Ilustratīvs attēls.
Pēdējos gados publiskajā telpā arvien vairāk izskan jautājums – kāds ir mūsdienu skolas pamatmērķis – izaudzināt teorijā gudrus cilvēkus vai arī krietnu, kritiski domājošu, drosmīgu un mentāli stipru jauno paaudzi? Cik ļoti psiholoģiski veselīga skolas vide korelē ar šo jauno mērķi? Izrādās, ka ļoti.
Pēdējais OECD pētījums rāda, ka Latvija Eiropas Savienības un OECD valstu vidū ir pārliecinoša līdere skolēnu savstarpējās izsmiešanas un vardarbības ziņā. Turklāt kopš iepriekšējā pētījuma situācija ir pasliktinājusies. Dati ir neapstrīdami – aptuveni katrs trešais skolēns cieš no ņirgāšanās jeb mobinga skolā. Kas būtiski – tehnoloģiju laikmetā tam klāt ir nācis vēl viens drauds – aptuveni katrs piektais saskaras ar mobingu digitālajā vidē. Citi dati savukārt rāda, ka 40% procentu skolēnu šādās situācijās nemeklē nekāda veida palīdzību, jo ģimenē ir ieaudzināts, ka pašam ir jātiek galā, tas ne vien attīsta pašapziņu, bet arī ir tā saucamā dzīves skola, kurai katram ir jāiziet cauri. Sak', nav veselīgi audzināt no reālās dzīves nošķirtu jauno paaudzi.
