Par integrācijas politiku atbildīgā Kultūras ministrija jau metusi plinti krūmos
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem nepilsoņu skaits 2011.gada 1.jūlijā bija 319 267 jeb 14,35% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Lai arī daļa nepilsoņu ir padomju laika ieceļotāji, daudzi ir dzimuši Latvijas teritorijā, t.sk. ap 15 000, kuri dzimuši pēc neatkarības atjaunošanas (ja precīzi – 14 589 no 1992.gada sākuma līdz 2011.gada vidum).
Absurdi, bet 20 gadus pēc Padomju savienības sabrukuma neatkarīgajā Latvijā katru gadu turpina piedzimt ap 500 „bijušās PSRS pilsoņu”. Kopējais nepilsoņu skaits lēni rūk, galvenokārt mirstības un emigrācijas dēļ.
Naturalizācija, kas izraisīja tādas kaislības 90. gados, tagad norit ārkārtīgi lēni. Ja agrāk naturalizēto skaits bieži pārsniedza 10 000 gadā, 2009.gadā naturalizācijas kārtībā uzņemto LR pilsoņu skaits knapi pārsniedza 2000 (2080), 2010.gadā tas bija 2336. Šīs ir personas, kas nokārtojuši valodas un vēstures eksāmenus un citas prasības. Ir vēl citi, kuri cenšas to darīt, bet nespēj.
2010. gadā no visiem pretendentiem 18% nenokārtoja vēstures pārbaudījumu, bet 42,9% – latviešu valodas pārbaudījumu. Vēl nesen tie, kuri nevarēja nokārtot valodas pārbaudījumu, bija tikai ap 20%. Šāgada pirmajos septiņos mēnešos pieņemto naturalizācijas iesniegumu skaits (1685) jau atpaliek no 2010.gada rādītājiem attiecīgajā laika posmā (1979). Šķiet, ka lēnā naturalizācija un jaunu nepilsoņu dzimšana nevienu īpaši neuztrauc.
Par integrācijas politiku atbildīgā Kultūras ministrija jau metusi plinti krūmos. Ministrijas sagatavotajā „Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes (2012-2018)” projektā īsi raksturota situācija, bet rezultatīvos rādītājos izvirzīts mērķis (!) 2014.gadā panākt 3500 naturalizētos, bet 2018.gadā – nieka 4000. Ar vārdu sakot, ministrija nesaskata nekādas būtiskas problēmas un nemaz vairs necer, ka iespējams panākt kādas izmaiņas šajā jomā.
Partiju programmas klusē
Partiju priekšvēlēšanu programmas arī lielā mērā klusē par šo jautājumu, vienīgi PCTVL pacentusies kārtējo reizi mobilizēt savu rūkošo elektorātu ar nepamatotiem solījumiem, ka tiks īstenots „nulles variants”. Savukārt Saskaņas centrs par pilsonības jautājumu klusē savā īsajā programmā, jo acīmredzot cenšas sevi pozicionēt kā mērenu spēku, ar ko „latviešu partijas” varētu veidot koalīciju nākamajā Saeimā. Zatlera reformu partija par naturalizāciju neizsakās, bet īsajā programmā rakstīts, ka „bērniem, kuri neatkarīgā Latvijā dzimuši nepilsoņu ģimenēs, pienākas Latvijas pilsonība”.
Vai šis klusums nozīmē, ka ar Pilsonības likumu, naturalizācijas kārtību un nepilsoņiem viss ir kārtībā? Gribas cerēt, ka pēc vēlēšanām, kā minimums, mainīs kārtību, kas ļauj piedzimt jauniem nepilsoņiem Latvijā. Kad pieņēma ar pilsonību un nepilsoņu statusu saistītos likumus 90.gadu vidū, visi domāja, ka nepilsonība nebūs ilglaicīga parādība, ka tas būs pagaidu statuss pirms persona naturalizēsies vai pieņems kādas citas valsts pilsonību. Ja nekas nemainīsies, arī 50 gadus pēc PSRS sabrukuma Latvijā varēs piedzimt “bijušās PSRS pilsoņi”. Varētu jautāt: „Nu, un tad?”
Vai bērna interesēs ir būt nepilsonim?
Tas ir pilnīgā pretrunā ar Bērna tiesību konvencijas normām, kas nosaka, ka bērnam pienākas pilsonība no dzimšanas brīža un ka konvencija jāīsteno, turot prātā bērna intereses. Lai kāds man mēģina iestāstīt, ka būt nepilsonim ir bērna interesēs! Patlaban nepilsoņu ģimenē dzimušo bērnu vecākiem ir jāiesniedz iesniegums, lai bērns tiktu atzīts par pilsoni reģistrācijas kārtībā. Vecāki var arī to nedarīt. Dažkārt to nav iespējams izdarīt, jo ir vajadzīga abu vecāku piekrišana un viens no vecākiem ir aizbraucis no Latvijas, nevēlas u.tml. Jāmaina kārtība, lai bērns automātiski tiktu reģistrēts par Latvijas pilsoni, izņemot, ja vecāki var pierādīt, ka bērnam ir kādas citas valsts pilsonība.
