Foto - Edijs Pālens, LETA
Viens no sarežģītākajiem 21. gadsimta izaicinājumiem Eiropā un Latvijā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās un dzimstības kritums.
Demogrāfijas pārmaiņas ir ilgstošs process, ko ietekmē dzimstība, mirstība, tajā skaitā novērstās nāves, kā arī migrācija. Patlaban Latvijā novērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko cita starpā ietekmē aizvien sarūkošais jaundzimušo skaits. Tas nav tikai Latvijas fenomens, bet vērojams daudzviet Eiropā, tomēr ilgtermiņa perspektīvas par iedzīvotāju skaitu Latvijā ir skarbas, un tendence ir nepārprotama. Valsts veido demogrāfijas politiku un var palīdzēt pieņemt lēmumus par ģimenes paplašināšanu. Piedāvājam analīzi un priekšlikumus šajā jomā.
Dzimstības tendences un sieviešu skaita sarukums
Jaundzimušo skaitu ietekmē summārais dzimstības koeficients (jeb potenciālo bērnu skaits vienai sievietei) un sieviešu skaits fertilajā vecumā.
Kopumā Latvijā dzimstības koeficients ir augstāks nekā vairumā Eiropas valstu. Tomēr pēdējā desmitgadē ir novērojams dzimstības koeficienta kritums, un negatīvās pārmaiņas korelē ar krīžu laiku (globālā finanšu krīze un pašlaik kara draudi). Kopš neatkarības atgūšanas augstākais dzimstības rādītājs bija 2016. gadā, un dzimstības uzplaukums bija cieši saistīts ar valstī īstenoto ģimenes atbalsta politiku – pabalstu palielināšanu, bērnudārzu pieejamības uzlabošanu un reproduktīvās veselības aprūpes pieejamību.
1. attēls. Summārais dzimstības koeficients Latvijā (uz vienu sievieti, 2000-2023)
Avots: Eurostat Fertility rates.
Tomēr šādi pasākumi nespēj pilnībā līdzsvarot faktu, ka Latvijā būtiski sarūk sieviešu skaits reproduktīvajā vecumā. Pašlaik lielākās demogrāfiskās "bedres" koncentrējas vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem, kas ir laiks, kad visbiežāk dzimst pirmais bērns. Līdz ar to, pat ja dzimstības koeficients saglabātos tikpat augsts kā 2016. gadā, bērnu kopskaits Latvijā samazinātos, jo sieviešu – potenciālo māšu – vienkārši kļūst mazāk.
2. attēls. Sieviešu skaits fertilajā vecumā (15 – 49 gadi) 2016. un 2023. gadā
Avots: Eurostat.
Mūsdienu mātes portrets: vēlāk, bet ar lielāku gatavību
Vēl viena būtiska tendence Latvijā ir sievietes vecums bērna dzimšanas brīdī. 90. gados pirmais bērns dzima sievietēm ap 20, bet tagad vidējais vecums pietuvojies 30 gadiem[i]. Līdz ar pirmā bērna dzimšanas atlikšanu aizvien vēlāk dzimst arī nākamie bērni. Tomēr pozitīvs signāls ir tas, ka krietni pieaudzis trešā un ceturtā bērna skaits, īpaši sievietēm virs 30 gadiem, kas kopumā liecina par vēlmi paplašināt ģimenes. Nākotnē būtu svarīgi līdztekus daudzbērnu ģimeņu atbalstam stiprināt atbalstu arī otrā bērna ienākšanai ģimenē.
Pabalsti: svarīgi, bet nepietiekami
Starptautiskie pētījumi liecina, ka dzimstību var ietekmēt vismaz pieci aspekti: pabalsti, veselības aprūpe, bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamība, mājokļu pieejamība jaunām ģimenēm un sociālie faktori.
Finansiāls atbalsts ģimenēm, lai arī rada pozitīvu ietekmi, tomēr nav noteicošais, lai ilgtermiņā būtiski palielinātu dzimstību. Piemēram, 22 attīstīto valstu izlasē,[ii] paaugstinot pabalstus par 25 , dzimstības pieaugums bija par 4%, t.i., +0,07 procentu punkti pie dzimstības koeficienta. Savukārt vienreizēji maksājumi visvairāk ietekmē ģimenes ar zemākiem ienākumiem vai/un jau esošiem bērniem. Lai saglabātu reālo atbalsta vērtību, pabalsti regulāri ir jāpārskata, piesaistot tos mediānas algai vai inflācijai, vai citiem rādītājiem. Turklāt jāievieš mehānismi, kas pasargā ģimenes no nabadzības, piemēram, atbalsta pasākumi nepilnām ģimenēm vai garantētais minimālais vecāku pabalsta līmenis, ko rēķina īpatsvarā pret vidējo iemaksu algu (piemēram, ne mazāk kā minimālā alga).
