Sabiedrībai jāapzinās konsekvences, kas izriet no Eiropas un arī Latvijas sabiedrības novecošanas procesiem
Ekonomiskā situācija valstī strauji uzlabojas, taču jautājums – kā to interpretē un saprot mediji un sabiedrība, arī politiķi. Tādēļ ir tikai saprotams negatīvais iedzīvotāju noskaņojums, kas atspoguļojas dažādos pētījumos – tai skaitā „DNB Latvijas barometrā”, ar kura rezultātiem nesen bija iespēja iepazīties. Tas liecina, ka politiķi, iespējams, nav pietiekami labi un bieži skaidrojuši, ka stabilitāte, ko esam sasnieguši, jeb tā saucamās krīzes beigas nav tas pats, kas pietiekami sabalansēta un attīstīta ekonomika, kas spēj piepildīt visas valsts iedzīvotāju vajadzības.
Pēc ļoti strauja ekonomikas krituma 2009.gadā attīstība patlaban ir lēna, jo budžets atšķirībā no iepriekšējo gadu „gāzi grīdā” politikas tiek plānots un balstīts uz ilgtspējas pīlāriem, lai nenotiktu kā iepriekš – pienākot smagākiem apstākļiem, kas ekonomikas cikliskumā ir neizbēgama situācija, valsts zaudē spēju atbalstīt savus iedzīvotājus, kuri nonākuši krīzes situācijā.
2014. gada budžets būs otrais kopš ekonomiskās krīzes, kad naudu, ko varam atļauties tērēt papildus esošajam budžetam, varēsim plānot pēc pašu, nevis starptautisko aizdevēju ieskatiem. Pēckrīzes posmā prioritāšu ir daudz vairāk nekā pieejamo līdzekļu. Turklāt daudzas problēmas, kuras krīze pēdējos gados vēl pastiprināja, ir samilzušas līdz kritiskam līmenim.
Labklājības jomā vien šī papildu nauda būtu vajadzīga atbalstam gan ģimenēm ar bērniem, gan invalīdiem (nepieciešamo tehnisko palīglīdzekļu atbilstošs nodrošinājums, pakalpojumu pieejamība), gan arī valsts sociālo aprūpes centru un bērnu namu reorganizācijai, nodrošinot to iemītnieku integrāciju sabiedrībā. Taču neaizmirsīsim, ka ar savām vajadzībām uz šo naudu pretendē arī skolotāji, slimnīcas, medicīnas personāls, valsts ceļi, policisti, kā arī citi cilvēki, lietas un vērtības, kas veido mūsu valsts nākotni.
Kā liecina Finanšu ministrijas aprēķini, uz katru nākamā gada papildus tērējamo budžeta latu pretendē vajadzības, kas pielīdzināmas astoņiem latiem. Tātad mums priekšā ir spraigas diskusijas, lai vienotos par nākamā gada prioritātēm. Tāpēc es būtu pateicīga mediju pārstāvjiem, politiķiem un viedokļu līderiem, kuri aktīvāk sabiedrībai skaidrotu to, kā tiek veidots valsts budžets un ka, finanšu krīzei beidzoties, tēriņiem pieejamo līdzekļu daudzums nepieaug tik strauji, lai dažu gadu laikā apmierinātu visas sabiedrības vajadzības.
Runājot par ģimeņu materiālā stāvokļa uzlabošanu, jāuzsver, ka 2012.gadā strauji samazinājies gan nabadzības riskam pakļauto pieaugušo un bērnu īpatsvars (par 30%), gan bezdarba līmenis (par 2,5%). Turklāt nedaudz, tomēr palielinājusies dzimstība (pērn par 3,6%, bet 2013.gada sākumā – par 11%).
Jāpiebilst, ka šogad tiek veikti vairāki pasākumi valsts atbalsta palielināšanai ģimenēm ar bērniem. Tostarp tiek paaugstināti dažādu pabalstu apmēri un daļēji tiek atcelti to ierobežojumi – bērna kopšanas pabalsts nestrādājošiem vecākiem ar bērnu līdz 1 gada vecumam palielināts no 50 līdz 100 latiem, bet visiem vecākiem ar 1 līdz 1,5 gadu vecu bērniņu – no 30 līdz 100 latiem, arī minimālais vecāku pabalsts strādājošiem vecākiem ar bērnu līdz 1 gada vecumam – no 63 uz 100 latiem. Turklāt divkārši palielināti maternitātes un paternitātes pabalsti. Divas un vairāk reizes celtas arī piemaksas par vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem.
