Ilustratīvs attēls.
Komunikācija starp pedagogiem un vecākiem pēdējos gados ir būtiski mainījusies – to ietekmējusi gan tehnoloģiju attīstība, gan pandēmija, gan arī pedagogu profesijas prestiža jautājums. Kā veidot cieņpilnas attiecības un komunikāciju, kā sadarboties bērna labākajās interesēs, kā runāt par neērtiem jautājumiem un kā padarīt tehnoloģijas par ieguvumu, nevis izaicinājumu? Pedagogu un vecāku komunikācijā svarīgi atcerēties, ka iniciatīva var nākt gan no vienas, gan otras puses, bet noteikumus un toni komunikācijā tomēr jānosaka skolai un pedagogiem.
Pedagogu profesijas prestiža ietekme
Pēdējos gados pedagogu un vecāku komunikācijā bijušas gan pozitīvas, gan negatīvas pārmaiņas. Pandēmijas laikā sadarbība kļuva būtiskāka, bet bija arī daudz negatīvu emociju, jo abas puses bija apjukušas un ne visi spēja vienlīdz ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Ja salīdzinām komunikāciju un sadarbību šodien un pirms desmit vai vairāk gadiem, jāņem vērā, ka vecāki ir sabiedrības daļa, un tas, kā mainās nozares politika, sabiedrības attieksme, pedagogu loma u.c., ietekmē arī vecāku attieksmi pret skolotājiem. Vecāku komunikāciju ar skolu un skolotājiem lielā mērā ietekmē arī pedagogu profesijas prestiža jautājums un tas, ko par pedagogiem domā un saka politiķi, arodbiedrība un paši skolotāji. Nav noslēpums, ka saistībā ar skolotāja profesiju pēdējos gados ir daudz un dažādu diskusiju – par atalgojumu, slodzi, lielo vakanču skaitu u.tml. Runājot par šo profesiju, aicinātu pašus pedagogus un nozares politikas veidotājus atcerēties, ka ir grūti cienīt upurus – uz upuriem visbiežāk skatās ar žēlumu, nevis cieņu, bet diez vai to pedagogi patiesībā vēlas.
