Pasaules kauss futbolā – dārgākais finālturnīrs vēsturē

Bukmeikeri uzvaru Pasaules kausā prognozē Dienvidamerikas izlasēm

Pasaules kausa finālturnīrs futbolā, kas ceturtdien sākas Brazīlijā, kļuvis par pārliecinoši dārgāko turnīru vēsturē un izmaksās par aptuveni četriem miljoniem vairāk nekā pirms četriem gadiem DĀR notikušās sacensības.

Jau 2003.gadā Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA) paziņoja, ka Pasaules kauss pirmo reizi kopš 1978.gada un sesto reizi kopumā tiks rīkots Dienvidamerikā. Lai gan sākotnēji interesi rīkošanā izrādīja vairākas valstis, oficiālu kandidatūru pieteica tikai divas – Brazīlija un Kolumbija. Tomēr neilgi pirms balsojuma Kolumbija savu pieteikumu atsauca, kā rezultātā 2007.gada rudenī tika lemts, ka finālturnīrs otro reizi vēsturē risināsies Brazīlijā.

Brazīlijas un Argentīnas valstsvienībām ir vislielākās izredzes triumfēt Pasaules kausa izcīņā futbolā, uzskata bukmeikeru kantora “Olybet” eksperti. Bukmeikeri Brazīlijas triumfam dod koeficientu 3,7 jeb 27% varbūtību, bet Argentīnas uzvarai piešķirts koeficients 5, ziņo LETA.

Šīm izlasēm ar koeficientu 6,85 seko Vācija, bet pašreizējai Eiropas un pasaules čempionei Spānijai ticis koeficients 7,3. Pēc tam jau tālāk seko talantīgā Beļģijas izlase (koeficients 15), Francija (22), Itālija un Urugvaja (abām – 25).

Tāpat bukmeikeri dod koeficientu 1,9, ka turnīrā uzvarēs komanda no Dienvidamerikas, bet tikai nedaudz sliktāku – 1,95 -, ka labākā būs kāda komanda no Eiropas. Zīmīgi, ka Pasaules kausa vēsturē sacensību finālā līdz šim nav spēlējušas citas komandas kā vien no Eiropas un Dienvidamerikas.

No Āfrikas komandām vislabāk veiksies Kotdivuārai, bet no Ziemeļamerikas – Meksikai, uzskata bukmeikeri.

Pasaules kauss ceturtdien plkst.23 pēc Latvijas laika sāksies ar atklāšanas maču starp Brazīliju un Horvātiju. Šajā mačā par izteiktu favorīti atzīta Brazīlija, uz kuras uzvaru likts koeficients 1,32. Neizšķirts novērtēts ar koeficientu 5, bet Horvātijas uzvarai mačā ir koeficients 11,5. Apakšgrupu turnīrs risināsies līdz 26.jūnijam, bet finālmačs plānots 13.jūlijā Riodežaneiro.

Pasaules kausa izcīņa Brazīlijā pārliecinoši kļuvusi par dārgāko vēsturē, kas radījis dažādu sajūtu kontrastu valsts iedzīvotājos. FIFA un Brazīlijas varasiestādes kopā turnīram iztērējušas aptuveni 14 līdz 16 miljardus ASV dolāru (10 līdz 11 miljardus eiro), kas ir aptuveni četras reizes vairāk nekā izmaksas 2010.gada Pasaules kausā Dienvidāfrikas Republikā (DĀR), kad turnīrs izmaksāja četrus miljardus dolāru (2,9 miljardus eiro). Savukārt 2006.gada finālturnīrs Vācijai izmaksāja aptuveni piecus miljardus dolāru (3,6 miljardus eiro). Te gan jāņem vērā arī vāciešu pedantiskā attieksme pret futbola organizēšanu kā tādu, jo tieši Vācija tiek uzskatīta par paraugu futbola infrastruktūras ziņā citām valstīm.

Brazīlijas prezidente Dilma Rusefa gan paspējusi aizstāvēt milzīgos tēriņus, argumentējot, ka šie līdzekļi ieguldīti valsts ilgtermiņa nākotnē. Tomēr par spīti tam prezidente aicinājusi nākotnē finālturnīra rīkotājām būt “ļoti uzmanīgām”, slēdzot vienošanās ar FIFA, norādot, ka asociācijas pārstāvji sākotnēji apgalvojuši Brazīlijai, ka stadioni tiks būvēti par privātiem līdzekļiem, bet galu galā atklājies, ka privātā sektora ieguldījumi nenosegs pat “pusi stadiona” un Brazīlijas valdībai nācies segt lielāko daļu izmaksu.