Vēl viens absurds ir likt jauniešiem nepilsoņiem, kuri beidz Latvijas vidusskolas, kārtot naturalizācijas eksāmenus. Latvijā pēc izglītības reformas ir vienota skolu sistēma, un pat tur, kur tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, vismaz 60% no mācību programmas tiek īstenoti latviešu valodā. Tiem jauniešiem, kuri beiguši vidusskolu ar apmierinošām atzīmēm latviešu valodas eksāmenos, vajadzētu piešķirt pilsonību reģistrācijas kārtībā. Tas neskar milzīgu skaitu cilvēku, bet tieši tos jauniešus, kurus vajadzētu piesaistīt Latvijai. Nepilsoņu, kuri dzimuši no 1993. līdz 1995.gadam, kopskaits patlaban ir 2807. Toties 2010.gadā naturalizācijas pretendentu, kuriem bija 15-17 gadi, bija tikai 55.
Pat ja nemaina naturalizācijas un pilsonības reģistrācijas kārtību, būtu jācenšas motivēt nepilsoņus un dot viņiem nepieciešamās prasmes un iemaņas, lai nokārtotu naturalizācijas eksāmenus. Tas būtu mūsu visu interesēs, ja cilvēkiem būtu motivācija, latviešu valodas prasmes un elementāras zināšanas par Latvijas vēsturi un Satversmi. Tagad grūti atrast iestādes, kuras piedāvā latviešu valodas kursus pat par maksu!
Vajadzētu atjaunot valsts finansētus kursus naturalizēties gribētājiem, kā arī īstenot plašas informācijas kampaņas, lai motivētu nepilsoņus naturalizēties. Galvenais, jāsāk interesēties par cilvēkiem mums līdzās un padomāt, kā tos piesaistīt Latvijai.
Pagaidām, nekas neliecina, ka kāds īpaši ar to vēlas nodarboties – ne ministrijas, ne partijas, neviens. Un tas ir skumji.
Autors ir LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors
Komentāri (112)
buchamona 31.08.2011. 13.56
Es nezinu nevienu valsti pasaulē, (varbūt tikai Igaunija), kur tā auklētos ar bezvalstniekiem tā, kā tas notiek Latvijā. Kam mums ir vajadzīgi pilsoņi ” pret paša gribu”? Par maz vēl SC vietas Saeimā? :) Jebkuram nepilsonim LR garantē tiesības kļūt par pilsoni. Ar to būtu jāpietiek.
11
Life Quality Managem > buchamona 31.08.2011. 15.33
Es domāju Latvijai kā valstij noteikti ir daudz problēmu. Nu piemēram no minetajiem 319 267 cilvekiem noteikt 25% ir karaklausībai atbilsoši, bet mobilizēt šos cilvēkus nevar, jo viņi nav pilsoņi tie ir 79 816 cilvēki.
0
Life Quality Managem > buchamona 31.08.2011. 16.30
Kādiem tas ir tādiem? Tur jau tā lieta, ka tiklīdz cilvēks runa krieviski, tā tiek potenciali uzskatīts par valsts nodevēju. Un tā teikt: “Baigi vajag iet un nolūgties tiem, kuri tevi ienīst.”
0
Life Quality Managem > buchamona 31.08.2011. 14.19
Un ko tad iesākt?
0
Life Quality Managem > buchamona 31.08.2011. 15.42
Ja karš notiktu Latvijas teritorijā bail, ka ar apmācītu armiju un NATO būtu par īsu. Bet tas tikai bija viens piemers.
0
lindamarisfam > buchamona 31.08.2011. 23.58
@Iesalnieks
Vai ieročus drīkst dot tikai etniskajiem latviešiem un/vai (latviešu) nacionālistisko un šovinistisko partiju biedriem?
Kāds tad vēl ir kritērijs bez pilsonības? Ja runā par lojalitāti – pēc būtības izplūdis jēdziens – tad to nepārbauda arī latviešiem.
0
ieva_sture > buchamona 02.09.2011. 09.24
Kur tad vēl bez Latvijas un Igaunijas pastāv nepilsoņa institūts?
0
raimonds_bossltd > buchamona 02.09.2011. 23.28
to tomsmiks
Protams, idiotisms.
