Rīgas apgabaltiesas vadītāja Sandra Strence. Foto: Ivo Blūms, F64
Intervija ar līdzšinējo Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju Sandru Strenci, kas piedalās konkursā par tiesībām vadīt apgabaltiesu arī turpmākos piecus gadus
Tuvāko dienu laikā noslēgsies konkurss Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatam, kam pieteikušies trīs kandidāti - līdzšinējā tiesas priekšsēdētāja Sandra Strence un tiesneši Daiga Vilsone un Juris Stukāns. Portālā publicējam intervijas ar visiem trīs kandidātiem.
Vai būt tiesnesim un tiesas priekšsēdētājam Rīgas apgabaltiesā ir gods?
Es domāju, būt tiesnesim ir gods jau pats par sevi. Par tiesnesi vispār var būt tikai cilvēks, kuram ir tāds aicinājums. Tas ir mans lozungs: tiesnesis ir tiesnesis 24 stundas diennaktī. To neesmu izgudrojusi es, tas ir mūsu ētikas kodeksā ierakstīts - personai kļūstot par tiesnesi, arī šīs personas piederīgie labprātīgi uzņemas šo nastu, kas uzliek pienākumus. Atceros gadus, es vēl nebiju Rīgas apgabaltiesā, bija moments, kad man dēli brauca kaut kur un es kārtējo reizi, rokas lauzīdama, devu viņiem tiesneša pamācības - tikai to nedari, tikai, lūdzu, šitā nē! Vecākais dēls uz mani paskatījās ar tādu sāpi acīs un teica: «Ja tu zinātu, ka tu mums esi līdz šitai vietai [ar roku pārvelk šķērsām pāri kaklam] ar tām savām pamācībām!». Noskaitīja man tēvareizi tā, ka es domāju - man stāvus zeme jāieiet. Gan par to, ka viņiem nav nekāda bērnība bijusi, nu, pēc pilnas programmas es dabūju toreiz. Tad es tā - opā! Man pat pirmajā brīdī nebija ko teikt, bet tad es pateicu vienu briesmīgu lietu, jūs jau zināt - spontāni saka to, kas ir patiesībā. Es teicu, kā jūs nesaprotat? Ja kas, jums nebūs ne taisna tiesa, ne godīgs sods, es uztraucos tikai par to!
