Mikroshēmu plates elektronikas prototipu ražošanas laboratorijā "Protolab". Foto: Edijs Pālens, LETA
Par apstrādes rūpniecības izlaidi 2014.gada martā
Martā situācija apstrādes rūpniecībā strauji uzlabojās, kā jau tas bija gaidāms. Šīs nozares relatīva vājuma periods, kas sākās pērnā gada pavasarī, ir bijis galvenokārt saistīts ar metāla ražošanu. Vispirms krīze piemeklēja "Liepājas metalurgu", pēc tam ap gadu miju vienlaikus arī pāris no atlikušajiem lielākajiem nozares spēlētājiem.
Citas nozares ir kopumā virzījušās uz augšu un ik reizi cītīgi pildījušas „metālistu" izrauto robu. Tā kā metālu ražošana, salīdzinot ar pīķi 2012.gadā, ir sarukusi piecas reizes, tā turpmāk vairs nevarētu būtiski ietekmēt rūpniecību kopumā, pat ja izzust pilnībā, kas, cerams, nenotiks.
Tā kā metālu ražošanas devums apgrozījumā vienmēr bijis daudz lielāks nekā devums pievienotajā vērtībā, pirms gada pazuda citkārt ciešā sasaiste starp nozares izlaidi un pievienoto vērtību. Nozares ietekme uz valsts iedzīvotāju ienākumiem ir atkarīga no pievienotās vērtības. Pērn lejupvērsta ietekme uz apgrozījumu bija kritumam subsidētas biodegvielas ražošanā, kas ir no sabiedrības kopējās labklājības viedokļa diskutabla parādība. Tā stipri ietekmēja ķīmisko rūpniecību, kura tagad ir atgriezusies pie līdzīga izlaides apjoma kā 2012.gada sākumā, bet ar krietni atšķirīgu struktūru. Martā izlaides kāpums nozarē gada griezumā bija 43,3%. Līdzīgi kā pērn, arī šogad visinteresantākās lietas notiek mašīnbūvē un elektronikā. Šo nozaru uzņēmumu samērā nelielā skaita dēļ rādītāji ir svārstīgi, bet pērn kopumā tajos bija ļoti straujš apjomu kāpums.
