NATO samitā Briselē. Foto: EPA/LETA
Krievijas prezidenta Vladimira Putina pielietotais militārais spēks un izvērstā hibrīdkara taktika Krievijas kaimiņvalstīs un citviet pasaulē liek nopietni apsvērt NATO spēju aizsargāt savu austrumu robežu. Krievijas hibrīdkarā lielāks uzsvars likts uz asimetriskām un netradicionālām militārajām spējām, kas nopietni apgrūtinājis NATO spēju cīnīties pret destabilizāciju, informatīviem uzbrukumiem, kiberuzbrukumiem, dezinformāciju, propagandu un psiholoģiskajām operācijām. Šāda veida hibrīdkarš rada drošības izaicinājumus ne tikai Baltijas valstīm, kas atrodas uz “frontes līnijas”, bet arī visām NATO dalībvalstīm.
Lai gan pēdējo gadu laikā sperti nozīmīgi soļi tradicionālo militāro spēju stiprināšanā uz NATO robežām, pašreizējai asimetrijai starp konvencionālo militāro spēku un jaunajiem hibrīdajiem apdraudējumiem jāpievērš uzmanība gan nacionālā, gan visas NATO alianses līmenī. Kaut arī Krievija vēl nav metusi tiešu izaicinājumu savām NATO kaimiņvalstīm, jāsaprot, ka informācijas un kibertelpai nav robežu. Turklāt tieši tā dezinformācijas un propagandas taktika, ko Krievija ir testējusi savās kaimiņvalstīs un Baltijas valstīs, izplatot tādus naratīvus kā "sadrumstalotās, neizdevušās Baltijas valstis" un “agresīvā NATO”, pēc tam ir izmantotas Rietumos, lai manipulētu ar sabiedrisko domu, dezinformētu, destabilizētu un šķeltu sabiedrību. Šī ofensīva parādās teju visos komunikācijas līmeņos, viltus ziņām nokļūstot televīzijā, sociālajos tīklos, blogos un diskusiju forumos. Šāds pārklājums ļauj Krievijas izplatītajai dezinformācijai kļūt par slēptu ietekmes ieroci, ko tālāk efektīvi izmantot demokrātisku valstu destabilizācijai.
