Digitālās transformācijas centrā bieži vien tiek liktas tehnoloģijas un jauninājumi, tomēr patiesais dzinējspēks aiz veiksmīgiem pārmaiņu procesiem ir cilvēks. Straujajā tehnoloģiskajā vidē darbiniekiem ir nepieciešams ne tikai apgūt jaunākos rīkus, bet arī izprast, kā tie iekļaujas kopējā darbības procesā un kādu labumu un priekšrocības spēj sniegt. Jaunu prasmju apguve un procesu izpratne kļūst par būtisku izaicinājumu uzņēmumiem, jo tehnoloģiju attīstības temps bieži apsteidz darbinieku pielāgošanās spējas. Šā iemesla dēļ aizvien nepieciešamāki kļūst dažādi praktiskās zināšanās un pieredzē balstīti apmācību risinājumi darbiniekiem, kā arī vadības līmeņa domāšanas izmaiņas, pārmaiņu uzmanības centrā liekot cilvēku.
Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstu papildinājusi zvejas tīklu darināšanas tradīcija Rīgas līča rietumu piekrastē. Traļu meistare Zelma Čepeļevska (79) stāsta, kā aizsākusies viņas saistība ar šo prasmi, un dalās pārdomās par zvejas tīklu darināšanas nozīmi
Mūsdienu darba tirgus un tā straujā attīstība ir mainījusi izpratni par karjeras veidošanu un attīstību, nereti mudinot mainīt izvēlēto karjeru un pārkvalificēties pat vairākkārt. Karjeras izveidē un attīstībā būtisks atbalsts var būt mentorings, palīdzot virzīties, uz priekšu strukturēti un mērķtiecīgi. Mentors ne tikai palīdz ar padomu, bet arī piedāvā konkrētu plānu, lai sasniegtu noteiktu mērķi, kā arī palīdz saprast, kur fokusēt enerģiju, lai efektīvi attīstītos un neapmaldītos karjeras attīstības labirintos. Viena no li
Lai šovasar rosinātu doties ceļā, Ir veido sēriju par interesantiem galamērķiem un neparastiem piedzīvojumiem
Šogad, gatavojoties jau 18. Čē Čē Čempionātam, kas ir Eiropā lielākais klašu saliedēšanās festivāls, veicām vecāku aptauju par viņu apmierinātību ar skolu un gaidām no tās. Uz jautājumu, kas, viņuprāt, ir svarīgākā skolas funkcija, vairāk nekā puse jeb 54% vecāku* atbildēja, ka skolas galvenais uzdevums ir sagatavot skolēnu tālākai dzīvei un attīstīt skolēnu caurviju prasmes, piemēram, kritiskā domāšana, spēja risināt konfliktus, līderība, prasme strādāt komandā, komunikācijas prasmes u.c. Tikai aptuveni 10% vecāku uzsvēra atzīmju un dažādu akadēmisko sasniegumu nozīmi.
Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka darba tirgū eksistē vecuma diskriminācija. Taču katrai vecuma grupai ir savas priekšrocības, uzskata nodarbinātības eksperti, tāpēc arvien lielāka nozīme ir paaudžu sadarbībai
Mākslīgā intelekta rīku klāsts ar katru dienu pieaug, ietekmējot arī mācību procesu augstskolās – tos aizvien plašāk lieto gan studenti, gan pasniedzēji. Tomēr, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības procesu un rezultātu, studentiem vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešams apgūt kritisko domāšanu, savukārt pasniedzējiem – iegūt kvalitatīvas vadlīnijas, pēc kurām vērtēt studentu sniegumu un vadīt mācību procesu kopumā.
Tā nākotne, par kuru runā, piesaucot jaunu prasmju nepieciešamību, ir pienākusi. Ja vēl pirms aptuveni 30 gadiem bija tikai normāli savu karjeru veidot vienā virzienā, turklāt darba mūžs noslēdzās, dodoties pensijā ap 55 gadiem, tagad situācija ir pilnīgi mainījusies. Vairumam no mums ir jābūt gataviem kardināli mainīt savu karjeru vairākas reizes dzīvē. Bieži tehnoloģijas uzskata par draudu, kas pārņems darba vietas, bet, strādājot tehnoloģiju uzņēmumā, ikdienā redzu, ka aiz katras inovācijas atrodas cilvēki. Un tikmēr, kamēr spēsim adaptēties jauniem apstākļiem, apgūt jaunas prasmes un būt drosmīgi, pieņemot nozīmīgus karjeras lēmumus, par darba trūkumu sūdzēties nevajadzēs.
Šodienas sarežģītajos pārmaiņu apstākļos tieši līderi visbiežāk nonāk krustcelēs
Ikdienā no klientiem bieži vien saņemu jautājumu par to, kāds ir taisnīgs atalgojums vienam vai otram amatam. Figure Baltic Advisory veidotās aptaujas sniedz ieteikumus atalgojuma sistēmas izveidē. Taču, atklāti sakot, atalgojuma tēma kļūst arvien sarežģītāka. Ar “taisnīgu atalgojumu, kas atbilst tirgus līmenim” vairs nepietiek. Pastāv vairākas nozīmīgas tendences, kas ietekmē darbinieku cerības.
Nacionālā apvienība (NA) pirmdien nolēma virzīt Valsts prezidenta vēlēšanām līdzšinējo prezidentu Egilu Levitu. NA pirms lēmuma pieņemšanas tikās ar Levitu, kurš partijai izklāstījis savu nostāju. Pašlaik koalīcijā nav kopēja kandidāta Valsts prezidenta amatam. Apvienotais saraksts nominējis uzņēmēju Uldi Pīlēnu, bet Jaunā Vienotība paudusi atbalstu Levita atkārtotai ievēlēšanai. Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) pieļauj, ka koalīcija tomēr varētu vienoties par vienu prezidenta amata kandidātu.
Iesaka Uldis Bariss, Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs: «Mūsu veiksme ir atkarīga no mums pašiem un no tā, cik sagatavoti esam iespēju izmantošanai. Manis izvēlētās grāmatas ilustrē vadības literatūrā plaši izmantotu teicienu — Luck is when preparation meets opportunity —, kas tiek piedēvēts romiešu filozofam Senekam.»
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