Bez minētajiem pabalstiem Labklājības ministrijai vienlīdz svarīgi lietot arī citus instrumentus, kas atbalstītu ģimeņu dzīves kvalitāti un nodarbinātību, – palielināti iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādājamajiem, uz pusi samazināts nekustamā īpašuma nodoklis daudzbērnu ģimenēm un divkāršota sociālās apdrošināšanas iemaksa no valsts budžeta par bērna kopšanu līdz gada vecumam.
Šogad valsts vecākiem, kuru bērns nav uzņemts pašvaldības pirmskolas izglītības iestādē (PII), piešķirs līdz 100 latiem lielu atbalstu. Esam arī pārliecināti, ka plānotais mobilitātes pabalsts daļai bez darba esošo vecāku palīdzēs iekļauties darba tirgū.
Tomēr ģimenēm ar bērniem, īpaši daudzbērnu ģimenēm, pieejamo valsts atbalstu pabalstu, nodokļu atvieglojumu un pakalpojumu veidā gan apjoma, gan nepārtrauktības ziņā pagaidām nevaram uzskatīt par pietiekamu. Tāpēc man nav pamata apšaubīt jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultātus – 62% respondentu norāda, ka ekonomiskā krīze nav beigusies ne valstī, ne viņu ģimenēs.
Par aktuālākajām problēmām valsts atbalsta ziņā var uzskatīt to, ka ģimenēm, kuras audzina bērnus, kas vecāki par pusotru gadu, ir pieejami ievērojami mazāki resursi, tādējādi palielinot nabadzības riska iespējamību. Šīs problēmas risināšana ir viena no Labklājības ministrijas prioritātēm. Efektīvākie valsts atbalsta līdzekļi daudzbērnu ģimenēm – IIN atvieglojumu sistēma un pabalstu diferencēšana – pagaidām nav pielāgoti tādā līmenī, lai šīm ģimenēm atbalsts tiktu palielināts proporcionāli bērnu skaitam un ienākumu līmenim.
Vienlaikus svarīgi veicināt vecāku nodarbinātību, nodrošinot viņu darba un ģimenes dzīvi līdzsvarojošus līdzekļus – subsidētus bērna aprūpes pakalpojumus, PII pieejamību, kā arī izdevumu samazinošus līdzekļus – efektīvus nodokļu atvieglojumus un mērķētu pabalstu sistēmu. Tādējādi iespējams nodrošināt vecāku darba gaitu nepārtrauktību, kas ir svarīgākais ģimenes labklājības garants. Tāpat valstij un pašvaldībām jāattīsta elastīgs atbalsta mehānisms, kas orientēts uz savlaicīgu atbalstu krīzes situācijās. Tiesa, cilvēkam pašam aktīvi līdzdarbojoties un risinot konkrēto problēmu. Tas ļautu nodrošināt ātru un mērķtiecīgu atbalstu krīzes situācijā, novēršot cilvēka problēmu ieilgšanu, piemēram, kļūstot par ilglaicīgo bezdarbnieku.
Par pozitīvu rādītāju var uzskatīt to, ka visbiežāk „DNB Latvijas barometra” pētījumā aptaujātie, atbildot, kas jādara, lai vecumdienās saglabātu esošo vai sasniegtu augstāku dzīves līmeni, atzīmē paļaušanos uz labvēlīgu valsts sociālo politiku. Iedzīvotāju uzticība valsts sociālās drošības sistēmai ir jāveicina, jo tas stimulē cilvēku nodarbinātību un sociālās aizsardzības „drošumspējas” palielināšanu. Tiesa, pētījums atklāj arī satraucošu tendenci – vien nepilna piektā daļa aptaujāto apzinās, ka viņu dzīves kvalitāte ir saistīta ar finanšu līdzekļu uzkrāšanu, bet mazāk nekā desmitā daļa respondentu uzskata, ka tā saistīta ar rūpēm par bērniem, cerot tādu pašu gādību saņemt no viņiem vecumdienās.
Ceru, ka turpmākajos gados sabiedrība skaidrāk apzināsies konsekvences, kas izriet no Eiropas un arī Latvijas sabiedrības novecošanas procesiem, atbilstošas izglītības nozīmi konkurētspējai darba tirgū, savstarpējo attiecību un uzticības stiprināšanu ģimenē un sabiedrībā, kā arī spējas uzņemties atbildību par savu nākotni.
