Kādēļ vairākumam nepieciešama opozīcija?

Rīgas domes vadība atsakās uzklausīt opozīciju, taču tās priekšlikumus izmanto, pēc laika uzdodot par saviem

Nav nepieciešama īpaša politiskā pieredze, komunikācijas spējas un talants, lai saprastu, ka visi demokrātiskās vēlēšanās ievēlētie pašvaldības deputāti pārstāv savus atbalstītājus, tātad konkrētas pašvaldības iedzīvotājus. Politisko simpātiju un konsultāciju rezultātā tiek izveidots deputātu vairākums, no kura vidus ievēl pašvaldības vadītāju un citus vadošos amatus.

Tomēr demokrātiskā un tālredzīgā ES pašvaldībā vairākums vienmēr cenšas iesaistīt arī opozīciju, jo ir svarīgi, lai arī šie deputāti un viņu pārstāvētie vēlētāji nebūtu atstumti no lēmumu pieņemšanas, tātad pašvaldības attīstības. Labs piemērs ir Skandināvijas valstis, kur vairākums īpašu uzmanību pievērš opozīcijas iesaistei, konsultācijām ar to un arī konkrētu priekšlikumu atbalstam.

Vairākuma deputāti saprot, ka konstruktīvas un cieņas pilnas attiecības ar deputātiem, kuru redzējums, iespējams, daudzos jautājumos atšķiras, ir svarīgas, jo arī viņi pārstāv vēlētājus un strikta pretim stāvēšana tikai bremzē attīstību.

Tā nav mūsu kaimiņu valstīs Krievijā un it īpaši Baltkrievijā, kur opozīcijas viedokli ne tikai neuzklausa, bet aktīvākos opozicionārus liek cietumā. Ir gan vēl varai lojālā opozīcija, kas nepieciešama, lai varētu pasaulei demonstrēt it kā demokrātisku attieksmi pret citādi domājošiem. Viņiem „atļauj” pakritizēt varu, izteikt kādu alternatīvu viedokli, tomēr tikko ir kāds svarīgs balsojums, visi šie lojālie opozicionāri vienotā ierindā balso kopā ar vairākumu.

Kādas opozīcijas un vairākuma attiecības ir raksturīgas Rīgas domei? Diemžēl demokrātiskais Skandināvijas piemērs vairākumam nav pazīstams. Šī sasaukuma laikā nav apstiprināts neviens „Vienotības” deputātu priekšlikums. Nav svarīgi kāds, jo noraidījuma iemesls nav priekšlikuma būtība, bet gan iesniedzēji – „Vienotības” deputātu priekšlikumus taču nevar atbalstīt!

Lai meklētu risinājumu un mēģinātu padarīt ES dalībvalsts galvaspilsētai atbilstošas vairākuma un opozīcijas attiecības, kā arī izteiktu savus priekšlikumus par Rīgas nākamā gada budžetu, „Vienotības” deputāti nosūtīja vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam ar lūgumu tikties. Diemžēl Rīgas mērs neatrada iespēju tikties ar „Vienotības” deputātiem. Turklāt atteikums bija nevis konkrētā dienā, nedēļā vai pat mēnesī, bet vispār. Tas ir kārtējais apliecinājums, ka Nils Ušakovs neuzskata, ka budžeta izstrādē un pieņemšanā būtu jāpiedalās visām domes deputātu frakcijām, viņaprāt pietiek tikai ar valdošās koalīcijas deputātu viedokli.

Tādejādi Rīgas mērs neizmantoja iespēju sekmēt visu Rīga domes frakciju sadarbību rīdzinieku labā.

Tajā pat laikā „Saskaņas centra” un „Gods kalpot Rīgai” deputāti ir varen nadzīgi, izvirzot „Vienotības” deputātu iesniegtos priekšlikumus kā savus. Tā tas ir bijis ar vairākiem rīdziniekiem svarīgiem pabalstiem, kurus iesniedza „Vienotība”, vairākums tos noraidīja, bet pēc laika vilka ārā no atvilktnes kā savus.

Piemēram, 3.decembra domes sēdē atbalstītos pabalstu palielinājumus politiski represētajiem rīdziniekiem, kā arī simts gadus sasniegušiem rīdziniekiem, ierosināju palielināt jau 27.augusta domes sēdē. Toreiz tie tika noraidīti, un Rīgas mērs tos nosauca par populistiskiem.

Tagad vairākums spītīgi neatbalsta manu vairākkārtēju ierosinājumu ieviest brīvpusdienas skolās bērniem no trūcīgām daudzbērnu ģimenēm. Tam no pilsētas budžeta būtu jāpiešķir 347 713 eiro. Rīgā ir 641 šāda ģimene, kurās kopumā ir 1446 skolēnu. Nebrīnītos, ja pēc dažiem mēnešiem vairākuma deputāti šo priekšlikumu ierosinātu un pieņemtu. Daudzbērnu ģimenēm, protams, ir vienalga, kādu politisko manipulāciju rezultātā tās saņem atbalstu. Tomēr šāda vairākuma attieksme pret opozīciju, ne tikai bremzē pilsētas attīstību, bet arī lielā daļā iedzīvotāju izraisa pieaugošu nepatiku pret pašreizējo Rīgas vadību, kas jau izpaudās 3.decembra piketā pie Rīgas domes.

Autors ir Rīgas domes „Vienotības” frakcijas vadītāja vietnieks