Pēc līdakas pavēles* jeb ko grib panākt deputāts Kaimiņš?

Aicinu deputātu Kaimiņu konkrēti un konstruktīvi informēt NEPLP par savām idejām

Saeimas deputāts Arturs Kaimiņš (LRA), iespējams, kļūs par visu laiku aktīvāko un arī atraktīvāko parlamentārieti. Šovs, ko bijušais (ceram, ka ne uz visiem laikiem) aktieris sniedz Saeimā, ir vērtīgs masu medijiem, jo itin pelēcīgo politikas procesu izdevies padarīt saistošu plašākai sabiedrības daļai. Šovs palīdz būt pastāvīgā uzmanības degpunktā.

Taču, ja sava šova ietvaros deputāts pēkšņi sāk nodarboties ar likumdevēja darbu – tā jau ir žanru jaukšana, kas var nodarīt postu likumdevēja darba devējiem, proti, Latvijas sabiedrībai. Jo parlamenta institūcijā nekas tomēr nevar notikt, citējot slaveno krievu pasaku, “pēc līdakas pavēles”.

Deputāts Kaimiņš ir izteicis nopietnus pārmetumus Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP). “Uzskatu, ja ir pārkāpts likums, vainīgie ir jāatbrīvo no amata NEPLP,”  deputātu Kaimiņu citē portāls “Delfi.lv”. Ilustrējot NEPLP pārkāpumus un (vai) neizdarību, deputāts min divus piemērus no radio nozares (Latvijas Radio 5 un Latvijas Radio valdes konkursu) un valsts budžeta piešķīrumu sabiedriskajiem medijiem un komercmedijiem.

Nevienā no minētajiem gadījumiem NEPLP rīcībā nav informācijas, ka būtu konstatēti likuma pārkāpumi. Likums, lai sargātu sabiedrisko mediju neatkarību no politiskas ietekmes, skaidri nosaka, kādos gadījumos Saeima atbrīvo NEPLP locekli no amata: 1) padomes loceklis atstāj amatu pēc paša vēlēšanās; 2) Padomes loceklis mēneša laikā neattaisnoti nav piedalījies padomes darbā, tai skaitā nav apmeklējis vairāk kā pusi no padomes sēdēm vai ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt amata pienākumus; 3) ir konstatēti tādi normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par padomes locekli.

“Tāpat pastāv arī pamatotas aizdomas, ka ar NEPLP nodrošināto atbalstu sabiedriskajiem medijiem tiek kropļots reklāmas tirgus valstī – sabiedriskajiem medijiem ir piekļuve gan reklāmas tirgum, gan sabiedriskajam pasūtījumam, savukārt komercmedijiem šādas vienlīdzīgas tiesības netiek nodrošinātas. Par to liecina Latvijas Raidorganizāciju asociācijas sagatavotā un komisijas sēdē iepriekš apspriestā informācija,” vēsta “Delfi.lv”, atsaucoties uz deputāta paziņojumu. Arī šajā gadījumā NEPLP kā likumsargs darbojas stingri likuma ietvaros. Likuma grozīšana, kā zināms, ir likumdevēja, tātad arī deputāta Kaimiņa, nevis likuma uzrauga kompetencē.

Nav saprotams, vai Kaimiņš vēlētos vairāk nodokļu maksātāju naudas virzīt komercmedijiem? Ja tā, tad, kuriem?

No deputāta paziņojuma atreferējuma var spriest, ka sabiedriskajiem medijiem būtu jāpamet reklāmas tirgus. Bet nav zināms, vai deputāts rēķinās ar sabiedriskajiem medijiem nepieciešamo finansējumu šādā gadījumā, gan kompensējot neieņemtos pašu ieņēmumus (vismaz 5 miljonus eiro), gan nodrošinot pastāvīgu un neatkarīgu finansējumu kā pamatnosacījumu sabiedrisko mediju kā nācijas stratēģisko komunikatoru attīstītībai agresīva kaimiņa labi organizētā un finansētā informācijas kara apstākļos. Taču, iespējams, par to viņš nav domājis.

Aicinu deputātu Kaimiņu konkrēti un konstruktīvi informēt NEPLP par savām idejām, lai varam debatēt par mediju tirgus attīstībai nozīmīgiem jautājumiem, nevis mētāties ar virspusējām, paviršām “atziņām” par Latvijai tik ļoti nozīmīgo mediju nozari. Nākas vēlreiz atgādināt, ka NEPLP kā neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija atbilstoši likumam pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā un nav izpildvaras, bet drīzāk tiesu varas sastāvdaļa. Līdz ar to uzdevumi tai var tikt uzdoti tikai ar likumu.

Ar cieņu,

prof. Dr. Ainārs Dimants, NEPL padomes priekšsēdētājs

* Citāts no pazīstamas krievu tautas pasakas