Saistībā ar finālturnīra plašajām izmaksām aizvadītā gada laikā Brazīlijā regulāri notikuši protesti un streiki, kas bieži pārauguši vardarbīgos grautiņos. Pagājušajā vasarā, kad Brazīlijā tika rīkots Konfederāciju kauss, ielās izgāja aptuveni miljons neapmierinātu cilvēku. Protestētāji uzskata, ka futbolam novirzītos miljardus vajadzēja ieguldīt jomās, kas atbilst sabiedrības interesēm – jaunās skolās, veselības aprūpē un jaunu darbavietu veidošanā.

Zīmīgi, ka prezidente Rusefa medijos paziņojusi, ka protesti valsts ielās būs atļauti arī kausa izcīņas laikā, kamēr vien tie būs miermīlīgi un netraucēs finālturnīra norisi, bet Aizsardzības ministrija pavēstījusi, ka nodrošinās 57 000 karaflotes, sauszemes spēku un gaisa spēku kareivju, no kuriem 21 000 būs rīcības gatavībā situācijām, kur nepieciešama tūlītēja iejaukšanās, ja valsts ielās izvērtīsies plaši nemieri. Drošības spēki tiks izvietoti 12 spēļu pilsētās un štatu galvaspilsētās, kurās būs bāze turnīrā spēlējošajām komandām. Tāpat Brazīlijā atradīsies vairāki simti ASV armijas robotu, kuri pirmo reizi finālturnīru vēsturē centīsies palīdzēt vietējiem likumsargiem.

Tikmēr Brazīlijas futbola leģenda Pelē maija beigās publiski pauda satraukumu, ka valstī valdošie protesti var padarīt nervozus ārvalstu līdzjutējus, kuri atteiksies no domas par došanos uz turnīru. Pelē nav šaubu, ka demonstrācijas ietekmēs četrgades prestižāko futbola turnīru, ja turpināsies nemieri.”25% ārzemnieku, kas plāno doties uz Brazīliju, ir satraukušies par protestiem. Ja viņi atteiktos no ceļojuma, tas būtu liels zaudējums valstij.”

Ne tikai milzīgas izmaksas vai protesti ir pievērsuši pastiprinātu finālturnīra skeptiķu uzmanību. Aizvadīto gadu laikā turnīra stadionu celtniecības laikā miruši astoņi strādnieki, bet vairāki desmiti smagi ievainoti. Brazīlija regulāri izpelnījusies nosodījumu no cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī FIFA par haotiskajiem sagatavošanās darbiem stadionos un to apkaimēs. Turklāt visu 12 stadionu celtniecība vai atjaunošana 2013.gadā aizritējusi tik lēni, ka atsevišķi FIFA pārstāvji aicināja atņemt Brazīlijai tiesības uz Pasaules kausa izcīņas rīkošanu, taču FIFA prezidents Zeps Blaters uz šiem mudinājumiem pievēra acis, lai neiedragātu tā jau pēdējos mēnešos apķēzīto FIFA tēlu saistībā ar korupcijas skandāliem, kas metuši ēnu nākamajām divām finālturnīra rīkotājvalstīm – Krievijai un Katarai.

Tāpat bažas tūristiem un līdzjutējiem, kuri kopskaitā varētu ierasties ap 600 000, radījis joprojām Brazīlijā valdošais augstais noziedzības līmenis. Valsts jau vairākus desmitus gadu nesekmīgi cīnās ar ielu bandām, narkotiku tirgoņiem un cilvēku tirdzniecību, ko vecinājis iedzīvotāju zemais dzīves līmenis. Pārmērīgi alkoholu lietojušie līdzjutēji var būt “īsts loms” vietējiem kabatzagļiem. Atsevišķas valsts drošības institūcijas pat atzinušas, ka tūristi nekādā gadījumā nedrīkst iesaistīties diskusijās vai provokācijās ar zagļiem, kuri ir bruņojušies ar ieročiem, argumentējot, ka jāatdod noziedzniekam prasītais, jo sastapšanās ar garnadzi var beigties letāli, kas vietējo iedzīvotāju starpā ir visai ierasta parādība.

Policija laikus brīdinājusi viesiem uzkrītoši nevalkāt rotaslietas, kā arī nenomaldīties tūristiem neparedzētos pilsētu rajonos. Lai gan šāda paša veida brīdinājumi tika izplatīti arī pirms četriem gadiem, tomēr tiek lēsts, ka šoreiz situācija varētu būt daudz nopietnāka.