Edvards Ratnieks. Foto — Kristīne Madjare
Nacionālās apvienības Rīgas mēra kandidāts Edvards Ratnieks izvairās vērtēt Aināru Šleseru un saka — koalīcijas varēs veidot tikai pēc vēlēšanām
Nacionālā apvienība ir bijusi koalīcijā jau kopš šīs Rīgas domes pirmsākumiem, jūs esat mēra vietnieks kopš 2022. gada decembra. Ar kuriem domes padarītajiem darbiem var lepoties NA, par kuriem nopelni pienākas partneriem?
Partneri ļoti aktīvi mūs reklamē, liekot savās avīzēs lielu skaitu no mūsu paveiktajiem darbiem. Gan ielu pārdēvēšanu, gan pieminekļu nojaukšanu un Uzvaras parka [attīstīšanu]. Bija arī par skolu sporta laukumiem, par Sporta manēžu. Tikai tā jocīgi, kāpēc viņi neliek no savām nozarēm tik daudz darbu, kas būtu izdarīti.
Protams, es ļoti priecājos, ka šie darbi ir izdarīti. Mans laiks ir bijis nedaudz vairāk nekā divi gadi šajā amatā, esmu atskaitījies sabiedrības priekšā un licis internetā atskaiti. Katrs ar darbiem var iepazīties. Esam krietni palielinājuši izglītības iestāžu remontu skaitu. Galvenais stāsts ir par pašvaldības īpašumiem, kas bijusi mana atbildība. Esam ļoti palīdzējuši sporta infrastruktūrai, esam izveidojuši jaunu bibliotēku Torņakalnā.
Kā vērtējat sadarbību ar koalīcijas partneriem šajā laikā?
Žēl, ka tieši nacionālajos jautājumos mums bieži ir likti sprunguļi. Šobrīd, jūtot sabiedrības spiedienu un pilnīgas izmaiņas vēlētāju vēlmēs, paši tagad stāsta, cik viņi ir lieli nacionālisti un kā cīnījušies par Rīgas latviskošanu. Protams, kādus partnerus liktenis iespēlēja, ar tādiem bija jāstrādā. Pusceļā mainījās šis stāsts. Mārtiņš Staķis (Pro) bija sākumā, pēc tam Vilnis Ķirsis (JV). Ar Vienotību strādāt bija nedaudz labāk.
Iepriekšējās vēlēšanās startējāt ar ambiciozu mērķi veidot Lielrīgu kā Latvijas attīstības motoru un solījāt šeit augstāko konkurētspēju Baltijā. Diemžēl Rīgā IKP uz iedzīvotāju vēl aizvien krietni atpaliek no kaimiņvalstu galvaspilsētām. Kāpēc?
Vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iekšzemes kopprodukta rada Rīga un pierīga. Tas ir motors, kas dzen Latviju uz priekšu, bet šobrīd no rīdzinieku nodokļiem 138 miljoni aiziet pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Rīga iemaksā 70% no visām iemaksām šajā fondā.
No tiem, kas spēj saražot IKP, atņem finansējumu attīstībai par labu tiem, kas varēs uzbūvēt kādu spa Rēzeknē vai iepirkt tramvajus Daugavpilī. Es neko nesaku par tām pašvaldībām, kurām klājas slikti, tiek nodrošināts izdzīvošanas minimums. Bet šobrīd esam aizgājuši tik tālu, ka no izlīdzināšanas fonda saņem Ventspils, Liepāja, Jēkabpils, Valmiera, Cēsis, Rēzekne. Trešdaļu budžeta Daugavpilī veido no izlīdzināšanas fonda saņemtais finansējums. Šobrīd situācija ir tāda, ka donori nevar atļauties to, ko var atļauties tie, kam šī naudiņa tiek ieskaitīta.
Tātad jūs sakāt, ka Rīga nespēj panākt Viļņu un Tallinu tāpēc, ka tik daudz naudas jādod pārējiem?
Rīgai tiek atņemta nauda attīstībai. Otrs ārkārtīgi svarīgs stāsts ir par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šobrīd viss aiziet tikai pēc dzīvesvietas. Cilvēks brauc uz Rīgu, tērē infrastruktūru, par kuru samaksājuši rīdzinieki, bet pats dzīvo pierīgā. Tāpēc ir jābūt kaut kādai diferenciācijai (daļai nodokļa jānonāk pašvaldībā, kurā cilvēks strādā — red.).
Uzņēmumu ienākuma nodoklis ir trešā lieta. Visi stāsta, cik ļoti nepieciešama uzņēmējdarbība, bet no tās nav tieša ieguvuma pašvaldībām. Ir bijuši gadījumi, kad investori atnāk uz kādu pašvaldību Latvijā un saka: mēs gribam šeit būvēt rūpnīcu. Pašvaldības cilvēki paskatās un saka: vajadzēs sakārtot ceļus, pievilkt kabeļus, vēl kaut ko. Mums ir izdevīgāk to naudiņu dabūt no izlīdzināšanas fonda.
