EP “zaļie” pieprasa Ždanoku izslēgt no frakcijas (papild.)

ĀM: Ždanoka Krimā neuzturējās kā oficiāla Latvijas un ES pārstāve; vēsturieks Kara-Murza: tā saucamie novērotāji Krimā ir labējie fašisti

Eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas darbības un izplatītie paziņojumi par situāciju Ukrainā ir pilnīgi nepieņemami un pretrunā ar Eiropas Parlamenta (EP) Zaļo/EBA grupas nostāju par Ukrainas krīzi. Tāpēc grupas priekšsēde Rebeka Hārmsa vērsusies ar lūgumu pie Eiropas Brīvās apvienības izslēgt Ždanoku no tās rindām.

Trešdien izplatītajā paziņojumā Hārmsa norāda, ka lēmumu par Ždanokas izslēgšanu no EP deputātu grupas var pieņemt tikai Eiropas Brīvās apvienības puse (EBA), kas veido frakcijas vienu pusi. Hārmsa norāda, ka “zaļo” puse nav atbildīga par EBA sastāvu.

Hārmsa arī norāda, ka, “neraugoties uz mūsu asi kritisko nostāju par Tatjanas Ždanokas viedokli Ukrainas krīzes jautājumā, Zaļo/EBA grupa joprojām neatlaidīgi iestājas par demokrātijas normām, ieskaitot vārda un izteikšanās brīvību”.

Zaļo/EBA grupa Eiropas Parlamentā ir konsekventi un nepārprotami atbalstījusi pilsonisko sabiedrību un opozīcijas spēkus, kas cīnās par Ukrainas virzību uz Eiropu – kā Maidana laukumā, tā ārpus tā, paziņoja Hārmsa. “Mūsu politiskā grupa ir vairākkārt apmeklējusi Ukrainu, lai pievienotos protestētājiem un piedāvātu viņiem savu atbalstu. Mēs esam arī pieprasījuši Eiropas Savienībai darīt visu, kas tās spēkos, lai atbalstītu šos centienus,” norāda zaļo pārstāve.

jau ziņots, ka gan Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Tatjana Ždanoka, gan viņas palīgs Miroslavs Mitrofanovs referenduma laikā Krimā neuzturējās ar Latvijas valsts institūciju pilnvarojumu un viņi nav uzskatāmi par Latvijas un Eiropas Savienības (ES) oficiāliem pārstāvjiem, aģentūrai LETA atzīmēja Ārlietu ministrijas (ĀM) vēstnieks-preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.

Tāpat viņš sacīja, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) neatbalsta un nosoda šādu rīcību.

ĀM jau ir izplatījusi paziņojumu, kurā noliedz notikušā “referenduma” leģitimitāti. Latvija atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī atzīst Ukrainas leģitīmo valdību.

Ir.lv rakstīja, ka Ždanoka svētdien bija Krimā, lai sekotu līdzi notiekošajam šajā Ukrainas reģionā. Ždanoka paskaidroja, ka viņa devusies uz Krimu pēc pašas iniciatīvas un neesot iekļauta nevienā oficiālā delegācijā.

Viņa arī marta sākumā piedalījušie PSRS atjaunotājorganizācijas “Sutj vremeņi” ārkārtas kongresā, kas bija veltīts situācijai Ukrainā. Šī organizācija ir komunistiska un vēlas panākt sabrukušās PSRS atjaunošanu. Par Ždanokas sakariem un aktivitātēm, sadarbojoties ar PSRS atjaunotājiem, EP deputāts Kārlis Šadurskis jau vērsies Ģenerālprokuratūrā.

Savukārt pazīstamais krievu vēsturnieks un politologs Vladimirs Kara-Murza radio “Eho Moskvi” publicētajā blogā atmasko tā saucamos Krimas referenduma novērotājus, kuru pulkā bija arī Ždanoka.

Šo novērotāju grupas vadītājs polis Mateušs Piskorskis, kurš atzinis Krimas referenduma atbilstību starptautiskajām normām, patiesībā ir pazīstams poļu antisemīts un fašists, kurš atklāti slavē nacionālsociālisma politiku un noliedz holokaustu. Piskorskis, pēc Kara-Murzas teiktā, ir vadījis skinhedu žurnālu, kurā slavēta “āriešu rase” un Ādolfs Hitlers.

Piskorskis, pēc Kara-Murzas ziņām, ir arī Latvijā bēdīgi slavenais lielkrievu šovinists Aleksandrs Dugins.

Kara-Murza blogā atgādina arī to, ka pašreizējie Krievijas valstsvīri, kas īsteno agresiju Ukrainā, cieši sadarbojas ar Eiropas labējiem, piemēram, Francijas Nacionālās frontes pārstāvi Marinu Lepenu un britu nacionālistu Niku Grifinu, kurš arī piedalījies Krimas referenduma novērošanā un tāpat kā Piskorskis nav saskatījis tā norisē nekādus pārkāpumus.

(papildināta ar EP zaļo frakcijas vadītājas paziņojumu)