Ēriks Lindenmanns. Publicitātes foto.
Latvijas noturības un aizsardzības spējas stiprināšana ir kolektīva valsts un privātā sektora atbildība. Ar lēmumiem Saeimas un ministriju gaiteņos nebūs pietiekami, jo Latvijas gatavība krīzēm jāstiprina valsts un pašvaldību ciešā sadarbībā ar militārās un divējāda lietojuma nozares uzņēmumiem, plānojot un reālos apstākļos testējot situācijas un tehnoloģijas, kuras būs jāspēj pārliecinoši pielietot krīzes brīdī.
Aizsardzībai 2026. gadā atvēlēti 2,16 miljardi eiro jeb 4,91 % no IKP, un no 2027. gada mērķis ir 5 %. Tas nozīmē, ka līdzekļi ir. Aktuāls kļūst jautājums, vai to iztērēsim tā, lai iegādātais darbotos Latvijas apstākļos. Lai tas notiktu, vairāk nekā jebkad, šobrīd svarīga ir valsts sadarbība ar militārās un divējādā lietojuma tehnoloģiju industriju.
Industrijai nepieciešama paredzamība
Latvijā jau tiek izstrādātas un ražotas militārās un divējāda lietojuma tehnoloģijas, un nozarei ir potenciāls būtiski palielināt ražošanas jaudu, veicinot valsts aizsardzības potenciālu. Taču uzņēmumiem nepieciešama paredzamība: skaidri valsts attīstāmo spēju virzieni vismaz vidējā termiņā, saprotams potenciālais pieprasījums, minimālais garantētais pasūtījumu apjoms un iespēja regulāri pārbaudīt risinājumus kopā ar NBS.
Ja uzņēmumi zina, kādas tehnoloģijas valstij būs vajadzīgas pēc gada, diviem, trim vai pieciem, tie var laikus ieguldīt izstrādē, ražošanas jaudās un speciālistos. Tā rodas Latvijas vajadzībām atbilstoši risinājumi, kuriem ir arī eksporta potenciāls. Bez šādas sadarbības uzņēmumiem ir krietni mazāka iespēja uzņemties risku un veidot kapacitāti, par kuras nepieciešamību nav skaidrības. Savukārt valsts nevar gaidīt, ka krīzes brīdī vajadzīgās tehnoloģijas, speciālisti un ražošanas jaudas radīsies pašas no sevis.
Potenciālais risinājums būtu Aizsardzības ministrijai (AM) kopā ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centru (VALIC) reizi gadā informēt nozari par vidēja termiņa spēju attīstības un iepirkumu plānu ar indikatīviem apjomiem, un ietvarlīgumos paredzēt minimālo garantēto pasūtījumu vietējiem ražotājiem.
Tehnoloģijas netiek pietiekami testētas Latvijas apstākļos
Militārā stratēģija nedrīkst tapt tikai ministriju gaiteņos un dokumentos. Tā jāveido mācību laukos, simulācijās un regulāros, kaujas apstākļiem pietuvinātos testos, kuros kopā strādā NBS un vietējā industrija.
Tikai praksē var noskaidrot, kuras tehnoloģijas Latvijas apstākļos patiešām darbojas, kā tās integrējamas citās sistēmās un kādu spēju mums trūkst.
Labs sākums ir šā gada maija mācības "Kristāla bulta 2026", kurās industrijas piegādātās sauszemes bezpilota sistēmas pirmo reizi tika nodotas bataljona manevros reālos apstākļos, proti, dubļos, nevis demonstrāciju zālē. Tādai būtu jābūt ikdienas praksei. Bet sauszemes droni Latvijas mācībās pieslēdzas tikai šogad, un tas ir vēlu.
Latvijai nepieciešams pastāvīgs izmēģinājumu cikls, kas aptver sauszemi, gaisa telpu, jūru un iekšējos ūdeņus. Tajā jāpārbauda bezpilota sistēmas, pretdronu risinājumi, lāzertehnoloģijas un sakaru sistēmas, tostarp to darbība elektroniskās karadarbības jeb radiosakaru traucējumu apstākļos. NBS uzdevums ir dzīt tehnoloģijas līdz spēju robežām, savukārt industrijai vajadzīga atgriezeniskā saite, lai ātri novērstu trūkumus un radītu ko jaunu, kas Latvijai nepieciešams. Ja pienāks brīdis, kad tehnoloģijas jāizmanto reālos kara apstākļos, kļūdām un testiem vietas vairs nebūs.
Piemērs ir Latvijas iekšējie ūdeņi. Mācībās jāpārbauda, kā ūdens droni pārvietojas mūsu daudzveidīgajās upēs, veic teritorijas izpēti un turpina darbu traucējumu apstākļos. Risinājums, kas strādā atklātā laukā, var būt neefektīvs mežā, purvā, pilsētvidē vai piekrastē. Šādas atšķirības nevar novērtēt, sēžot pie rakstāmgalda.
Arī Ukrainas pieredze ir ārkārtīgi vērtīga, bet to nevar tieši pārnest uz Latviju. Mums jāveido sava, mācībās balstīta pieredze, ņemot vērā Latvijas reljefu, mežus, upes, piekrasti un laikapstākļus. Infrastruktūra un zināšanas par savu teritoriju mums jau ir, tās tikai mērķtiecīgi jāizmanto.
NBS vajadzētu izveidot pastāvīgu, vismaz reizi ceturksnī notiekošu industrijas testu programmu visās vidēs un samazināt mācību saskaņošanas birokrātiju. Ne katram izmēģinājumam vajadzīgs speciāli pielāgots poligons: tehnoloģijas jāpārbauda tur, kur tās reāli būs jālieto.
Latvijas industrija ir gatavībā
Vietējā industrija šodien ražo bezpilota sistēmas, to komponentes, sakaru un detekcijas risinājumus.
Arī mūsu uzņēmuma pieredze ar pretdronu sensoriem, kas testēti vairākās NATO valstīs, rāda, ka Latvijā ražotu risinājumu var pārbaudīt un pielāgot vietējiem apstākļiem, ja ir, ar ko to darīt. Svarīgi atzīmēt, ka industrijai nevajag privilēģijas, tai vajag skaidru pircēju, testu vidi un atgriezenisko saiti.
Kādi laiki, tādas metodes, jo nevaram attiekties pret noturību un aizsardzību tāpat kā pirms pieciem vai desmit gadiem. Ja vēlamies, lai Latvija būtu noturīga un spētu sevi aizsargāt, stratēģija jāveido ciešā sadarbībā ar nozari, praktiskās mācībās un atbilstoši Latvijas apstākļiem. Tajā jāiesaista tie, kuri tehnoloģijas radīs, pārbaudīs, iepirks un vajadzības gadījumā izmantos, kā, piemēram, armija, pašvaldības un iekšlietu dienesti.
Autors ir SIA LAT Defence stratēģiskās attīstības vadītājs.