Autor ir Latvijas Republikas labklājības ministre, Vienotība
Komentāri (37)
Ansis 11.04.2013. 12.56
Vienotība ļoti šauri skatās uz krīzi!!!
Viņi par krīzi sauc tikai valsts fiskālo krīzi – tā tiešām bija 2008.-2010 gada un ir beigusies, tur tiešām Dombrovskis veiksmīgi izpildīja Godmaņa laika plānu – valstij atkal ir IKP pieaugums un budžeta deficīts aizvien mazinās.
Vietā mums nāca ekonomiskā krīze, demogrāfiskā krīze, krīze ceļos, krīze veselības aprūpē utt.
Nosaukt pašreizējo ekonomiku par ilgtspējīgu …:
1) populācija (jo īpaši darbspējīgā vecumā) samazinās;
2) infrastruktūra (ceļi, bet ne tikai) turpina sagrūt;
3) dzīves dārdzība aug straujāk nekā vairumam iedzīvotāju pirktspēja;
4) ienākumu nevienlīdzības līmenī tuvojamies nevis Eiropas vai skandināvijas, bet Āfrikas līmenim
5) aktīvi (zeme, uzņēmumi, ēkas utt) aizviern vairāk nonāk ārvalstnieku īpašumā;
6) gan valsts, gan privātpersonu parādi turpina pieaugt;
Protams, ka ir daži nelieli uzlabojumi – likums par stabilitāti, nodokļu pārnešana no darbaspēka uz patēriņu, eksporta atbalstīšana, neliela kreditešanas ierobežošana …
Bet kā ir redzams, tad tas ir daudz par maz – mums neatbilstība starp vajadzībām un iespējām aizvien pasliktinās.
Ir ļoti stingri jāierobežo privātpersonu kreditēšana
Jāatceļ UAT tirgošana nerizentiem par ieguldījumu NĪ (tas bija pieļaujams finanšu krīzes laikā, bet tagad tikai ceļ dārdzību)
Jāturpina mazināt darbaspēka nodokļi;
Nekādā gadījumā nepiekrist populistiskajiem priekšlikumiem mazināt nodokļus gāzei, pārtikai, medikamentiem;
Pabalstiem jabūt mērķētiem (šeit piekrītu Viņķelei)
Bet pensionārs, kuram stāžs Padomju laika, nav mazak ieguldījis Latvija, kā Viņķeles vīrs politiskajās padomēs sēdēdams – šī netaisnība ir jāmazina
Utt.
Tiesiskuma problēmas ir jārisina pēc būtības, vevis tikai politisko oponentu vajāšanas dēļ:
1) jabeidz rakstīt nefunkcionejoši vai diskriminejoši likumi (piemērs -šodienas likums par Padomju un nacistu simboliku, vai arī Čigānes-Sprūdža ierosinātais pretLemberga likums)
2) jāmazina tiesāšanās ilgums – jāmazina pārsūdzības reizes, jāparedz, ka prokuratūra nedrīkst iesniegt tiesā nesagatavotas lietas utt, lieta jāskata pat ja kāds liecinieks nav ieradies;
4) jāmazina cietumā sēdēšanas ilgums – vairāk piespiedu darbs, naudassodi. Baltajām apkaklītem aizliegumi
Es vēl ieteiktu saglabāt latu un atsaistīt eiro un izmantot monetāros instrumentus, bet uz to jau es vairs reāli neceru.
11
Signija Aizpuriete > Ansis 11.04.2013. 13.06
—–edgarsav Vienotība ļoti šauri skatās uz krīzi!!!
============================================================================
Kam “krīze”, a kam “māmiņa mīļā!”
Lai ikvienam vismaz viens gruntīgs “draugs”/sponsors, tad nevajadzēs krīzes sekas plaši skatīt. Ja LV ir 10% turīgu ļaužu, tad var droši turpināt ekonomikas “sabalansēšanu”:
Lagarda: Latvijā dzīvo ļoti drosmīgi cilvēki
http://www.youtube.com/watch?v=6JNQO4rKHp8
0
efeja60 > Ansis 11.04.2013. 23.52
Pirms saeimas vēlēšanām klārēja gan kaut ko par progresīvajiem nodokļiem, bet pēc vēlēšanām uzreiz aizmirsa.
