Negodīgas spēles ar Latvijas pilsonību. Vai pieļausim?

Par savāktajiem 10 tūkstošiem parakstu referenduma ierosināšanai par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem

Pirms dažām dienām tika paziņots, ka gada laikā ir savākti 10 tūkstoši parakstu, lai Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) varētu sākt parakstu vākšanu referenduma rosināšanai par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem.

Dīvaini, ka parakstu vākšana ir notikusi laikā, kad Saeima jau kopš 2011.gada ziemas (tātad jau pusgadu pirms parakstu vākšanas akcijas sākšanas!) intensīvi strādājusi pie Pilsonības likuma grozījumiem. Darbs turpinās vēl tagad, un tas ir ne tikai publiski zināms un publiski plaši apspriests (procesa ietvaros ir notikusi pat starptautiska konference), bet problēmjautājumu atrisināšanai tikuši pieaicināti visi eksperti, kādus vien bija iespējams piesaistīt. Likumdevēja un arī mans kā Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas priekšsēdētāja darba uzdevums ir sagatavot pēc iespējas kvalitatīvākus grozījumus likumā. Turklāt atbalstu izstrādātajiem grozījumiem izteikušas lielākā daļa no visām Saeimā pārstāvētajā politiskajām partijām. Pirmajā lasījumā par to nobalsoja pat 94 deputāti, neviens neatturējās un neviens nebalsoja pret.

Atbalsts ir arī no Valsts prezidenta un Ministru kabineta, arī no konstitucionālo tiesību ekspertiem, kas daudz palīdzējuši Pilsonības likuma grozījumu likumprojekta tapšanā. Grozījumu tapšanas process ir bijis pārdomāts un korekts. Saeima uzdeva Juridiskajai komisijai sagatavot likumprojektu, tā izveidoja speciālu apakškomisiju. Savukārt izveidotā apakškomisija, sākot darbu, nolēma skatīt likumu pēc būtības, nevis tikai ierosinātos tekstu grozījumus. Tas parlamentam ļāva formulēt problēmas un iespējamos risinājumus, un tikai tad, kad ierosinājumi bija izdebatēti, tie tika pievienoti likuma grozījumiem. Juridiskā komisija 28.augustā atbalstīja visus Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas lēmumus.

Jau 6.septembrī Saeima lems par Pilsonības likumu otrajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam būs 20.septembris.

Visām vēlētāju atbalstītajām, tātad valsts parlamentā iekļuvušajām partijām 10. un 11. Saeimā bija iespēja deleģēt savus pārstāvjus Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijā, darboties, piedāvāt risinājumus, nākt klajā ar savām iniciatīvām. Visas Saeimā ievēlētās partijas (arī opozīcijas pārstāvji), kas uzskatīja šo likumprojektu par pietiekami svarīgu Latvijai, piedalījās Pilsonības likuma grozījumu izstrādē. Visplašākais ieinteresēto sabiedrības pārstāvju loks bija aicināts diskutēt publiskajā telpā, piedalīties starptautiskajā konferencē, pat aicinājām ikvienu individuāli iesūtīt Saeimai savus priekšlikumus.

Tagad, kad priekšlikumu izskatīšana un diskusijas tuvojas noslēgumam, ir nekorekti izteikt pārmetumus, ka nav bijusi iespēja paust savu viedokli, iesniegt ierosinājumus un diskutēt. Jo vairāk ir dīvaini klausīties, ka šādu diskusiju nav bijis. Tie Saeimas deputāti, kas nesaprotamu iemeslu dēļ sliecas atbalstīt parakstu vākšanas organizatorus, vienkārši nav apmeklējuši apakškomisijas sēdes vai arī nav pārrunājuši šos jautājumus ar savas frakcijas kolēģiem, kas sēdēs piedalījās.

Tāpēc rodas jautājums, kur šie parakstu vācēji bija iepriekš, kāpēc neizmantoja savas likumīgās tiesības un neiesniedza priekšlikumus Saeimai?

Domāju, nevienam nav šaubu, ka jebkura likumprojekta būtībai un tekstam, vai to izskata Saeima, vai tas tiek ierosināts referendumā, jābūt juridiski korektam un jāatbilst Satversmei. Tomēr patlaban izveidojusies situācija, ka Latvijas pilsoņi ir parakstījušies par likumprojektu, kas satur vairākas aplamas, prettiesiskas un nepieļaujamas normas.

Partija „Vienotība” deklarējusi, ka ierosinātais likumprojekts ir klajā pretrunā mūsu valsts nepārtrauktības doktrīnu. Latvijas valsts dibināta 1918. gada 18. novembrī un, neraugoties uz 1940.gadā notikušo okupāciju, tā turpinājusi nepārtraukti eksistēt. Likumdevējs to atzina 1990. gada 4. maija deklarācijā “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.

Skaidri redzams, ka parakstu vācēju ierosinātais pseidolikumprojekts ir tehniski un juridiski neizstrādāts, tajā ietvertās normas nav ieviešamas Latvijas tiesību aktos – piemēram, tiek pieļauts, ka pasu izsniegšana daļai sabiedrības notiek par brīvu. Šis pants nosaka absurdu naudas tērēšanu un vēl nebijušu formu – valsts dokumentu kā dāvanu.

Izskatās, ka likumprojekta rosinātāji jau sākotnēji paši saprot, ka tas nekad netiks pieņemts un to nav iespējams nodot tautas nobalsošanai kaut vai tikko minētā panta dēļ.

