FOTO: virpuļviesuļa nedarbi Raiskumā

Aculiecinieki: tas bija kā filmās – satumsa un sākās šņākoņa

Otrdienas pēcpusdienā Raiskumā plosījās virpuļviesulis, kas nodarījis vairākus ievērojamus postījumus, vēsta Pārgaujas novada pašvaldība, kuras mājaslapā pargaujasnovads.lv ievietota fotoattēlu galerija par stiprā vēja nodarītajiem postījumiem.

Raiskuma centrā nogāzti aptuveni 20 koki, no tiem astoņi parkā, vairāki pie Raiskuma ezera. Viens koks uzgāzies uz ceļa braucamās daļas, divi koki uzkrituši veikalam, norauti vairāku ēku jumti, vairākas āra tualetes iepūstas dīķos, pie privātmājām nolauzti skujeņi.

Kā stāsta aculiecinieki, vēja virpulis ritinājis koku no vienas puses uz otru, līdzbeidzot tas nolūzis pavisam. Lapas un putekļi griezti 50 metru augstumā. Saimniecības ēkas durvis, kas atstutētas ar dzelzs stieni no iekšpuses, atsistas un saliektas.

Pārgaujas novada pašvaldības komunālās saimniecības darbinieki jau drīz pēc vētras atbrīvojuši ceļa braucamo daļu no sakritušajiem kokiem un zariem. Seku likvidēšana turpinājās arī trešdien.

Cilvēki, kasotrdien piedzīvoja virpuļviesuli, to atceras ar izbīli, vieglām šausmām un pārsteigumu, ka Latvijā kas tāds vispār ir iespējams, vēsta sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Pārdevēja Sandra nstrādāja Raiskuma veikalā, kuram ap puspieciem pēcpusdienā viesulis brāzās pāri. Viņa atceras, ka iepriekš nekas neliecināja par virpuļa tuvošanos. Parasta pēcpusdiena, “it kā sāka nedaudz smidzināt lietus, tad vienā brīdī satumsa un sākās skaļa šņākoņa, dauzījās durvis, lūza koki, kļuva tumšs kā naktī…”. Tas bija kā filmās, atceras Sandra.

“Man uz veikala joprojām ir nolauzti koki, tālāk, kur gāja virpulis izgāztas ābeles, sapostīts gateris un dīķī ienesta vesela vistu kūts,” stāsta Sandra. Tobrīd bijis grūti aptvert, kas noticis, jo stihija plosījusies ne ilgāk par minūti.

Raiskuma tuvumā esoša kempinga īpašniece Ina Leimane virpuli redzējusi no malas. Izdzirdējusi lielu šņākoņu, pamanījusi, ka no ciemata centra puses pār ezeru tuvojas virpulis. Tas bijis gluži kā tornado – no mākoņa malas nolaidies stabs, pie zemes ap to rotējušas dažādas lauskas un viesuļa savākti priekšmeti.

Viesulis nācis pirms lietus mākoņa. Kempingam tas gājis secen, lietus gan pēc tam nolijis. Tagad Raiskumā esot manāms tūristu pieplūdums. Cilvēki no tuvākas un tālākas apkārtnes brauc skatīties virpuļviesuļa postījumus.

Virpuļviesuļa galvenais iemesls otrdien bija vēsās gaisa masas, kas, plūstot pār silto Baltijas jūru, veicina pamatīgu gubu mākoņu veidošanos, skaidrots lsm.lv. Lielajos lietus gubu mākoņos notiek strauji atmosfēras procesi, kuri retos gadījumos izraisa virpuļviesuļus. Parasti gan vasaras otrajā pusē un rudenī šādi virpuļstabi ir raksturīgi piekrastei, taču šoreiz, iespējams, būtiska ietekme bijusi reljefam. Vidzemes augstienes pauguri veicina konvekciju un vertikālas gaisa plūsmas, tādējādi radot labus apstākļus viesulim.

Pieredze rāda, ka visu apstākļu sakritība, kas vajadzīga virpuļiem, ir reta, turklāt tie bieži mēdz izveidoties neapdzīvotās vietās un plosās cilvēku nepamanīti. Augusta beigās, septembrī un oktobra sākumā virpuļstabi raksturīgi piekrastē virs jūras. Tie postījumus nes reti, jo, izceļoties krastā, zaudē spēku un izirst.