0
Ansis > Ansis 11.04.2013. 20.39
Principā piekrītu Normundam.
Vienotība gan nekad nav atbalstījusi progresīvo ienākuma nodokli. Viņi par progresīvo sauc planu nedaudz diferencēt neapliekamo minimumu – tas ir diference dažu latu apmērā. Vienotība ir galēji labēja partija – no viņas progresīvu ienākuma nodokli nav vērts gaidīt.
0
efeja60 > Ansis 11.04.2013. 19.09
Pirmkārt, kas jāizdara, ir visiem ienākumu veidiem jānosaka vienādi nodokļi un atvieglojumi. Nav normāli, ka no algas novelk 24% IIN, bet no depozīta procentiem tikai 10%. Igaunijā visiem ienākumiem ir 20% likme un arī uzņēmumu ienākuma nodoklis ir 20%. Pēc tam jau var runāt par atvieglojumiem un progresivitāti. Kad Vienotība runā par progresīvajiem nodokļiem, viņi runā, nezkāpēc, tikai par algām. Lai arī Latvijā ir vismaz 1000 miljonāru, politiķi izliekas, ka progresivitāte attiecas tikai uz algām. Neviens no šiem 1000 miljonāriem nav kļuvis par miljonāru, saņemot algu. Lai neatkarīgās Latvijas laikā kļūtu par miljonāru, katru mēnesi kopš 1991.gada cilvēkam ir bijis jāuzkrāj vismaz 3788 Ls mēnesī, turklāt vēl jādzīvo. Pilnīgi skaidrs, ka neviens tādu algu 22 gadus no vietas nav saņēmis, bet bagātību ieguvis savādākā ceļā. Tāpēc gaidu no Vienotības jēdzīgus piedāvājumus par nodokļu progresivitāti. Par sociālo nodokli – Igaunijā arī ir 35% sociālais nodoklis, bet 13% no tā ir obligātā veselības apdrošināšana. Bet Latvijā sākotnēji bija 8% paredzēti 2.pensiju līmenim, kas tagad ir 2%. Otrais pensiju līmenis ir bankām uzdāvināta nauda, jo lielākā daļa dalībnieku līdz pensijai nemaz nenodzīvos, bet šajos fondos uzkrātā nauda paliks bankām. 2.pensiju līmenis nekavējoties ir jālikvidē un uzkrātā nauda jāatdod atpakaļ cilvēkiem, būs ātra un nesāpīga algas nodokļu samazināšana.
0
Ansis > Ansis 11.04.2013. 17.01
normunds – PVN mums nevar būt lielāks, kā Igaunijā un Lietuvā – tāpēc samazinājums līdz sim līmenim ir saprotams. Akcīzi degvielai un alkoholam laga nevar celt, jo tad kontrabanda plaukst.
Bet šie divi nodokļi jātur maksimali augstu, bet vienlaikus nepaceļoties virs Lietuvas un Igaunijas.
To ka uzlabojumu ir maz – to jau teicu.
Vienotība šim procesam ir drīzāk bremze. (bremzē IIN mazināšanu)
ZRP ir labāka izpratne par citiem.
ZZS šajā jomā ir nepareiza politika (bremzē IIN mazinašanu)
NA – No viņiem par šo jomu esmu maz dzirdējis.
SC – pilnīgs bezjēdzīgs populisms. (dēļ prasības mazināt PVN)
Darbaspeka nodokļu mazināšanā prioritātēm jābūt šādām:
1) pacelt neapliekamos minimumus
2) ieviest progresīvo nodokli, kur mazākiem ienākumiem mazāks procents
Par soc nodokli … nezinu – esmu skeptisks. Domaju, ka reāli mana vecuma cilvēkiem pensijas tāpat būs smieklīgi mazas, jo visa uzkrāšana fondos ir totālas muļķības. Reāli tur nekāds pieaugums nespīd, knapi inflāciju nosedz – piedevām vēl paskatamies Kipru un redzam, ka pensiju fonds var izkūpēt viena dienā kādā Laiki bankā.
Katra ziņā pabalstiem ir jakļūst par pabalstiem nabagiem, māmiņām utml – nevis LB darbiniekam maksāt tūkstošiem lielu tētiņa algu, pusgadu maksāt lielu bezdarbnieka pabalstu (tā ka meklēt darbu ir neizdevīgi), Viņķeļiem par piederību politikai partijai (sēdēšanu politiskās padomēs) maksāt 1500Ls pensiju.