Veselības aprūpe: no jaundzimušā drošības līdz valsts fertilitātes politikai
Pēdējo 30 gadu laikā jaundzimušo veselība Latvijā būtiski uzlabojusies, un jaundzimušo mirstība kopš 90. gadiem samazinājusies vairāk nekā piecas reizes[iii].
Tomēr, ņemot vērā demogrāfijas procesus, jaundzimušo skaits Latvijā tuvākā nākotnē visdrīzāk samazināsies vēl vairāk. Kritumu var mazināt ienākošā paaudze un sievietes ap 40, kuru skaits ir divreiz augstāks nekā sieviešu skaits 25 gadu vecumā.
3. attēls. Iedzīvotāji Latvijā pēc dzimuma un vecuma
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, 2024. gada sākums.
Latvijas kontekstā vienlīdz svarīga loma var būt gan jauno topošo vecāku motivēšanai, gan atbalstam grūtniecībai arī pēc 40 gadu vecuma. 2012. gadā Latvijā ieviesa valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas programmu sievietēm vecumā līdz 37 gadiem, kas no 2022. gada ir paplašināta un pieejama sievietēm līdz 40 gadiem. Pašlaik valsts apmaksā divas procedūras, un valsts budžeta izdevumi šai programmai ir nepilni 3 miljoni eiro gadā. Katrs asistēto reproduktīvo tehnoloģiju rezultātā dzimušais bērns "izmaksā" aptuveni 4000 eiro. Tā ir gana liela summa ģimenei (jo izdošanās īpatsvars ir 0,5, un divas procedūras ierobežo iespējamo bērnu skaitu ģimenē), bet valsts budžeta kontekstā tas ir salīdzinoši fiskāli mazietilpīgs pasākums, lai atbalstītu jau motivētus cilvēkus, kuri vēlas radīt bērnu arī esošos apstākļos. Ņemot vērā, ka 25% sieviešu no tām, kas saņēmušas valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus, ir veikušas maksas reproduktīvās procedūras (Nacionālā veselības dienesta aptauja par 2024. gadu), programma nenosedz visas vajadzības, un būtu pamats to paplašināt[iv].
Bērnudārzi un alternatīvā aprūpe
Pētījumi[v] apliecina, ka labāka bērnu aprūpes pieejamība krietni veicina dzimstības pieaugumu. Latvijā, neraugoties uz samērā labu bērnudārzu pieejamību Eiropas kontekstā, joprojām pastāv problēmas ar rindām. Vēl vairāk – pieskatīšanas iespējas bērniem līdz pusotram gadam ir ļoti ierobežotas, un aukles pakalpojuma finansējums ir salīdzinoši neliels. Tādējādi lēmumu paplašināt ģimeni sievietei grūtāku padara "iespēju izmaksas", kas rodas karjeras vai izglītības pauzes dēļ, atrodoties ilgstošā bērnu kopšanas atvaļinājumā. Līdz ar to būtu nepieciešams atbalsts pensiju kapitāla veidošanai bērna kopšanas laikā. Vienlaikus nepieciešams risinājums par daļēja laika aukļu pakalpojumiem vai bērnudārzu grupiņām bērniem agrīnā vecumā, kas ļautu vecākiem pamazām un ātrāk atgriezties darbā (1-2 dienas nedēļā), ja tāda būtu viņu izvēle. Likums Latvijā jau tagad ļauj saglabāt 75% no pabalsta strādājošam vecākam, bet trūkst prakses un bērnu pieskatīšanas iespēju.
Mājoklis – bērna piedzimšanas nosacījums?
Mājokļa pieejamība un kvalitāte var būt faktors, kas ietekmē cilvēku lēmumu par ģimenes paplašināšanu. Lai arī 83% Latvijas iedzīvotāju dzīvo sev piederošā mājoklī, gandrīz pusei tas ir pārāk mazs[vi]. Pētījumi[vii] rāda, ka valsts atbalsts mājokļa pieejamībai (īrei vai pirkumam) ietekmē dzimstību drīzāk gados jaunu cilvēku ģimenēs. Līdz ar to mājokļa atbalsta programmām jābūt mērķētām uz šo grupu. Latvijā pašlaik jau ir vairākas programmas, kas atvieglo (vai atvieglos) mājokļa pieejamību[viii].
