Ušakovs: “Saskaņai” EP vēlēšanās jāiegūst vismaz trīs vietas

Partijas vadītāja amatā Urbanoviču nomaina Ušakovs

Viens no nākotnes primārajiem mērķiem ir Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kur jāiegūst vismaz trīs vietas, sestdien “Saskaņas centrs” (SC) veidojošās sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” kongresā sacīja SC valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Viņu arī ievēlēja par “Saskaņa” valdes priekšsēdētāju.

Līdz šim partijas vadītājs bija Jānis Urbanovičs. Viņš rosināja par “Saskaņas” valdes priekšsēdētāju ievēlēt Ušakovu, norādot, ka viņš ir partijas seja un viņam būtu arī vairāk jānodarbojas ar partijas ikdienas rūpēm, ziņo LETA.

Urbanovičs tika ievēlēts par valdes priekšsēdētāja vietnieku. “Saskaņas” valdē tika ievēlēts Valērijs Agešins, Sergejs Dolgopolovs, Vitālijs Azarevičs, Ivans Ribakovs, Oļegs Agafonovs, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Igors Pimenovs, Boriss Cilevičs, Maksims Tolstojs, Aleksandrs Sakovskis, Mihails Kameneckis, Aivars Bergers, Andrejs Elksniņš, Elizabete Krivcova, Sergejs Mirskis, Sergejs Potapkins, Ivars Zariņš un Vitālijs Orlovs.

“Saskaņa” 2014.gada EP vēlēšanās plāno startēt ar atsevišķu sarakstu. Savukārt EP deputātu kandidātu sarakstā “Saskaņa” plāno iekļaut tikai tos cilvēkus, kas ir partijas biedri. Tāpat kandidātiem jābūt zināšanām un pieredzei Eiropas Savienības (ES) likumdošanas jomā, svešvalodu zināšanām, kā arī jābūt spējīgiem aktīvi aizstāvēt Latvijas intereses Eiropā.

Deputāts Boriss Cilevičs kongresā uzsvēra, ka partijai nepieciešams piedāvāt skaidru vīziju par uzdevumiem un to, ko iecerēts paveikt EP. Ieskicējot prioritātes EP priekšvēlēšanu programmai, Cilevičs sacīja, ka jāsaglabā un jāattīsta ES pamatideja, proti, ES solidaritāte, ekonomikas attīstība un sociālās aizsardzības līmeņa izlīdzināšanās.

Gatavojas valsts izpildvarai

Partija “Saskaņa” gatavo deklarācijas projektu par šīs partijas piedāvātās valdības iecerēto darbību atsevišķās politikās jomās. Partijas kongresā tika pieņemta rezolūcija par priekšdarbiem partijas dalībai izpildvarā. Rezolūcijā ir norādīts, ka deklarācijas projekts vēl nav pabeigts un tā izstrāde jāturpina. Tāpat kongress uzdevis partijas valdei izveidot nozaru komitejas partijas analītiskās darbības nodrošināšanai un partijas biedru sagatavošanai darbam valsts pārvaldes institūcijās.

Saeimas deputāts, “Saskaņas” valdes loceklis Igors Pimenovs kongresā uzsvēra, ka tikai tā partija ir kaut ko vērta, kuras mērķis ir izveidot savu valdību vai vismaz piedalīties valdības veidošanā.

“Tieši izpildvara ir vara, viss pārējais, tajā skaitā arī Saeima, nodrošina šīs varas darbību,” norādīja Pimenovs. Partijas iespējas piedalīties izpildvarā jau nākamgad prasa koncentrēties, lai konkurences apstākļos skaidri noformulētu savas ieceres un piedāvājumu sabiedrībai, akcentēja Pimenovs.

Viņš atgādināja, ka parijas valde jūnijā vienojās izstrādāt ēnu valdības deklarācijas projekta sadaļas atsevišķās politiskajās jomās. Šīs deklarācijas projekts esot ticis izstrādāts uz partijas programmas pamata.

Pimenovs norādīja, ka “Saskaņas” valdība liks pamatus progresīvās, mūsdienīgas uz etnisku saskaņu vērstas sociāldemokrātiskas politikas atdzimšanai Latvijā, par galveno prioritāti izvirzot iedzīvotāju labklājību ilgtspējīgā, uz aktīvu attīstību orientēta ekonomikā. Šādas valdības īstenotā politika balstīties uz sociālo taisnīgumu, vienādu sākotnējo iespēju, sociāli atbildīgas ekonomikas un stipra valstiskuma principiem. Politiķis gan piebilda, ka šīs ir visai apjomīgs dokuments, tas vēl top.

Grib atbrīvoties no “melnajām avīm”

Politisko partiju apvienību “Saskaņas centrs” veido divas partijas – Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” un Latvijas Sociālistiskā partija. Latvijas Sociālistisko partiju vada EP deputāts Alfrēds Rubiks, kurš arī paudis gatavību startēt nākamajās EP vēlēšanās. Taču „Saskaņas” vadībai tas nepatīk, jo Rubiks savas politiskās pagātnes dēļ nav pieņemams daudziem potenciālajiem SC atbalstītājiem.

Tikpat lielas raizes partijai nākotnē var radīt Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs (SC), kurš partijas “Saskaņa” kongresā bija spiests atvainoties par savu publikāciju pēc XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem.

“No savas puses vēlos atzīt savu politisko kļūdu,” sacīja Kabanovs. Viņš skaidroja, ka šīs jautājums tika nopietni izrunāts arī frakcijā, un kolēģu pārmetumi ir pamatoti. Kabanovs atvainojās visiem partijas biedriem, kas piedalījās Dziesmusvētku organizēšanā, kā arī tiem, kam šie svētki “ir svēta lieta”.

Kabanovs savas uzrunas noslēguma arī sacīja: “Esmu gatavs kompromisiem un lūdzu kongresu sniegt politisko uzticību šai pozīcijai”.