0
Ieva Priedenfelde > Ansis 11.04.2013. 16.13
nulle programmē kases aparātus
0
efeja60 > Ansis 11.04.2013. 14.04
Edgaram
Protams, ka ir daži nelieli uzlabojumi – likums par stabilitāti, nodokļu pārnešana no darbaspēka uz patēriņu …
=================
Kur tad ir? PVN samazināja 2012.gada 1.jūlijā, IIN samazināts tikai no 1.janvāra, bet atvieglojumi par apgādājamiem un neapliekamais minimums vēl nav paaugstināti.
0
Ansis > Ansis 11.04.2013. 16.43
nulle
– algas kā Rietumeiropā mums nebūs vēl 100 gadus – vismaz lielākajai daļai algoto. Ja kāds domā savādāk – tad lai atklāj savu brīnumplānu.
Tāpēc arī saku, ka ja grib Latvijā kaut daļu cilvēkus noturēt, tad ir jāmazina dzīvošanas izmaksas un jāmazina nevienlīdzība.
0
Ansis > Ansis 11.04.2013. 16.40
Krix – ja nebūtu šo visu kredītu, tad cenu līmenis būtu krietni zemāks un vairumam cilvēku nebūtu jādzīvo no rokas mutē – ļoti labi bija izskaidrots 7gadi
Savukārt par dzīvokļa privātīpašumu … esmu pārliecināts, ka tas ir stulbākais izdomājums Latvijā. Tas cēlās no tā, ka Padomju laikos nedrīkstēja būt privātīpašums, bet tiesības uz dzīvokli tomēr tika tirgotas.
Neatgūstami komunālie parādi, krāpnieciski namu apsaimniekotāji, nespēja vienoties par mājas siltināšanu utt Šīs visas problēmas ir iespējamas tikai dēļ dzīvokļa privātīpašuma. Ja īpašums būtu uz maju, tad tas vienkārši nav iespējams.
Normāli būtu īres nami, kur cilvēks īrē dzīvokli un mainot darba vietu ērti nomaina dzīvokli. Tiklīdz nesamaksā īri vai komunālos, tad izsviež no dzīvokļa un iet meklēt lētāku dzīvokli, vai uz sociālo māju. Domāju, ka reāli kopumā sanāktu lētāka dzīvošana un piedevam mazāk sastregumi uz ielām (jo cilvēki dzīvotu tuvāk darba vietai) Patreiz tas lāga nav iespējams, jo likumdošana neļauj parādnieku fiksi izmest no dzīvokļa, līdz ar to neviens neizīrē oficiāli dzīvokļus par mazu naudu – jo risks pārāk liels.
0
lebronj2356 > Ansis 11.04.2013. 15.30
Nezinu kādā valodā tu kodē, bet 500 ls uz rokas programmerim ir mazs atalgojums, pat LV. Par 500 ls papīru vispār nerunāsim….Ja ir javists vai kāds cits modes kliedziens, tad tādus skopuļus DD paskatā mierīgi var un noteikti vajag pasūtīt 3 mājas tālāk un iet pie tā kurš maksā ! 3K ls gan nav dzirdēts, ka kāds LV saņemtu….Var strādāt kā frīlanceris ar ārzemniekiem…
Un ko var gribēt, ja LV daļēji ir lētais programmējamētāju poligons skandināviem un ko….
0
lebronj2356 > Ansis 11.04.2013. 13.30
Vairumā piekristu, tikai par populismu samazināt nodokļus pārtikai gan nē – ES, bez Baltijas un Dānijas(kur vispār neko negribas pirkt dārdzības dēļ) nekur nav PVN pamatlikme pārtikai, tā ir samazināta…Toties alkahols gan mums ir salīdzinoši lēts…
Kas notiek pašlaik Latvijā ir tipiska 2 ātrumu izaugsme :
– tiem, kam krīzes laikā bija kapitāls(visticamāk arī pirms tam), tagad strauji pildās kabatas, tajā skaitā eksportējošiem. Tikai šī nauda netek tālāk, tāpat kā ekporta piešprice, šī nauda tiek izņemta no uzņēmumiem īpašnieku privātam patēriņam un noguldījumam. Vārdu sakot pieaugumu, kur tas ir nejūt vairākums, bet gan augšas mazums un visa “produktivitātes celšana” notiek uz slodzes pieauguma strādājošiem rēķina. Tāpēc arī emigrācija nekrītās.
