Valsts budžets var uzelpot vieglāk

Līdzekļi jāpiešķir piesardzīgi reformētajām nozarēm, jāveido rezerves

Šogad pirmajos sešos mēnešos Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodokļos iekasējis par 13.2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodokļu plāns pārsniegts par 7.3% jeb turpat 147 miljoniem latu. Turklāt kāpums ir visās nodokļu grupās – gan tiešajos, gan netiešajos nodokļos. Uzņēmumu ienākuma nodoklis šogad iekasēts turpat par 50% vairāk nekā pērn. Laba ziņa, kas ļauj valsts budžetam uzelpot vieglāk.

Kas pamatā šādai veiksmīgai nodokļu iekasēšanas dinamikai?
Jāmin trīs faktori. Pirmkārt, iespējams, VID strādā labāk, un izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir kļuvusi grūtāka. Ja tā, tas tiešām ir apsveicami. Otrkārt, ekonomika aug un līdz ar to aug arī nodokļu ieņēmumi. Piemēram, iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada pirmajā ceturksnī faktiskajās cenās bija par 11.1% augstāks nekā pērn.

Treškārt, atsitiena efekts. Proti, ir empīriski pierādīts, ka recesijas laikā nodokļu ieņēmumi sarūk straujāk nekā ekonomiskā aktivitāte, un viens no iemesliem ir plašāka izvairīšanās no nodokļu nomaksas, lai samazinātu izmaksas, saglabātu konkurētspēju un pārdzīvotu krīzi. Atsākoties izaugsmei, šāda motivācija kļūst vājāka, nemaksāt nodokļus atkal kļūst dārgāk, salīdzinot ar potenciālo ieguvumu no šādas rīcības, un nodokļu ieņēmumi kādu laiku aug straujāk nekā IKP jeb ekonomiskā aktivitāte.

Uz šāda efekta diezgan būtisku nozīmību Latvijā norāda SVF analīze. Diemžēl nav iespējams matemātiski skaidri nodalīt katra efekta devumu nodokļu ieņēmumos, par to individuālo lomu atliek vien minēt.

Kas būtu jāņem vērā, raugoties nākotnē?
Pat ja Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada sākumā bija straujāka nekā gaidīts, tas nenozīmē, ka tā turpināsies. Bažas par situācijas attīstību eiro zonā liek prognozēt diezgan strauju izaugsmes tempu samazināšanos – vēl arvien pozitīvu izaugsmi, bet krietni vien lēnāku. Atsitiena efekts pamazām izzudīs.

To pašu mēs redzējām pērn – mājsaimniecībām noticot, ka viss sliktākais jau aiz muguras, gada otrajā pusē strauji auga mazumtirdzniecības patēriņš. Tie, kas jau trīs gadus bija atlikuši televizora pirkumu, beidzot to iegādājās. Pulveris tika izšauts, un šogad mazumtirdzniecības kāpuma tempi jau kļuvuši krietni vien lēnāki – ja atskaitām inflācijas ietekmi, tad mazumtirdzniecības apgrozījums šī gada sākumā muļļājas uz vietas vai – labākajā gadījumā – aug ļoti lēni. Līdzīgi būs ar atsitiena efektu nodokļu jomā.

Abi šie argumenti liek saglabāt piesardzību. Pat ja budžetā parādās virsplāna ieņēmumi, būtu nepiedodami pārgalvīgi censties visu līdz pēdējam santīmam notērēt. Daļu ir mērķtiecīgi novirzīt lielākiem izdevumiem, jo īpaši jomās, kur veiktas pārdomātas strukturālas reformas un kur atdeve no līdzekļiem ir atbilstīga, nevis ūdens liešana vēl joprojām caurā mucā. Tomēr jāatceras, ka pamazām jāsāk veidot savas rezerves. Rudenī, kad Saeimā sāks skatīt nākamā gada budžetu, redzēsim, kā Saeima un valdība tiks galā ar šo mērķu sabalansēšanu.

Mārtiņš Kazāks ir “Swedbank” galvenais ekonomists.