Ņemot vērā vājos centralizēto eksāmenu rezultātus, Saeima grib ierobežot tālmācību pamatskolā. Sabiedrība iebilst, debates turpināsies
Visos laikos ir bijuši cilvēki, kuriem vara šķiet vilinoša. Kombinācijā ar privilēģijām vara kļūst par līdzekli, kas būtiski ietekmē citu cilvēku dzīvi un spēju rīkoties. To var likt lietā, kļūstot par patiesu līderi un radot labas pārmaiņas. Taču sava spēka un pārākuma izrādīšanai ir arī ēnas puses, kas var izpausties kā nicinājums un neiecietība pret līdzcilvēkiem, it sevišķi tiem, kuri izskatās vai domā atšķirīgi. Jāatceras gan, ka ieņemtās lomas ir nepastāvīgas. Arī pats varmāka rīt var kļūt par upuri un otrādi. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot jauniešu izpratni par tādu sava pārākuma izrādīšanas formu kā diskriminācija.
Humors un joki mūsu ikdienā parasti ienes uzmundrinājumu un pozitīvas emocijas. Daudzi humora izjūtu vērtē kā vienu no jaukākajām cilvēka īpašībām. Tomēr izrādās, ka ar humoru, jokiem un izjokošanu dažkārt nav nemaz tik vienkārši, īpaši, ja runājam par darba tiesiskajām attiecībām.
Liela daļa skolotāju jauno mācību gadu sagaida ar pozitīvu noskaņojumu un motivāciju. Pedagogi ir atvērti jaunām lietām, gatavi reaģēt uz dažādiem nozares izaicinājumiem, tomēr vienlaikus ir skaidrs, ka nepieciešams lielāks atbalsts, konkrētība un praktiski ieteikumi, ko var pielietot ikdienā. Pedagogi ir gatavi arī runāt par izglītības politiku – tēmu, no kuras iepriekš daudzi ir vairījušies. Skolu līderu un pedagogu atbalsta konferencē augusta sākumā iezīmējās vairākas nozares aktualitātes. Kon
Mūzikas akadēmijas rektora amatā ievēlēta flautiste, līdzšinējā Senāta priekšsēdētāja Ilona Meija (53). Lai kliedētu seksuālas uzmākšanās skandāla ēnas augstskolā, viņa gatava arī radikāliem lēmumiem
Aprīļa beigās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosināja grozījumus likumā, kas paredz vairākus risinājumus, kurus īstenot skolās, lai bērni no Ukrainas veiksmīgāk iekļautos Latvijas izglītības sistēmā. Grozījumi rosināti, jo saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Latvijā ir 1842 Ukrainas bēgļu bērni, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē. Domājot par bērnu iekļaušanos izglītības sistēmā, svarīgi neaizmirst arī par Latvijas jauniešiem. Arī Latvijā ir dažādas skolēnu grupas, kas dažādu iemeslu dēļ nevar iekļauties parastajās skolās, tāpēc viņu vienīgā iespēja palikt izglītības sistēmā ir tālmācība. Rodas jautājums – vai ir taisnīgi salīdzināt visu 9. un 12. klašu skolēnu eksāmenu rezultātus, ignorējot virkni apstākļu, ar kuriem saskaras daudzi skolēni?
Grūti izmērīt mobinga apmērus Eiropas skolās, bet sociālo tīklu dēļ šī problēma izpletusies tālu ārpus mācību iestādes. ARTE iknedēļas ziņu apskats stāsta, ka Francijas valdība īsteno ārkārtas plānu mobinga apkarošanai. Tas pieņemts pēc tam, kad pusaudzis izdarīja pašnāvību pāris dienas pēc skolas sākšanās. Mobings ir problēma visā Eirop
Komunikācija starp pedagogiem un vecākiem pēdējos gados ir būtiski mainījusies – to ietekmējusi gan tehnoloģiju attīstība, gan pandēmija, gan arī pedagogu profesijas prestiža jautājums. Kā veidot cieņpilnas attiecības un komunikāciju, kā sadarboties bērna labākajās interesēs, kā runāt par neērtiem jautājumiem un kā padarīt tehnoloģijas par ieguvumu, nevis izaicinājumu? Pedagogu un vecāku komunikācijā svarīgi atcerēties, ka iniciatīva var nākt gan no vienas, gan otras puses, bet noteikumus un toni komunikācijā tomēr jānosaka skolai un pedagogiem.
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 2
Mobings jeb psiholoģiskais terors jebkurā darba kolektīvā ir izteikti “toksiska” parādība visām pusēm – gan konfliktā tieši iesaistītajiem, gan pārējam kolektīvam. Tomēr darba devējiem pēdējā laikā nākas saskarties arī ar negodprātīgu rīcību no darbinieku puses, kuri mobinga jēdzienu izmanto, lai nepamatoti vērstos pret darba devēju un faktiski izspiestu naudu. Nesen notikušā tiesvedībā kāds darbinieks par it kā notikušu mobingu no sava kādreizējā darba devēja vēlējās piedzīt 500 tūkstošu eiro morālā kaitējuma kompensāciju. Darbinieks bija rūpīgi gatavojies tiesvedībai, slepeni ierakstot sarunu fragmentus, provocējot kolēģus elektroniskajā sarakstē, tomēr kā izrādījās tā saucamais mobinga stāsts šajā gadījumā bija izdomāts. Šis piemērs norāda, ka darba devējiem būtu savlaicīgi un rūpīgi jāgatavojas gan tam, lai nepieļautu mobinga situācijas, gan arī tam, ka darbinieki var negodprātīgi izmantot savas likumā noteiktās tiesības, lai iedzīvotos.
Sociālā projekta #Neklusē skolu aptaujas dati rāda, ka pēdējo 12 mēnešu laikā 59% skolotāju un 46% skolēnu skolā saskārušies ar mobingu. Taču par to, kā rīkoties šādās situācijās, zina vien katrs trešais skolotājs jeb 39%. Katrs ceturtais vecāks jeb 26% zina, kā rīkoties, ja bērns cieš no mobinga, bet katrs trešais jeb 36% saprot, ko darīt, ja bērns ir pāridarītājs.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