Parunājam par programmu. JV ir ļoti daudz konkrētu solījumu. Arī Progresīvajiem un Šlesera partijai Latvija pirmajā vietā ir konkrētas lietas. Jūsu programmā ir tikai «veicināsim», «uzlabosim», «attīstīsim» un tamlīdzīgi. Neviena konkrēta skaitļa, neviena atskaites punkta, kuru varētu pēc četriem gadiem pārbaudīt, vai tas ir izdarīts.
Pēc mana divu gadu darba esam ielikuši konkrētas atskaites, cik objektu ir remontēti, kurā skolā kas izdarīts, tas viss ir uzskaitīts līdz pēdējam. Jā, programmā nerakstām šīs konkrētās lietas, taču savos sociālajos tīklos ļoti aktīvi stāstām tieši par lietām, kuras zinām, ka izdarīsim. Piemēram, ir skaidrs, ka Mežaparkā būs skola. Tāpat tiks papildināts jauns bērnudārzu komplekss Skanstē.
Daudziem vēlētājiem viens no atskaites punktiem ir ceļi. Ko varat konkrēti apsolīt ceļu jomā?
Pilnīgi noteikti nākamajā sasaukumā tiks remontēts Vanšu tilts.
Rīga turpina atpalikt arī daudzdzīvokļu māju siltināšanā.
Rīgas namu pārvaldnieks varētu palīdzēt visiem, kas vēlēsies rakstīt projektus. Pirmkārt, ar informatīvo kampaņu stāstīt, ka iegūstam labu fasādi, pievilcīgu pilsētvidi un mazākus rēķinus ilgtermiņā.
Kāds ir ēku skaits, ko varat apņemties nākamo četru gadu laikā nosiltināt?
Ir jāizdara viss maksimālais, ko varēs, un tad es varēšu atskaitīties par visiem padarītajiem darbiem, tieši tāpat kā šajā brīdī. Tad redzēsim konkrētos rezultātus. Es saprotu, ka visiem gribas, lai kāds kaut ko sola.
Tad vēlētājiem ir kāds atskaites punkts.
Jūs piekrītat, ka konkrētu lietu rakstīšana programmās, ja pēc tam kaut kas neizdodas, ar to politiķus dzen stūrī. Bija tāda anekdote: indiānim prasa, ko tu darītu, ja zinātu, ka aiz tā stūra tev sitīs ar bomi pa galvu. Viņš saka — es tur neietu.
Bet mēs esam uzlikuši uz sliedēm izglītības iestāžu remontus, citus remontus, kas bija manā atbildībā, un tiem šogad jau varam redzēt rezultātus. Piemēram, Natālijas Draudziņas vidusskolā vai 31. vidusskolā Vecmīlgrāvī.
NA demogrāfija un dzimstība ir bijis viens no svarīgākajiem jautājumiem programmā. Ir partijas, kas sola palielināt pabalstus par katru jaundzimušo, bet jums atkal nekādu konkrētu solījumu nav.
Mēs taisāmies paaugstināt. Kas attiecas uz bērna piedzimšanas pabalstu, paredzam vismaz dubultot to, kas ir šobrīd, varbūt pat vairāk. Taču man ir atbildība pret pašvaldības budžetu. Šobrīd ir 150 eiro, kas ir gaužām maz. Mans personīgais viedoklis, ka varētu pacelt līdz 450 eiro. Šogad nolemtu, bet reāli pacelt nākamā gada sākumā.
Ģimenēm, protams, ļoti svarīga ir dzīvesvieta. Programmā ir apņemšanās celt dzīvokļus jaunajiem speciālistiem, bet atkal — kas varētu būt konkrētais mērķis, kuru apņematies sasniegt?
Jaunajām ģimenēm, lai tās paliek Rīgā un nepārvācas uz kādu no pierīgas pašvaldībām, gribam veidot Rīgā dzīvojamo māju ciematiņus. Tādi jau drīz taps Bukultos, būs arī dzīvokļu mājas Ķengaragā, kur attīstītājiem ir iespējams iegādāties pašvaldības īpašumu ar nosacījumu, ka tas tiek izmantots dzīvojamajam fondam.
Programmā ir rakstīts: «Svinēsim Rīgas 825. jubileju, stiprinot Dziesmu un deju svētku kustību.»
Ļoti konkrēts priekšlikums!
Tomēr nav līdz galam saprotams, ko tas nozīmē, jo nākamie Dziesmusvētki plānoti 2028. gadā.
Rīgas astoņsimtgadi svinēja ar Dziesmusvētkiem. Nu tad šeit būtu kas līdzīgs. Kori no visas Latvijas varētu sabraukt uz Mežaparka Lielo estrādi un svinēt Rīgas dzimšanas dienu ar dižkoncertu. Radošā komanda jau sākusi pirmos darbus, iesaistīti arī virsdiriģenti. Viņi vēl nāks ar savu piedāvājumu. Pieļauju, ka gaida nākamās domes sasaukumu.