Par to saki paldies nolādētiem čekas pederastiem un komuņagām, LC, kas viņiem piešķīra “nepilsoņu” statusu psrs pilsonības vietā, ar visām no izejošām sekām.
0
buchamona > buchamona 31.08.2011. 15.38
Mēs esam NATO dalībvalsts ar profesionālu armiju un apmācitu zemessardzi, kam mums vēl nepilsoņi? :)
0
Aija Neļķe > buchamona 31.08.2011. 16.11
Kā tad, ieročus vēl viņiem gribi dot. Nākamajā brīdī stobrs būs tev sejā.
0
lebronj2356 > buchamona 31.08.2011. 16.12
Aigars, vēl tikai tāds sīkums, ka šiem iesauktajiem ir jābūt LR lojāliem. Konflikta kadījumā ar KF(hipotētiska) – kā šķiet uz kuru pusi šādi cilvēki vērstu stobrus ?
0
buchamona > buchamona 31.08.2011. 14.46
Un, kas būtu jāiesāk? :)) Viņi ar savu nepilsoņu pasi var braukāt bez vīzas no tālajiem Austrumiem līdz Portugālei – priviliģēti ļaudis :)
0
lebronj2356 31.08.2011. 13.40
Autors varētu detalizēti izklāstīt, ko tad viņš ir tādu izcilu paveicis šajā jomā. Otrkārt varētu papētīt šīs lietas morālo aspektu, ka ir vēl cilvēki, kas 20(!) gadus kopš neatkarības atjaunošanas vēl nav iemācījušies valsts valodu – domāju drīzāk nepilsoņu skaits ir attieksmes jautājums no to puses, kam padomju okupācijas gados šeit ieceļojot likās, ka krievu valoda viņiem dos īpašas privilēģijas uz vietējo ”indiāņu” rēķina. Un, ja nu kādam šeit galīgi nepatīk, cik zināms pats Vova Putins ir aicinājis savējos papildināt dilstošos matuškas rajonus.
Būtu laiks reiz saprasts divas lietas – 1) Latvija ir dibināta kā latviešu nacionālā valsts, bet jebkurš kurš cienā tās likumus un tos godā ir šeit gaidīts
2) Latvijas pašreizējais etniskais sastāvs ir radies okupācijas un neleģitīmas kolonizācijas rezultātā
0
RaivoLeimanen 31.08.2011. 15.27
Man arī šķiet, ka tie-lielais vairākums, kuri ir gribējuši integrēties,to sen jau ir izdarījuši, bet tie, kuri nav gribējuši,uzvedas jo dienas, jo izaicinošāk.Un šī auklēšanās, manuprāt, to tikai pastiprina.
3
+2
-6
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+8
-2
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > RaivoLeimanen 31.08.2011. 15.40
——
Nevis ”auklēšanās”, bet ”muļļāšanās”. Ja ”politmafijas” mērķis ir pēc iespējas dziļāk ievilkt (integrēt) Latviju jaunajā savienībā ES, tad būs jāievēro Briseles ‘spēles noteikumi’. Arī attiecībā pret nepilsoņiem, kuru milzīgo skaitu radīja pati ”politmafija” 1990-os gados. Pārvērtēja savus spēciņus demokrāti-reformatori, nenovērtēja riskus, tagad vairs muļļāties nav laika – tagad būs jāveic kardinālas reformas. Saturās, ”antiņi” – pēc 17.septembra ies jautri.
0
Life Quality Managem > RaivoLeimanen 01.09.2011. 11.20
Gribētos izvērstāku skaidrojumu kā automātiska pilsonības piešķiršana nepilsoņu bērniem var izraisīt latviešu tautas pašnāvību. :DDD
Latviešu pašnāvība ir zemā dzimstība un emigrācija.
0
Normunds > RaivoLeimanen 31.08.2011. 22.14
Piekrītu, auklēšanās ir galvenā problēma integrācijā.Tā jau bija pašā sākumā un radīja cittautiešos to noskaņojumu kas ir pašreiz; gan jau to pilsonību iedos tāpat, ja ne taisīsim traci un mums vēl piemaksās. Tieši šī auklēšanās radījusi “jaunpilsoņus”, kas “nezin” vēsturi un nelieto valodu. Līdz ar to naturalizācija ir “ražojusi brāķi”, sašķeļot Latviju de fakto divkopienu valstī, līdz ar to integrācija dabiski “nomirst”. Krieviem, nepilsoņiem vai ārpilsoņiem, tā nav vajadzīga lai iekļautos krievu kopienā. Automātiska pilsonības piešķiršana nepilsoņu bērniem šobrīd ir viens no latviešu tautas pašnāvības veidiem.
0