Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Diskusijā starp Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Agitu Zariņu-Stūri (JV) un tālmācības vidusskolas "Rīgas Komercskola" pārstāvjiem par izglītības reformu, kas paredz tālmācības iespēju ierobežošanu pamatizglītībā, Delfi.lv portālā martā tika pavadīta ar viedokļu atšķirību par tālmācības izglītības lietderību obligātās pamatizglītības iegūšanas vecuma posmā.
Likumprojekts, kas paredzētu noteikt, ka pirmsskolas un pamatizglītības programmas īstenojamas tikai klātienē, pamato savu nepieciešamību ar tālmācības skolēnu zemajiem rezultātiem centralizētajos eksāmenos. Taču vai eksāmenu statistika ir vienīgais rādītājs, pēc kā vērtēt šīs izglītības formas kvalitāti? Un kāpēc vecāki izvēlas tālmācību, pat ja valsts to uzskata par "ļoti sliktu"? Apskatīsim šo jautājumu no vairākām perspektīvām.
Kāpēc tālmācība ir pieprasīta?
Pētījumi, tai skaitā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītā pētījuma Privāto izglītības iestāžu ieguldījums vispārējās izglītības nodrošināšanā analīze, norāda: jo efektīvāk valsts izglītības sistēma atbild sabiedrības vajadzībām, jo mazāks kā, piemēram, Somijā, ir pieprasījums privātajam sektoram.
Taču Latvijā pieaug tālmācības skolu skaits, un šai tendencei ir vairāki objektīvi iemesli. Pirmkārt, tālmācība nodrošina individuālu pieeju un elastīgumu, ļaujot pielāgot mācību procesu katra skolēna tempam un vajadzībām. Bērni ar mācīšanās grūtībām vai specifiskām interesēm var koncentrēties uz sev būtiskām tēmām, nezaudējot motivāciju, savukārt pedagogi veido personalizētus plānus, kas atvieglo zināšanu apgūšanu. Otrkārt, tālmācība piedāvā drošāku vidi. Daudzi skolēni izvēlas šo formu pēc negatīvas pieredzes tradicionālajās skolās, piemēram, mobinga, stresa vai emocionālās nedrošības dēļ. Attālinātais modelis veicina ciešāku, bieži individuālu komunikāciju starp skolotāju un skolēnu, tādējādi stiprinot uzticību un emocionālo līdzsvaru. Treškārt, būtiska priekšrocība ir pieejamība un tehnoloģiju integrācija. Tālmācība sniedz iespēju izmantot digitālos resursus, starptautiskus mācību materiālus un interaktīvus rīkus. Skolēniem no attāliem reģioniem vai ģimenēm ar dinamisku un starptautiski mainīgu dzīvesveidu tiek nodrošināta stabila izglītības vide, vienlaikus saglabājot saikni ar Latvijas izglītības standartiem. Visbeidzot, tālmācība veicina lielāku ģimenes iesaisti izglītības procesā. Vecākiem ir iespēja ciešāk sekot bērna mācību progresam un organizēt ikdienas ritmu atbilstoši ģimenes vajadzībām. Tas ir īpaši nozīmīgi skolēniem, kuriem nepieciešams līdzsvars starp mācībām un ārpusskolas aktivitātēm.
Kvalitātes debates: vai eksāmenu rezultāti atspoguļo realitāti?
Kritiķi uzsver, ka tālmācības skolēnu zemie rezultāti eksāmenos liecina par sistēmas trūkumiem. Tomēr šis arguments ir pārāk vienpusīgs. Pirmkārt, jāņem vērā, ka daudzi tālmācības skolēni ir tie, kuri tradicionālajā sistēmā saskaras ar nopietnām problēmām – mobingu, emocionālu nelīdzsvarotību vai nepiemērotu mācību vidi. Vai šiem bērniem eksāmeni vispār būtu labāki, ja viņi paliktu klātienē? Otrkārt, kvalitātes novērtēšanai nepieciešama dziļāka analīze. IZM pētījums norāda, ka privātās skolas bieži aizpilda tukšumus, ko valsts sistēma atstāj: nelielas klases, augstas skolotāju kvalifikācijas, inovatīvas metodes. Tālmācības rezultātus ietekmē arī infrastruktūra – vai visiem skolēniem ir pieejami ātrais internets vai moderni digitālie rīki?
Kāpēc vecāki izvēlas tālmācību? Problēmas tradicionālajā izglītībā
Delfi.lv organizētajā diskusijā minētie dati par skolēnu mobinga pieredzi ir satriecoši. Tālmācība kļūst par svarīgu risinājumu bērniem, kuri citādi izjustu izolāciju vai gūtu emocionālas traumas. Vienota mācību programma neapmierina visus. Bērni ar radošām vai sporta dotībām bieži cieš no pārslogotiem grafiskiem plāniem, kas neļauj attīstīt viņu talantus. Valsts un pašvaldības skolas ir piesaistītas reglamentētiem procesiem, kas ierobežo individualizētas pieejas izmantošanu. Tālmācība var piedāvāt elastīgākus risinājumus, piemēram, adaptīvās mācību platformas.
