ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons 26 gadus vada medicīnas sabiedrību, bet jau 20 gadus nestrādā par pulmonologu. «Nevar attīstīt ārsta un uzņēmēja intuīciju vienlaikus,» savu izvēli paskaidro Māris Andersons.
Medicīnas sabiedrība ARS ir vienīgais no 80.gadu beigās dibinātajiem medicīnas kooperatīviem, kas izdzīvojis gan 90.gadu reketa laikus, gan neseno finanšu krīzi un izveidojies par modernu 21.gs. ārstniecības iestādi. Tagad ARS gatavs paplašināties un izveidot pirmo privāto daudzprofilu slimnīcu Latvijā
Medicīnas sabiedrības ARS dibinātāja un valdes priekšsēdētāja Māra Andersona kabinets līdzinās mākslas salonam. Te ir viņa dzīvesbiedres Irēnas Lūses, Ievas Iltneres, Normunda Brasliņa, Kaspara un Vijas Zariņu gleznas. Vislielākā ir Kristapa Zariņa gleznotais Māra Andersona portrets - lielformāta glezna melnos toņos, kurā gaiša ir tikai portretētā seja, krekla krāgs un rokas.
Andersons paskaidro, ka māksliniekus Zariņus pazīst jau daudzus gadus, «mazliet draudzējamies». Kad pirms pusotra gada Kristapa Zariņa izstādē Sejas ieraudzīja sevi, attēlotu kā Hamletu ar galvaskausu pie kājām, glezna tā iepatikās, ka gribēja ar to papildināt savu mākslas darbu kolekciju. «Bet, kad atnesu sapratu, ka tik lielai gleznai te nav vietas. Citas nekas neatlika, kā remontēt Sarkanā Krusta slimnīcu, lai būtu kur nolikt,» smejas Andersons, galants, ar atsperīgi jauneklīgu gaitu, sirms un nelielu bārdu. Kad ar ironisku smaidu atminas ARS pirmos gadus vēl padomju Latvijā, Andersons mazliet atgādina aktieri Klintu Īstvudu. Kādreizējā pulmonologa 1988.gadā izveidotais ARS ir tikpat spītīgi izturīgs kā šā Holivudas aktiera tēlotie varoņi.