Pāriesim pie jautājuma par iespējamajām koalīcijām. Ja NA saņems visvairāk balsu, jūs virzīs kā mēra kandidātu, un jums būs izvēle veidot koalīciju vai nu ar Progresīvajām, vai ar Šleseru. Ar ko jūs būtu gatavs veidot koalīciju?
Šajā [domē] mums tika likti sprunguļi visos nacionālajos jautājumos. Mums šī pieredze ir izteikti svarīga. Tāpēc, neatbildot konkrēti uz šo jautājumu…
Bet kāpēc nevarat atbildēt?
Mēs iesim tikai tādā koalīcijā, pareizāk sakot, mēs ņemsim tikai tādus koalīcijas partnerus, kas atbildīs mūsu Rīgas nacionālajiem, drošības un latviskošanas jautājumiem. Kas būs gatavi parakstīties uz mūsu vērtībām, tikai ar tiem veidosim koalīciju. Absolūti skaidrs ir viens — Šlesera vadībā mēs nestrādāsim un viņa vadītā koalīcijā arī ne.
Jūs teiktais pieļauj, ka jūs varētu strādāt koalīcijā ar Šleseru.
Es jau savu viedokli paudu. Progresīvo partija atsūtīja memorandu, kurā apņemas nestrādāt ar Šleseru, bet no prokremliskajiem spēkiem, kurus nenosauc vārdā, apņemas tikai norobežoties. Un pēc divām stundām viņi kopā ar Saskaņu, Krievu savienību un Plineru nobalsoja divos balsojumos kopīgi. Bija divi priekšlikumi par sabiedrisko transportu, viens nāca no Saskaņas, otrs no Progresīvajiem. Tātad viņi sadarbojas, lai atbalstītu viens otra priekšlikumus.
Arī NA Saeimā ir balsojusi kopā ar Saskaņu dažādos jautājumos.
Nujā, bet kā var ticēt šādai partijai, kas šādi rīkojusies? Otrkārt, liekot mums riteņos sprunguļus, lai nenovāktu visādus krievu pieminekļus. To varējām izdarīt tikai pēc tam, kad viņi aizgāja no koalīcijas.
Pēc jūsu teiktā un partijas biedru izpausmēm sociālajos tīklos, rodas iespaids, ka jūs gatavojat augsni, lai nesadarbotos ar Progresīvajiem un ietu kopā ar Šleseru.
Nē, tieši otrādi. Pirmkārt, mēs gribam, lai šīs partijas nāk pie nacionālās apziņas. Otrkārt, vēlamies, lai šobrīd nekādas koalīcijas netiktu veidotas. Šobrīd mēģina panākt obligātu apsolījumu kādam, ka viņi būs koalīcijā. Mēs vispār nekādus koalīcijas modeļus neveidojam ne ar vieniem, ne ar otriem. Mēs ejam savu ceļu.
Tātad jūs sakāt, ka jums vispār nav sarkano līniju.
Nē, tā mēs nesakām. Mums nekādā veidā nav nekādas sadarbības, vispār neapspriežam nekādus jautājumus ar prokremliskajiem spēkiem — Stabilitātei!, Saskaņa, Suverēnā vara, citi līdzīgi radījumi.
Ar ko Šlesers atšķiras no Saskaņas?
Viņus nevērtēšu, vispār atsakos no vērtēšanas.
Šlesera dēļ mums bija uzturēšanās atļauju tirgošana par nekustamajiem īpašumiem. Viņa domubiedrs Sandris Točs ir teicis, ka vēršanās pret krievu valodu tieši apdraud Latvijas drošību. Jūs esat gatavi ar tādu partiju sadarboties?
Es vēlreiz atkārtoju, ka mēs nekādas koalīcijas šobrīd neveidojam. Kad vēlētājs nobalsos, tad mums būs skaidri zināms rezultāts, un tad pie šīs sarunas vispār ķersimies klāt.
Jums nešķiet, ka vēlētājiem varētu būt svarīgi saprast, vai esat gatavi veidot koalīciju ar Šleseru?
Pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām Progresīvie un Vienotība skaidri apsolīja neiet ar Lembergu kopā, bet Zaļo un Zemnieku savienība šobrīd jauki sēž valdībā. Sakiet, vai šie nebija meli? Un vai tas neietekmēja vēlētāju izvēli?
No jūsu teiktā izriet, ka jums nāktos sameloties, ja teiktu, ka neveidosit koalīciju ar Šleseru.
Mums vissvarīgākais būs tas, vai nākamie koalīcijas partneri piekritīs visiem mūsu nacionālajiem drošības un latviskošanas jautājumiem.
Šlesera partija Rēzeknē iet vienā sarakstā ar Aleksandru Bartaševiču, kurš saka, ka Latvijai jābūt neitrālai valstij, tātad jāizstājas no NATO. Vai tas neapdraud Latvijas drošību?
Visi tie dīvainie veidojumi, kas diemžēl Latgalē ir, ir kaut kas ļoti, ļoti interesants, bet attiecībā uz Rīgu es šobrīd tiešām nekomentēšu citas partijas, kā tās darbojas un kā sev mēģina pievilināt vēlētājus.
