Maskavas “ierēdņu pilsēta” uz Latvijas ģenerāļu kauliem

Kā pasaule vērtētu ideju, ja Krievijas valdība savus ofisus gribētu celt, piemēram, Katiņas mežā?

Bijušās Piemaskavas padomju laiku valsts saimniecības “Kommunarka” teritorijā, kur Staļina laikā pagājušā gadsimta 30.gados čekisti nogalināja desmitiem tūkstošus cilvēku, tajā skaitā arī Latvijas diplomātus un ģenerāļus, tagad tiek kaldināti plāni par “jaunās Maskavas administratīvā centra” izbūvi. Krievija savu ierēdņu darba telpas cels faktiski uz nevainīgu upuru kauliem.

Krievijas laikraksta “Kommersant” rīcībā nonācis Krievijas valdības sanāksmes ieraksts, kas liecina, ka “ierēdņu pilsēta” no senatora Vadima Moškoviča iegādātajos aptuveni 150 tūkstošos Piemaskavas zemes hektāros valdībai izmaksās ap 10 miljardiem ASV dolāru.

Padomju laikā valsts saimniecībā “Kommunarka” atradās PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta (NKVD) šaušanas poligons. Te notika īpaši slepenas operācijas un šis slepenais objekts atradās NKVD, vēlāk – VDK valdījumā. Pagājušā gadsimta 30.gadu beigās bijušā sovhoza vietā, saskaņā ar dažādiem avotiem, čekisti nogalināja no 10 līdz 30 tūkstošiem cilvēku, galvenokārt augsta ranga karavadoņus, diplomātus un valstsvīrus, kuri čekas rokās bija nonākuši gan no toreizējās PSRS, gan no citām valstīm. 

Nāvessodi “Kommunarkā” tika izpildīti galvenokārt 1937.-1941. gadā.

Šajā vietā nogalināto vidū arhīvos var atrast bijušā Latvijas sūtņa PSRS Friča Kociņa vārdu – nošauts 1941.gada 28.jūlijā. Tā paša 1941.gada 7.jūlijā PSRS Augstākās tiesas militārā kolēģija piesprieda nāves sodu kādam, kā teikts krimināllietā, pensionāram Hugo Celmiņam. Kā zināms, Celmiņš divreiz bijis Latvijas valsts Ministru prezidents un ārlietu ministrs, Rīgas pilsētas galva un Latvijas sūtnis Berlīnē. Viņa vienīgā vaina bija – “palīdzība starptautiskajai buržuāzijai un kontrrevolucionāra darbība”. 1941. gadā pēc Augstākās tiesas militārās kolēģijas sprieduma apsūdzēts “spiegošanā un aktīvā cīņā pret sarkanarmiju” “Kommunarkā” nogalināts arī Jānis Zālītis – militārais atašejs Latvijas vēstniecībā Maskavā.

Uzskaitītie nav vienīgie ar Latvijas vārdu saistītie, kas nogalināti “Kommunarkā”. 1941.gada rudenī “Komumnarkā” vienā dienā – 16.oktobrī – tika iznīcināti Latvijas armijas ģenerāļi un militārie vadītāji: Zemgales divīzijas komandieris, Daugavpils garnizona priekšnieks ģenerālis Žanis Bahs, aviācijas priekšnieks ģenerālis Jānis Indāns, 24.teritoriālā korpusa artilērijas priekšnieks ģenerālis Arturs Dannebergs, 24.teritoriālā korpusa priekšnieks ģenerālis Arturs Dālbergs, 20.kavalērijas pulka komandieris pulkvedis Jānis Puksis, 181.divīzijas štāba priekšnieks pulkvedis Jūlijs Rozentāls.