– strādājošie, vismaz absolūtais, man zināmais vairums nekādu algu pielikumu nav sajutuši, darba apjoms tikai iet uz augšu – kas faktiski ir algas samazinājums. Neskatoties uz milzīgo emigrāciju bezdarbs joprojām ir divciparu līmenī. Kamēr pēdējo 2 gadu laikā, pēc krīzes bedres pārtraukuma, dzīves dārdzība ir gājusi straujiem soļiem uz augšu, praktiski visos pirmās nepieciešamības segmentos – mājoklis, transports, pārtika. Lielākā iespēja algas pielikumam ir vai nu mainīt profesiju, darba vietu vai dzīvesvietu.
Par kreditēšanas ierobežojumu, nedomāju, ka privātpersonu kreditēšana ir jānožmiedz. Bez līzinga neviens vidusmēra LV iedzīvotājs netiks pie svaigāka auto, bez hipotēkas par savu privāto mājokli var nesapņot(starp citu LV jau ir 10% iedzīvotāju, kam nav savas dzīvesvietas iepretīm Baltijas 2-5%). Savukārt “patēriņa kredītu” problēma ir radusies no tā, ka liela daļa dzīvo no rokas mutē, pēdējās dienas līdz algai knapinoties un nedod Dievs, tādiem cilvēkiem kaut kas notiek ar veselību….
Man ir prieks, ka Vinķele ir godīgi atzinusi LV nabadzības anatomiju un problēmu – parasti ar problēmas atzīšanu sākas tās risinājums. Bet līdz risinājumam ir tālu, labs iesākums būtu apņemšanās darīt Latviju par labu dzīvesvietu tās pilsoņiem, nevis tikai bankām, spekulantiem, investoriem un uzņēmējiem !
0
efeja60 11.04.2013. 14.00
Ja jau naudas tik maz, kāpēc:
1) Depozītu noguldītājiem, uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai tiek atmaksāts IIN par šiem noguldījumiem. Kāpēc šāda sociālā palīdzība bagātajiem? Vai to var atļauties valsts, kurai trūkst naudas? Vai tā ir Vienotības prioritāte?
2) Kāpēc nerezidentu kapitālsabiedrības ir atbrīvotas no IIN maksāšanas? Vai to var atļauties valsts, kurai trūkst naudas? Vai tā ir Vienotības prioritāte?
Izskatās, ka Viņķele tikai brauc ar muti – runā vienu, dara tieši pretējo. Mēs visi atceramies, ka to minimālo māmiņalgu Imants Parādnieks un Raivis Dzintars burtiski ar zobiem izplēsa no Viņķeles, Vilka un Dombrovska. Mēs labi redzam jūsu prioritātes – bankas un depozītu noguldītājus, nerezidentus.
3
efeja60 > efeja60 11.04.2013. 23.54
zane, Tu jau visu labi zini, tik izliecies – kārtējais demagoģijas paņēmiens.
0
andris902 > efeja60 12.04.2013. 01.01
….Normunds…. “Kāpēc nerezidentu kapitālsabiedrības ir atbrīvotas no IIN maksāšanas? Vai to var atļauties valsts, kurai trūkst naudas? Vai tā ir Vienotības prioritāte?”
———————————–
…Tu mums tāds liels nodokļu speciālists, tad jau zini atšķirību – kas ir UIN un IIN…..:)
(3) Ja nerezidents Latvijā tieši veic saimniecisko darbību, tajā skaitā tirdzniecību vai pakalpojumu sniegšanu, kas ir tāda pati saimnieciskā darbība, kādu veic šā nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, tad šā nerezidenta tiešie gūtie ienākumi, kas gūti Latvijā, ieskaitāmi Latvijā esošās pastāvīgās pārstāvniecības ienākumos un apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes.
(4) Attiecībā uz nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
http://www.likumi.lv/doc.php?id=34094
0
andris902 > efeja60 11.04.2013. 19.12
….Normund, vai Tu nepastāstītu ko vairāk par to IIN kapitālsabiedrībām?…:)
0
varbūt ka tā 11.04.2013. 13.05
toties Bukane (Dombrovska padomniece) Venspils ostā pamnās saņemt vēl lielāku algu
0