Riski un izaicinājumi tālmācībā
Neskatoties uz tālmācības priekšrocībām, šim izglītības modelim ir arī zināmas nepilnības, kuras īpaši jāņem vērā, ja to piemēro pamatskolas posmā. Pirmkārt, tā prasa augstu pašdisciplīnu – jaunākiem skolēniem var būt grūtāk noturēt uzmanību un mācīties bez skolotāja tiešas klātbūtnes. Šādā gadījumā būtiska kļūst vecāku vai mentoru iesaiste un pastāvīgs atbalsts. Otrkārt, pastāv digitālās “plaisas” risks – ne visām ģimenēm ir pieejami nepieciešamie tehnoloģiskie rīki vai prasmes, lai pilnvērtīgi izmantotu tālmācības platformas. Tas var būtiski ietekmēt mācību kvalitāti un pieejamību. Treškārt, viens no biežāk minētajiem izaicinājumiem ir ierobežotās socializācijas iespējas. Lai arī vairākas tālmācības skolas piedāvā virtuālas grupu nodarbības un klātienes pasākumus, tie nespēj pilnībā aizstāt ikdienas saskarsmi ar vienaudžiem, kas ir būtiska bērna sociālajai attīstībai.
Ko māca ES pieredze?
IZM pētījums arī atsaucas uz ES valstu piemēriem, kur privātā izglītība attīstās paralēli valsts sistēmai. Piemēram, Zviedrijā un Nīderlandē privātās skolas saņem valsts finansējumu, bet ir pakļautas stingrai kvalitātes kontrolei. Tas rada konkurenci, kas stimulē valsts skolu uzlabošanos. Latvijā šāds modelis varētu samazināt nepieciešamību pēc tālmācības, ja publiskā izglītība kļūtu dinamiskāka un pielāgojamāka.
Secinājumi: kā rīkoties ar likumprojektu?
Tālmācības ierobežošana pamatizglītībā var liegt piekļuvi izglītībai bērniem, kuriem klātienes mācības ir nepiemērotas vai nedrošas. Tāpat tas var ierobežot iespēju bērniem, kuri ilgstoši dzīvo ārzemēs, saglabāt saikni ar dzimteni, kas vēlāk var apgrūtināt viņu reintegrāciju Latvijā un tās vispārējās izglītības sistēmā.
Tā vietā, lai aizvērtu durvis tālmācības izglītībai, valstij būtu jāveic mērķtiecīgi pasākumi šīs formas kvalitātes un pieejamības uzlabošanai. Pirmkārt, nepieciešams veicināt kvalitātes celšanu, ieviešot obligātus standartus tālmācības programmām un stiprinot pedagogu profesionālo kapacitāti darbam digitālajā vidē. Tas ietver skolotāju apmācību digitālajās metodēs un mūsdienīgu mācību materiālu attīstību. Otrkārt, valstij vajadzētu aktīvi atbalstīt sociālās integrācijas aspektus, piemēram, finansējot tālmācības skolu projektus, kas ietver klātienes nodarbības, grupu aktivitātes un hibrīdmodeļus, kuri nodrošina līdzsvaru starp individuālām un kolektīvām mācību pieredzēm. Treškārt, jāanalizē iemesli, nevis tikai sekas. Zemie mācību rezultāti tālmācībā bieži vien ir simptoms dziļākām problēmām. Būtu jāveic padziļināta izpēte par to, kāpēc ģimenes izvēlas tālmācību, īpaši pamatizglītībā – vai tas ir mobings, emocionāla nedrošība, ģimenes dzīvesveids vai citas sociāli ekonomiskas grūtības. Vienlaikus jāstrādā pie valsts un pašvaldību skolu vides uzlabošanas. Visbeidzot, jādefinē skaidri un pamatoti kritēriji tālmācības pieejamībai. Tā vietā, lai šo iespēju ierobežotu, var pārskatīt noteikumus, kas ļauj bērniem apgūt vispārējo pamatizglītību tālmācības formā. Vajadzības gadījumā jāpārskata arī pašu programmu kvalitāte un to īstenošanas modeļi, nodrošinot vienlaikus gan iekļaujošu, gan kvalitatīvu izglītību.
Ja likumprojekts tiks pieņemts un ieviests pašreizējā redakcijā, tas var pastiprināt nevienlīdzību un ļoti ierobežot iespējas bērniem, kuriem tālmācība ir vienīgais veids, kā iegūt izglītību. Tāpēc ir būtiski diskutēt ne tikai par ierobežojumiem, bet arī par vispārējās izglītības sistēmas pilnveidi šajā aspektā kopumā.
Autors ir valsts pārvaldes eksperts
Avoti un papildinformācija:
