Jēkabs Kārlis Rasnačs. Publicitātes foto.
Jau šonedēļ notiks 15. Saeimas vēlēšanas, un daudziem jauniešiem šī būs pirmā iespēja piedalīties Saeimas vēlēšanās. Taču tiesības balsot vēl nenozīmē, ka jaunieši tās izmantos – tieši jaunāko vēlētāju iesaiste vēlēšanās ilgstoši bijusi zemāka nekā vecākajās sabiedrības grupās. Tāpēc pirms vēlēšanām īpaši aktuāls kļūst jautājums – kas jauniešus pamudina doties uz vēlēšanu iecirkni un kas, gluži pretēji, liek palikt mājās? Tikpat svarīgi ir arī tas, lai jaunieši izdarītu pārdomātu izvēli – spētu atšķirt priekšvēlēšanu solījumus no līdzšinējiem darbiem, izvērtēt sociālajos medijos redzēto un neļaut savu lēmumu noteikt tikai vienam spilgtam video vai apkārtējo viedoklim.
Pirmie priekšstati par politiķiem un politiskajiem spēkiem jauniešiem veidojas krietni pirms brīža, kad viņi iegūst tiesības balsot – tos ietekmē sociālajos medijos redzētais un sarunas ģimenē vai draugu lokā, un reizēm pietiek ar vienu pārliecinošu video vai simpātijām pret konkrētu cilvēku. Strādājot ar jauniešiem, redzu, cik svarīgi ir iemācīties pirmo iespaidu salīdzināt ar to, ko politiskais spēks piedāvā un ir darījis līdz šim. Astoņpadsmit gadu vecums dod tiesības balsot, taču pārdomātai izvēlei vajadzīgās prasmes veidojas agrāk, un tieši skola var sniegt jauniešiem iespēju šo procesu iepazīt praksē vēl pirms pirmās īstās vēlēšanu dienas.
Solījumi jāsalīdzina ar iepriekš paveikto
Ja jauniešus uzrunā kāda politiķa izteikumi vai sociālajos medijos redzēts video, ir vērts noskaidrot, ko attiecīgais politiskais spēks piedāvā citos svarīgos jautājumos. Politiķu komunikāciju sociālajos medijos mēdzam uztvert pa fragmentiem – viens video var būt pārliecinošs, lai gan tas vēl maz pasaka par nostāju citos jautājumos. Tāpēc ir svarīgi pierast skatīties plašāk un saprast, kuri jautājumi ir būtiski. Programmas izlasīšana vien neparāda pilnīgu ainu – priekšvēlēšanu laikā uzmanību dabiski piesaista jauni solījumi, savukārt līdzšinējā rīcība palīdz saprast, cik pamatots ir radītais iespaids. Tāpēc ir svarīgi, lai ikviens, tajā skaitā jaunieši, liktu lietā kritisko domāšanu, salīdzinot politiķa teikto ar kopējo programmu un vērtējot kandidāta vai partijas līdzšinējo rīcību. Ja cilvēks politikā darbojas jau ilgāku laiku, ir vērts izpētīt, kā viņš rīkojies iepriekš un cik lielā mērā darbi atbilst tam, ko viņš saka tagad. Arī dažādi politisko piedāvājumu salīdzināšanas rīki var palīdzēt orientēties, taču rezultātā katram pašam jāspēj paskaidrot, kas konkrētajā piedāvājumā pārliecina un kāpēc.
Skolotāji un vecāki var mudināt jauniešus pamatot savu viedokli
Jauniešu uzskatus ietekmē ģimene, draugi un vide, tāpēc noder prasme atpazīt, kuri argumenti patiešām ir mūsu pašu un kurus esam pārņēmuši no apkārtējiem. Interese par politiku katram var būt atšķirīga, taču brīdī, kad jābalso, ikvienam ir svarīgi saprast, kas tieši ietekmē izvēli. Skolotāji un vecāki var mudināt jauniešus pamatot savu viedokli, jautājot, kas viņus pārliecinājis un kādos faktos vai datos lēmums tiek balstīts. Sarunā var salīdzināt atšķirīgus argumentus un pievērst uzmanību izmantotajiem avotiem, vienlaikus atstājot vietu pašu secinājumam. Ja jaunieši sastop pretēju viedokli, arī tas ir noderīgs brīdis, lai mēģinātu saprast otra argumentus un vēlreiz izvērtētu savējos. Skolā īpaši svarīga ir robeža starp politikas apspriešanu un skolēnu izvēles ietekmēšanu – mūsu, skolotāju, uzdevums ir mācīt izvērtēt informāciju, salīdzināt argumentus un iepazīt vēlēšanu procesu, bet politiskais lēmums paliek jauniešu ziņā. Tādēļ sarunas par politiku skolā var būt ļoti konkrētas, vienlaikus nepasakot priekšā, kurš kandidāts vai politiskais spēks būtu jāatbalsta.
No teorētiskas sarunas līdz konkrētai pieredzei
Par vēlēšanu norisi var daudz izstāstīt stundā, taču Signālvēlēšanās jaunietis šo procesu iepazīst pats. Vidusskolēni balso par tiem pašiem Saeimas deputātu kandidātiem, par kuriem vēlēšanās lemj balsstiesīgie iedzīvotāji, un pirms balsošanas viņiem jāiepazīstas ar politisko spēku piedāvājumiem. Tādējādi teorētiska saruna par vēlēšanām pārtop konkrētā pieredzē, kurā skolēnam jāizmanto tas, ko iepriekš mācījies par informācijas izvērtēšanu un politiķu piedāvājumu salīdzināšanu. Privātajā vidusskolā “Patnis” Signālvēlēšanās šogad piedalījās 60 % vidusskolēnu, un mūsu pieredze rāda, ka jaunieši ir gatavi iesaistīties, ja viņiem tiek dota konkrēta iespēja pašiem piedalīties vēlēšanu procesā, nevis par to tikai klausīties stundā. Skolas loma ir nodrošināt vidi, kurā par politiku var runāt un mācīties, vienlaikus atstājot pašu politisko lēmumu skolēna ziņā.
Šāda pieredze ļauj vēl pirms balsstiesību iegūšanas saprast, cik daudz darba patiesībā prasa pārdomāts balsojums. Ar simpātijām pret vienu politiķi vien nepietiek – jāiepazīstas arī ar viņa pārstāvētā politiskā spēka nostāju un jāizvērtē, kuri jautājumi pašam ir svarīgi. Kad pienāk pirmās īstās vēlēšanas, šis process jaunietim vairs nav pilnīgi svešs.
Autors ir privātās vidusskolas Patnis sociālo zinātņu skolotājs.
