Iekšzemes kopprodukts sarucis par 6%

Eksperti rādītāju vērtē kā recesijas beigas; zemākais punkts ekonomikā esot aiz muguras

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2010.gada pirmajā ceturksnī pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem samazinājies par 6%, salīdzinot ar to pašu laikposmu pērn, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Ekonomisti norāda, ka prognozēm atbilstīgu mazāku IKP kritumu nodrošina rūpniecības pieaugums, un tas liecina par ekonomikas lejupslīdes beigām.

Biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie ekonomikas eksperti šā gada pirmo trīs mēnešu IKP kritumu iepriekš prognozēja 5,5% līdz 7,3% robežās. Vairāki min, ka šā gada sākums pret pagājušā gada beigām sezonāli izlīdzinātajos datos varētu rādīt pat nelielu pieaugumu. Rūpniecība šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar to pašu laikposmu pagājušajā gadā pieaugusi par 9,6%, bet pārējos sektoros bija kritums, īpaši būvniecībā.

"DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš norāda – ātrais novērtējums saka, ka recesija tiešām ir beigusies. Pēc viņa vērtējuma, sagaidāms, ka oficiālajos IKP izmaiņu datos, ko publiskos jūnijā, krasu izmaiņu nebūs, varbūt rezultāts tiks nedaudz mainīts uz augšu un kritums gada griezumā būs nedaudz mazāks par 6%.

“Tātad 2009.gada ceturtais ceturksnis Latvijas ekonomikā ir bijis jau par leģendu kļuvušais “zemākais punkts”,” secina Strautiņš. Par šādu iespēju jau liecinājis mazumtirdzniecības pieaugums pret pērnā gada beigām, rūpniecības attīstība, monetārie rādītāji, patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma indeksi.

Ekonomiskās situācijas uzlabošanās notiek straujāk, nekā bija gaidīts, un neoficiāla informācija, kā arī aprīļa indeksi liecina, ka šis process turpinās arī otrajā ceturksnī, secina Strautiņš. Tātad pieaugums ceturkšņu griezumā sezonāli izlīdzinātajos datos turpināsies arī pārējos šī gada ceturkšņos. Tomēr bāzes efekta dēļ IKP šogad, visdrīzāk, būšot nedaudz mazāks nekā 2009.gadā, kritumam nepārsniedzot 2%.

Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts šādu IKP dinamiku skaidro ar mazumtirdzniecības pieaugumu gada pirmajos mēnešos, kā arī eksporta labu izaugsmi. "Tā kā privātais patēriņš ir nozīmīga IKP daļa, tad, tā kritumam apstājoties, arī IKP ceturkšņa sezonāli izlīdzinātais kritums, visticamāk, apstāsies," paredz Stikuts.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis IKP krituma samazināšanos gada griezumā skaidro ar to, ka martā vairākās nozarēs ir noticis ļoti krass uzlabojums. Vienlaikus viņš atzīst, ka finanšu sektors joprojām uzrāda lielus zaudējumus un tranzīta nozare uzrāda vājāku sniegumu salīdzinājumā ar pērno gadu.

Kā ziņo aģentūra BNS, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem IKP salīdzinājumā ar 2009.gada pirmo ceturksni samazinājies par 5,1%, rāda CSP aprēķini. Salīdzinājuma ar 2009.gada ceturto ceturksni sezonāli neizlīdzinātais IKP samazinājies par 19,2%, bet pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem IKP salīdzinājumā ar 2009.gada ceturto ceturksni pieaudzis par 0,3%.Statistiķi norāda, ka Latvijas ekonomika pēc strauja pieauguma pēdējos pāris gados ir piedzīvojusi lielu kritumu – pērn Latvijas IKP samazinājās par 18%, salīdzinot ar 2008.gadu. Arī šogad ekonomikā kopumā tiek prognozēts kritums, taču tas būs salīdzinoši neliels un gada beigās situācija uzlabosies.