Sociālie aspekti: sabiedrības attieksmes maiņa un ģimenes labsajūta
Viens no sarežģītākajiem, bet, iespējams, arī būtiskākajiem demogrāfiju ietekmējošajiem faktoriem ir sabiedrības prioritātes un atbalsta tīkli. Pētījumi[ix] apstiprina, ka grūtības apvienot darbu un ģimenes dzīvi, stereotipi par dzimumu lomām veido vidi, kurā lēmums par bērnu radīšanu kļūst sarežģītāks, un sieviete var neizvēlēties lielu bērnu skaitu. Latvijā sievietes jūtas noslogotākas ar pienākumiem mājās, un vienlaicīgi stereotipi par sievietes lomu ģimenē ir stiprāki nekā vidēji Eiropas valstīs[x].
Šajā kontekstā nozīmīga būtu ģimenei draudzīgas darba vides veidošana, kā arī valsts līdzfinansēti sabiedriskie atbalsta tīkli, kas palīdz mazināt emocionālo un praktisko spriedzi jaunajiem vecākiem (piemēram, PEP jeb pirmās emocionālās palīdzības mammas, vecmātes vai dūlas apmeklējums mājās, kā arī palīgs uz noteiktu laiku mājas darbos, kas varētu pagatavot ēst, izvest bērnu pastaigā u.c.). Latvijā patlaban ir programmas, kas piedāvā sarunas ar PEP mammām (Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas projekts un projekts Piedzimstot bērniņam), un interese par tām esot liela.
Redzējums par plašāku diskusiju
Pašlaik Latvijā dzimstības koeficients ir labāks nekā daudzās Eiropas Savienības valstīs, tomēr tendence ir lejupejoša. Šo problēmu nevar atrisināt ar kādu vienreizēju pasākumu – nepieciešama ilgtermiņa, koordinēta politika, kas nosedz izaicinājumus gan ienākumu, gan iespēju pusē.
Pabalstu loma ir svarīga, bet tie nav "brīnumnūjiņa" dzimstības veicināšanā. Turklāt tos ir nepieciešams regulāri paaugstināt, lai nebūtu ienākumu samazinājums reālā izteiksmē. Plašāka reproduktīvās veselības aprūpe, bērna pieskatīšanas iespējas arī īslaicīgi un agrīnā vecumā, pieejams mājoklis jaunām ģimenēm un sabiedrības attieksmes maiņa – tie visi ir vienlīdz svarīgi aspekti.
Piekrītot demogrāfam Vilim Vītolam[xi], ka “dzimstības problēma nav risināma tikai ar naudu, bet tā noteikti nav risināma bez naudas”, svarīgi apzināties, ka pieejamais valsts budžets var būt ierobežots, bet iespējām ir jābūt vērstām uz efektivitāti un ietekmi.
Autori ir Latvijas Bankas ekonomisti
[i] Eurostat: Mean age of women at childbirth and at birth of first child
[ii] Avots: Gauthier and Hatzius (1997). Ieviešot jaunus pabalstus, dzimstības pieaugums par 3% Spānijā – González and Trommlerová (2021); 2% Argentīnā ģimenēm ar vienu bērnu un 0% ģimenēm bez bērniem - Garganta et al. (2016); 8% Aļaskā – Cowan and Douds (2022); 0% efekts Norvēģijā – Andersen et al. (2018); varbūtības pieaugums par 1.5pp Polijā – Bokun (2024)
[iii] No 15.7 bērniem uz katriem 1000 jaundzimušajiem 1990tajos gados līdz 2.6 bērniem 2023. gadā, un Latvijas rādītājs šobrīd ir labāks nekā ES vidēji. Vēsturiski skatoties uzlabojums ir vēl iespaidītāks, jo bērnu mirstība bija ļoti augsta pēckara periodā, galvenokārt sliktu dzīves apstākļu, nepietiekama uztura un medicīniskās aprūpes trūkuma dēļ.
[iv] Plašāk par šo tēmu iespējams izlasīt arī šeit: Radniecība un valsts īstenošana mūsdienu Latvijā
[v] Avots: Gauthier (2024); Wood, Neels (2019); Bauernschuster, Hener, Rainer (2016); Mörk, Sjögren, Svaleryd (2013); Rindfuss, Guilkey, Morgan, Kravdal (2010); Rindfuss, Guilkey, Morgan, Kravdal, Guzzo (2007)
[vi] Avots: EUROSTAT, Living conditions; ALTUM mājas lapa; Centrālā finanšu un līguma aģentūra mājas lapa
[vii] OECD (2024); Gurov un Kulikova (2022); Brauner-Otto (2021); Szabó-Morvai u.c. (2019)
[viii] Altum atbalsts mājokļa iegādei, Īres mājokļu programma
[ix] Avots: Gauthier (2024); OECD (2024); Park et al. (2020); Roser (2014); Becker (1960)
[x] European Institute for Gender Equality; 2022
[xi] Vilis Vītols, “Par demogrāfiju”, Izdevējs SIA UG1, 2025. gads