HIV pacientiem jānodrošina savlaicīga ārstēšana

Kāpēc Latvijai jāseko pasaules praksei un jāuzlabo HIV pacientu ārstēšana

Atbilstoši Pasaules veselības organizācijas un Eiropas slimību profilakses un kontroles centra vadlīnijām HIV pacientu ārstēšana ir jāsāk, kad imūnās sistēmas šūnu skaits organismā ir zemāks par 350 vienā kubikmilimetrā. Dažās valstīs pacienti saņem ārstēšanas terapiju jau tad, kad šūnu skaits ir zem 500. Diemžēl Latvijā HIV pacientu ārstniecību kompensē no 200 šūnām, bet tas ir nepareizi. Kamēr nesāksim savlaicīgu HIV ārstēšanu, sabiedrībā joprojām būs daudz infekcijas avotu un jebkurš cilvēks var būt pakļauts infekcijas riskam.

HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss, kas, nonākot organismā, lēnām sagrauj cilvēka imūno sistēmu. Pacienta rezistenci pret vīrusu var noteikt pēc šūnu imunitātes, ko organisms izmanto cīņai ar slimību. Normāls imūnās sistēmas šūnu skaits vesela cilvēka organismā ir 800 šūnas vienā kubikmilimetrā. 500 šūnas jau ir nozīmīgs samazinājums, taču pie 350 šūnām noteikti būtu jāsāk ārstēšana.

Uzsākt ārstēšanu zem 200 šūnām ir tas pats, kā ārstēt pacientu situācijā, kad imūnās sistēmas šūnas jau ir gandrīz zudušas.

Pēc Latvijas infektoloģijas centra datiem, 2014.gada 1.oktobrī Latvijā reģistrēti 6117 ar HIV inficēti pacienti, taču reālais inficēto skaits ir 2 – 3 reizes lielāks, jo daļa cilvēku nemaz nenojauš, ka ir inficēti – pirmie simptomi bieži vien dažādām slimībām ir līdzīgi, piemēram, augsta temperatūra u.c. pazīmes, kas atgādina saaukstēšanos vai gripu. Tāpat ir cilvēki, kas nav uzskaitē, jo tā ir viņu izvēle nesākt ārstēšanos. Tā kā HIV vīruss nav gaisa pilienu infekcija, kas var apdraudēt sabiedrību, tad piespiedu ārstēšana netiek izmantota.

No kopējā uzskaitē esošā pacientu skaita 4387 pacienti ir HIV/AIDS nodaļas uzskaitē Latvijas infektoloģijas centrā. No tiem 1461 pacientam jau ir AIDS stadija. Katru gadu tiek reģistrēti 200 – 230 jauni saslimšanas gadījumi.

Ārstēšanas terapiju patlaban saņem 1011 pacienti. To pilnībā kompensē valsts, taču jāatgādina, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur ārstēšana tiek sākta no 200 šūnām.

Viena pacienta ārstniecība mēnesī valstij izmaksā no 350 eiro līdz pat 7000 – 8000 eiro.

HIV infekcija ir vīrusa ierosināta slimība, un šis vīruss bojā cilvēka imūnās sistēmas šūnas.Ja terapija reiz ir sākta, tā ir mūža terapija. Svarīgi saprast, ka HIV infekcija mūsdienās nav fatāla. Cilvēkam tas nav nāves spriedums, jo tā ir hroniska, vadāma infekcijas slimība, bet ir jābūt divām pusēm – augsti kvalificētiem ārstiem, kuriem ir pieredze šajā darbā, un pacientu līdzestībai. Ir ļoti slikti rezultāti, ja pacients lieto mazāk medikamentu nekā tas ir norādīts – ir ļoti svarīgi ievērot ārstu rekomendācijas. Pacientam pēc konsīlija tiek izrakstīti kompensējamie medikamenti, tiek iedotas receptes, un viņi saņem zāles HIV ārstēšanai.

HIV infekcija ir smaga, hroniska, bet vadāma slimība. Ārsti nevar sākt ārstēšanu, ja pacientam nav mazāk kā 200 imūnās sistēmas šūnu vienā kubikmilimetrā, bet situācija ir tāda, ka mēs tāpat tērējam valsts naudu, ārstējot šiem pacientiem citas slimības, kuru nebūtu, ja ārstēšana tiktu sākta no 350 šūnām, kā tas ir citās Eiropas Savienības valstīs.

Jo mēs ātrāk sāksim ārstēt inficētos cilvēkus, jo lielākam skaitam pacientu vīruss būtu zem nosakāmā sliekšņa (zem 10 vīruskopijām vienā kubikmilimetrā) un tajā brīdī viņi vairs nevarētu inficēt citus cilvēkus. Savlaicīga ārstēšana ir būtiska infekcijas izplatīšanās profilakse!

Ja valstī tiktu sākta ārstēšana no 350 šūnām, tie būtu papildus 1000 pacienti, kas jāārstē. Katru mēnesi sākam terapiju apmēram 10 – 15 jauniem pacientiem, bet aptuveni 10 – 15 jau esošo pacientu terapiju pārtrauc, jo viņi nav līdzestīgi. Bieži vien tie ir pacienti ar atkarībām, kuri atgriežas pie narkotiku lietošanas. Visbiežāk arī cilvēkiem ar atkarībām sākotnējā apņemšanās ir laba, viņi paņem pirmās receptes pirmajam mēnesim, aiziet uz aptieku, sāk lietot zāles, bet vēlme lietot narkotikas ir spēcīgāka. Tad cilvēks pazūd no mediķu redzesloka uz gadu, diviem un atnāk tikai AIDS stadijā, nokļūst intensīvā terapijā, kad jau ir dzīvībai bīstams stāvoklis.

Patlaban HIV inficēta pacienta profils ir sieviete vai vīrietis vecumā no 25 – 45 gadiem. Pēc Latvijas Infektoloģijas centra datiem, 48% ir injicējamo narkotiku lietotāji, savukārt 52% ir inficējušies seksuālās transmisijas ceļā un patlaban visvairāk tieši heteroseksuālā ceļā. Patiesībā varam teikt, ka saslimt var jebkurš cilvēks – bez atkarībām, strādājošs, ar vienu seksuālo partneri.

Vēlos atgādināt, ka ir vairāki HIV infekcijas pārnešanas mehānismi: 1) ar HIV var inficēties, ja dzimumakta laikā ar inficētu personu netiek lietots prezervatīvs, 2) bērns var inficēties ar HIV no mātes grūtniecības, dzemdību vai zīdīšanas laikā, 3) ar HIV var inficēties, izmantojot vienu adatu un šļirci, injicējot narkotiskās vielas. Lai neinficētos ar HIV vīrusu, ir svarīgi izsargāties veseliem cilvēkiem, ievērojot infekcijas pārnešanas mehānismus.

1.decembrī tika atzīmēta pasaules AIDS diena, lai ikvienu cilvēku visā pasaulē mudinātu aizdomāties par šo slimību un iespējām to novērst vai, nepieciešamības gadījumā, atbilstoši ārstēt, pasargājot citus no inficēšanās.

Autore ir prof., „Latvijas Infektoloģijas centra” direktore