Interfrontes atbalstītāju mītiņš pret 4. maijā pasludināto deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Mītiņa dalībnieki pretojas miličiem un mēģina iekļūt Latvijas PSR Augstākās Padomes ēkā (tagad Latvijas Republikas Saeimas nams). Pūlī divi vīrieši tur Latvijas PSR karogus. 1990. gada 15. maijs. Foto — Uldis Pāže. Latvijas Nacionālais arhīvs.
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 2
Tieši latviešu sabiedrība padomju okupācijas gados deformēta vislielākajā mērā
Savu versiju par to, kāpēc Latvija 30 neatkarības gados nav sasniegusi vairāk, esmu izklāstījis ietilpīgā esejā1, kuru publicēt Domuzīmē pilnībā apjoma dēļ nav iespējams, tāpēc manas pārdomas šeit lasāmas saīsinātā versijā.
Turpināšu ar jautājumu — kā vērtēt Latvijas sasniegto kopš neatkarības atjaunošanas?
No administratīvi direktīvas saimniecības esam pārgājuši uz tirgus ekonomiku, iestājušies Eiropas Savienībā (ES) un NATO, pievienojušies Eiropas monetārajai savienībai (eirozonai). Starptautiski tiek uzskatīts, ka Latvija jau iekļaujas augsta dzīves līmeņa valstu grupā.2 Valsts ir piedzīvojusi ilgāko demokrātijas periodu savā vēsturē.
