt. Varbūt tomēr, šādā aspektā palūkojoties uz iepirkumiem, mums ir izdevīgāk pirkt Latvijā ražotas zāles?

Es ļoti labi saprotu, ka Guntis Belēvičs vismaz farmācijas nozarē ir zinošāks par mani, viņam ir viedoklis un spējas savu viedokli paust un caursist birokrātijas mūriem. Tieši tāpēc es publiski aicinu Gunti Belēviču apdomāt divus soļus Latvijas ekonomikas un farmācijas industrijas stiprināšanai:

• Eiropas prezidentūras laikā aktualizēt diskusiju par augsto tehnoloģiju un farmācijas biznesam radīto zaudējumu kompensācijām, jaunu tirgu meklējumiem, atvieglojumiem farmācijas rūpniecībai utt.;

• Latvijas zāļu iepirkumos priekšroku dot nacionālo zāļu ražotāju produkcijai, kas kvalitātes ziņā pilnībā atbilst jebkuriem Eiropas kritērijiem.

Noslēgumā vēlos atgādināt, ka Pasaules Veselība organizācija vairākos dokumentos, kas saistīti ar nacionālo zāļu politiku, iesaka stiprināt vietējo farmācijas industriju.

Autors ir Latvijas Ārstu biedrības prezidents