Vēlos uzsvērt, ka pastāvošās starptautiskās paražu tiesību normas katrā, kaut mazliet demokrātiskā valstī iedzīvotāju uzskata par personību, dodot tiesības pašam izvēlēties piederību valstij – būt par tās vai citas valsts pilsoni. Taču cilvēki ir parakstījuši likumprojektu, kur pilsonību iegūst ar „spravku” (oriģināltekstā – izziņu). Vai tas neatsauc atmiņā padomju režīma tradīcijas, kas ignorēja pamatcilvēktiesības, slēpjoties aiz vienlīdzības aizsega?

Domāju, ikvienam ir skaidrs, ka šie paraksti ir savākti, pateicoties Latvijā (un Latvijai) nenozīmīgai partijai, kura pēdējos Saeimas sasaukumos jau vairākas reizes mēģinājusi, bet, nesaņemot vajadzīgo vēlētāju atbalstu, tā arī nav iekļuvusi parlamentā. Pirmajā mirklī šķiet, ka organizatori nodarbojas ar populismu, liekot medijiem un sabiedrībai par sevi runāt, sludinot sevi par demokrātiem un taisnīguma atjaunotājiem. Taču šo nevainīgo argumentu aizsegā šī partija un parakstu vākšanas aktīvisti patiesībā sper Latvijas valstij naidīgus un sabiedrību degradējošus soļus, šie sīkpolitiķi grauj ilgos gados izstrādātus un pārdomātus principus, balstoties uz cilvēkiem, kam joprojām emocionāli grūti pieņemt vēsturisko patiesību, ka Latvija ir neatkarīga valsts, balstīta uz latviskām pamatvērtībām, vēsturiskiem faktiem un juridiskiem pamatiem, kas mantoti no pagājušā gadsimta sākumā dibinātās valsts.

Un pat nav svarīgi, vai tā ir partija, vai cits veidojums, bet šie parakstu vācēji, rīkojas emocionāli un fiziski pretvalstiski. Jau izskanējis viedoklis, ka parakstu vākšanā tikusi izmantota Krievijas nauda. Tiek pildīts politiskais pasūtījums nevis Latvijas iedzīvotāju, bet gan Latvijai naidīgu spēku labā.

Kampaņas organizatori izsakās agresīvi pret mūsu zemi un valsti, par ieroci negodīgi izmantojot demokrātijā paredzētās iespējas.

Neakceptējot pašsaprotamu faktu, ka Latvijas pilsonība tiks piešķirta, tikai izpildot noteiktas likuma prasības, šī partija ļoti apzināti traucē Latvijas valstij, traucē tiem, kas saprot šo patiesību, un traucē arī tiem, kas to nesaprot, traucē saliedēt sabiedrību kopīgai nākotnei. Latvijai nepilsoņus nevajag! Mūsu visu interesēs ir viņu skaita samazināšana, un tam ir radīti visi nepieciešamie apstākļi. Vajadzīga cilvēku griba. Ir jāpārstāj lolot tukšās cerības uz pilsonības piešķiršanu bez noteikto prasību izpildes.

Latvija ir izvēlējusies parlamentārās demokrātijas ceļu. Ikvienam pilsonim ir tiesības piedalīties vēlēšanās. Ievēlētie politiķi rīkojas savu vēlētāju vārdā ar visām tām tiesībām, kas paredzētas Satversmē un Saeimas Kārtības rullī. Papildus tam, ikvienam ir iespēja nākt ar iniciatīvām kāda likumprojekta ierosināšanai vai labošanai – pēc jebkura ierosinājuma var savākt parakstus arī internetvietnē. Pastāv arī iespēja, ka personas priekšlikums kļūst par kādas sabiedriskās vai arodorganizācijas priekšlikumu, un tad šīs organizācijas nāk ar iniciatīvām un demokrātiskā veidā piedāvā kādu risinājumu. Patlaban pastāv arī iespēja likumprojektu ierosināt, savācot 10 tūkstošus parakstu, taču, pateicoties sīkpartijas darbībai, ir izveidojusies situācija, ka sabiedrība tiek tracināta, cilvēki tiek rīdīti cits pret citu. Nekaunīgi tiek izmantota situāciju, lai savu politisko reitingu celtu par nodokļu maksātāju naudu. Pat tiem, kas parakstīja likumprojektu, ir pilnīgi skaidrs, ka pozitīva rezultāta nebūs.

Ir vēl viena acīm redzama patiesība – ja pieļausim šā likumprojekta tālāku virzību – mūsu nodokļu maksātāju nauda tiks tērēta sīkpartijas reklāmai vai vēl sliktāk – tādejādi tiks atbalstīta provokācija.

Šodien vairs nepastāv argumenti, kāpēc saglabāt iepriekšējo kārtību un pieļaut situāciju, ka 10 tūkstoši personu var ierosināt likumprojekta grozījumus. Ir radies papildus pamatojums tam, ka Saeima ir rīkojusies pareizi, izdarot grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, palielinot to personu skaitu, kas var ierosināt likumprojektu grozījumus. Tad provokatori vairs nevarēs savervēt nedomājošu vai arī pretvalstiski domājošu sabiedrības daļu un ar nelietīgām metodēm gūt sev savtīgu labumu.

Saeimā izskatīto Pilsonības likuma grozījumu spēkā stāšanās paredzēta no 2013.gada 1.janvāra. Tas būs vēsturisks brīdis Latvijas patriotiem un Latvijai lojāliem cilvēkiem, kas lepojas ar savu piederību Latvijai.

Autors ir Mg.iur., 11.Saeimas deputāts, Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas priekšsēdētāj, Vienotība