Lai gan viena no valdības prioritātēm ir atrast risinājumu, lai bērnudārzos var atstāt arī mazuļus no viena gada vecuma, šai idejai ir arī daudz oponentu. Svarīgi saprast, ka iespēja apmeklēt pirmsskolu jau no viena gada vecumu palīdzētu virknei ģimeņu, tomēr vienlaikus nebūs tā, ka visi vecāki pēkšņi vēlēsies, lai bērns sāk apmeklēt pirmsskolu tik agri. Šādai iespējai noteikti ir jābūt un katra ģimene var pati izvēlēties, kurā brīdī sākt pirmsskolas gaitas, ņemot vērā bērna individuālās vajadzības.
Mūsdienu darba vide bieži pieprasa augstu efektivitāti, ilgas darba stundas un pastāvīgu pieejamību, tas izraisa garīgu un fizisku nogurumu, un tas savukārt var novest pie izdegšanas. Ar profesionālo izdegšanu aizvien biežāk sastopas dažādu nozaru pārstāvji, arī visos izglītības posmos strādājošie pedagogi.
Šā gada deviņos mēnešos piedzimis rekordmazs bērnu skaits, pirmo reizi zem 10 000. Kopš 2016. gada kopējais dzimstības kritums sasniedzis 40%, kas zināmā mērā “atrisinājis” arī rindu jautājumu pirmsskolā. Jau tagad vietu trūkums pirmsskolās ir tikai Pierīgā un Rīgas centrā, bet vairākās apkaimēs pašvaldību pirmsskolās ir grūtības nokomplektēt grupas. Tajā pašā laikā valsts turpina “ieguldīt betonā”, nevis cilvēkos, aizmirstot, ka demogrāfijas sekmēšanai ir svarīgi uzlabot to ģimeņu dzīves apstākļus, kurās jau pašlaik ir bērni. Kā varam sagaidīt, ka aizvien vairāk ģimeņu lems par labu bērna ienākšanai, ja nerūpējamies par jau esošajiem?
Lai gan demogrāfijas rādītāji liecina, ka tuvākajos gados bērnudārzu audzēkņu skaits saruks, valdība apstiprinājusi finansējumu 49 miljonu eiro apmērā, lai vairākas pašvaldības varētu būvēt jaunas bērnudārzu ēkas vai paplašināt jau esošās. Par minēto finansējumu plānots radīt 2370 vietas pirmsskolās, t.i., investējot aptuveni 20 600 eiro vienas vietas izveidei. Pašlaik, kad Eiropas ekonomika neattīstās tik strauji, kā cerēts, arī Latvijas valsts kase nepildās tik veiksmīgi, kā bija gaidāms, un 2025. gada budžeta sastādīšana valdībai ir liels izaicinājums, publiskajam sektoram būtu jāsamazina izdevumi, nevis jāveic būtiskas investīcijas jaunu ēku būvniecībā.
Izvēloties savai atvasei piemērotāko pirmsskolu, vecāki izvērtē vairākus būtiskus faktorus, arī mācību metodes, vidi, pedagogu un personāla profesionalitāti, atrašanās vietu un mācību maksu. Neskaidrības par pirmsskolu nereti ir saistītas ar pašvaldību piešķirto līdzfinansējumu, tā apjomu un nosacījumiem, kādos gadījumos tas pienākas un kādos – nē. Bieži vien vecāki saņem nepilnīgu un nekorektu informāciju un maldīgi uzskata, ka līdzfinansējums viņiem nepienākas. Situācijas skaidrošana pašlaik lielākoties gulstas uz pirmsskolu un pedagogu pleciem, lai gan informācijai jābūt viegli pieejamai un saprotamai ikvienam, kuram ir pirmsskolas vecuma bērni vai kurš tikai plāno ģimenes pieaugumu.
Aktuālākie dati vakanču portālos liecina, ka pirmsskolās visā Latvijā aktīvi tiek meklēti pedagogi, pedagogu palīgi, psihologi, speciālie pedagogi u.c. Pēc dažādu avotu datiem, pieejamo vakanču skaits svārstās no 200 līdz 400 un daudzās pirmsskolās pašlaik ir tukšas vietas un telpas, jo trūkst darbinieku. Lielākā daļa vakanču ir tieši pašvaldību pirmsskolās. Tajā pašā laikā valdība pieņem lēmumu par papildus 49 miljonu eiro investīcijām – nevis pedagogu un pedagogu palīgu algām, bet jaunu pirmsskolu ēku būvniecībai. Šāds lēmums ir ne tikai lieka greznība, tas ir ekonomiski neizdevīgi, taču, acīmredzot, Latvijā joprojām ir spēkā princips, ka publisko naudu var tērēt arī neracionāli. Kas uztur
Valodas jautājums mazākumtautību skolu dienaskārtībā ir bijis vismaz 30 gadus. Pāreja uz mācībām latviešu valodā sākās jau 1990.gados, kad tika izstrādāti trīs bilingvālās izglītības modeļi. Tomēr 2022. gadā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā, izgaismoja reālo situāciju un parādīja, ka ne visi ir gatavi pārmaiņām. Pārejas process nav vienkāršs, tas prasa rūpīgu plānošanu, atbalstu un atbildības uzņemšanos no visām iesaistītajām pusēm – skolotājiem, skolēniem, vecākiem un sabiedrības kopumā. Kā pieņemt pārmaiņas un veiksmīgi pielāgoties jaunajai realitātei?
Bērniem, kuri dzimuši pēdējā desmitgadē, dabiski ir liela interese par tehnoloģijām un viedierīcēm. Ātra piekļuve informācijai, prasmju attīstība, socializēšanās, radošums un digitālā pratība ir tikai dažas no daudzajām priekšrocībām, ko piedāvā tehnoloģijas. Izmantojot tehnoloģijas kā mācību un izaugsmes instrumentu, mēs - vecāki un pedagogi - varam sagatavot bērnus nākotnei, kurā tehnoloģiju pratība būs ļoti būtiska.
Kā vienai Itālijas provincei izdevies lauzt visu valsti pārņēmušās demogrāfiskās lejupslīdes līkni
Skandināvijas pedagoģiskā pieeja pirmsskolās Latvijā bieži vien tiek minēta kā labās prakses piemērs, tomēr patiesībā panākumu atslēga ir ļoti vienkārša – svarīgākais ir saskatīt un sadzirdēt katra bērna vēlmes un vajadzības, sniegt iespēju mācīties caur spēlēm, radīt drošu vidi un palīdzēt apzināties, ka mācīties var arī no kļūdām.
Pēdējā laikā izskan vairāku pašvaldību plāni par jaunu bērnudārzu būvniecību – tas notiek laikā, kad būvniecības izmaksas ir krietni kāpušas, kad dzimstība ir vismazākā pēdējo 100 gadu laikā. Pierīgā, uz kurieni migrējuši daudzi rīdzinieki, patlaban ir akūta nepieciešamība pēc vietām bērnudārzā, jo daudzās apkaimēs dzimstības bilance ir pozitīva un Pierīgā ir lielākais bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars – teju 20% – valstī. Savukārt Rīgā novērota tendence iedzīvotāju skaita samazinājumam, un aprēķini atklāj, ka līdz 2025. gadam rinda uz vietām bērnudārzos galvaspilsētā izbeigsies. Turklāt jau tagad esošajos bērnudārzos trūkst pedagogu.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!