Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Šā gada deviņos mēnešos piedzimis rekordmazs bērnu skaits, pirmo reizi zem 10 000. Kopš 2016. gada kopējais dzimstības kritums sasniedzis 40%, kas zināmā mērā “atrisinājis” arī rindu jautājumu pirmsskolā. Jau tagad vietu trūkums pirmsskolās ir tikai Pierīgā un Rīgas centrā, bet vairākās apkaimēs pašvaldību pirmsskolās ir grūtības nokomplektēt grupas. Tajā pašā laikā valsts turpina “ieguldīt betonā”, nevis cilvēkos, aizmirstot, ka demogrāfijas sekmēšanai ir svarīgi uzlabot to ģimeņu dzīves apstākļus, kurās jau pašlaik ir bērni. Kā varam sagaidīt, ka aizvien vairāk ģimeņu lems par labu bērna ienākšanai, ja nerūpējamies par jau esošajiem?
Arvien mazāki valsts sociālās aizsardzības izdevumi ģimenēm un bērniem
Kopš 2021. gada būtiski pieauguši nabadzības riski ģimenēs, kurās uz vienu apgādnieku ir vairāk nekā viens apgādājamais, tātad – kur viens vecāks audzina vismaz divus bērnus vai abi vecāki – trīs un vairāk bērnus. Un nekas netiek darīts, lai mazinātu šos nabadzības riskus. Samazinoties bērnu skaitam kopumā, kopš 2016.gada Labklājības ministrijas bērna kopšanas pabalstam vien budžetā automātiski izveidojies trīs miljonu eiro ietaupījums par katriem par 1000 mazāk piedzimušajiem bērniem gadā, bet, neraugoties uz to, no ministrijas vēl izskan idejas par īsāku bērnu kopšanas un vecāku pabalsta izmaksas laiku vecākiem.