Arī 1941.gada 29.jūlijā ar PSRS Augstākās tiesas militārās kolēģijas spriedumu nāvessods piespriests Latvijas armijas virsniekiem un ģenerāļiem – Rēzeknes kājnieku pulka komandierim pulkvedim Rūdolfam Ceplītim, Latgales divīzijas komandiera palīgam ģenerālim Rūdolfam Klinsonam, 24.teritoriālā korpusa komandierim ģenerālim Robertam Kļaviņam, Vidzemes divīzijas štāba priekšniekam ģenerālim Vilim Spandegam, 6.Rīgas kājnieku pulka strēlniekam Nikolajam Ošiņam, 183. divīzijas štāba priekšniekam pulkvedim Kārlim Lejiņam, Galvenā štāba administratīvās pārvaldes nodaļas priekšniekam pulkvedim Aleksandram Kristovskim, 183. divīzijas komandierim ģenerālim Andrejam Krustiņam.

1990.gadu beigās sovhoza “Kommunarka” teritorija tika nodota Krievijas Pareizticīgo baznīcai, bet vēlāk tā izrādījās nonākusi Krievijas Federācijas Padomes locekļa Vadima Moškoviča privātīpašumā.

Krievijas valdība patlaban grasās iegādāties senatora zemi, lai tur uzceltu tā saukto “jaunās Maskavas” administratīvo kompleksu – piepilsētas rajonu, kas tiks izveidots pēc toreizējā prezidenta Dmitrija Medvedeva rīkojuma.

Par Maskavas pilsētas teritorijas paplašināšanu un ieceri šajā vietā izveidot valdības ēku centru Medvedevs paziņoja pirms gada. Oficiāli kopš šāgada janvāra gandrīz 150 tūkstoši hektāru Maskavas dienvidrietumos Kalugas apgabala pierobežā ir iekļauti Maskavas pilsētā.

Krievijas valdība cer, ka jaunais administratīvais centrs taps ne vēlāk kā 2015.gada vasarā. Oficiāli pārveides process sāksies 1.jūlijā, darbus vadīs Maskavas vicemērs Marats Husnullins. Pats Federālais valdības centrs “jaunajā Maskavā” jāuzbūvē nākamajos trijos gados, liecina valdības sēdes, kas notika jūnija vidū, protokols. Tas ir laikraksta “Kommersant” žurnālistu rīcībā.

Avīzes rīcībā esošais protokols netieši arī apstiprina, ka “Kommunarka” varētu kļūt par valdības galīgo izvēli, kur sliet “jauno Maskavu”, jo plāns paredz “izpētīt ceļu būvi no “Kommunarkas” uz Domodedovas rajonu”, kur atrodas lidosta.

Uzņēmuma “Geo Development” ģenerāldirektors Maksims Leščevs sarunā ar Krievijas žurnālistiem teicis, ka zemes vidējās izmaksas “Kommunarkas” teritorijā par hektāru varētu būt aptuveni miljons ASV dolāru, kas ir divas reizes dārgāk nekā Domodedovā. Balstoties uz šiem aprēķiniem, var lēst, ka Moškovičs par asinīm savulaik slacīto zemes gabalu var saņemt ap 400 miljoniem ASV dolāru.

Pēc “Kommunarkas” apbūves ar jauniem debesskrāpjiem zudīs arī pierādījumi vienam no asiņainākajiem Staļina režīma noziegumiem un upuru apbedījumu vietas. Zudīs pierādījumi pret neatkarīgo Latvijas valsti un tās pilsoņiem, tās bijušo augstāko politisko un militāro vadību.

Zudīs liecības par upuriem, kuri visi pēc nāves vēlāk ir pilnībā reabilitēti un atzīti par nevainīgiem absurdajos Staļina laika noziegumos – piemēram, „izlūkošanas darbības organizēšana”,”palīdzība starptautiskajai buržuāzijai un kontrrevolucionāra darbība”, “aktīva cīņa pret Sarkanarmiju”.

Cik reāli pasaules sabiedrībai liktos, ja Krievijas valdība savu jauno biroju pilsētu plānotu būvēt, piemēram, Katiņas mežā, kur guļ Staļina noslaktētie poļu virsnieki?

Autors ir žurnālists, dzīvo un strādā Krievijā