Dagnija Sedleniece. Publicitātes foto
Digitālajā nedēļā Latvijā tika aizvadīti vairāk nekā 250 pasākumu, tās laikā Nodarbinātības valsts aģentūras veiktā aptauja atklāj, ka tikai 25% respondentu vērtē savas digitālās prasmes kā augstas, kas norāda uz nepieciešamību proaktīvi piedāvāt risinājumus digitālo prasmju trūkumam.
Ja runājam par jauniešiem, nereti uzsveram un pieņemam par pašsaprotamu, ka tieši digitālās prasmes ir jauniešu stiprā puse. Tomēr vērts atcerēties, ka digitālās prasmes nebūt nav vienīgās, kas tagad nepieciešamas darba tirgū.
Mūsdienās jaunieši dzīvo strauji mainīgā digitālajā vidē, kur tehnoloģiju attīstība ietekmē viņu ikdienu un nākotnes iespējas. Digitālās prasmes kļūst arvien nozīmīgākas gan izglītībā, gan darba tirgū. Jaunieši bieži vien ir labi informēti par jaunākajām tehnoloģijām, sociālajiem medijiem un tīkliem, tiešsaistes rīkiem, tomēr pastāv nepieciešamība pilnveidot viņu spēju kritiski izvērtēt informāciju, efektīvi un atbildīgi izmantot digitālās tehnoloģijas, kā arī attīstīt sociālās un komunikācijas prasmes.
Skats uz nākotni – ar digitālajām prasmēm nepietiks
Saskaņā ar World Economic Forum 2025 ziņojumu par nākotnes prasmju attīstību tuvākajos piecos gados tiek prognozēts, ka nepieciešamība pēc tehnoloģiskām prasmēm pieaugs straujāk un tās kļūs nozīmīgākas nekā jebkura cita veida prasmes. To vidū ir MI (mākslīgais intelekts) un lielie dati, kas ir pirmajā vietā, kā visstraujāk augošās prasmes, kam seko tīklu, kiberdrošības un tehnoloģiju pratība. Papildinot šīs tehniskās prasmes, radošajai domāšanai un noturībai, elastībai un veiklībai, kā arī zinātkārei un mūžizglītībai ir pieaugoša nozīme un vērtība. Starp 10 nozīmīgākajām prasmēm pieaug arī līderība, un sociālā ietekme, talantu vadība, analītiskā domāšana un vides pārvaldība. Šīs prasmes norāda uz organizāciju vajadzību pēc darbiniekiem, kas spēj vadīt komandas, efektīvi pārvaldīt talantus un pielāgoties pārmaiņām ilgtspējīgi.
Zināšanu nodošana jaunajai paaudzei
Mūsu darbinieki savas prasmes un IT pieredzes stāstus nodod jaunajai paaudzei un pēc personīgās pieredzes, uzstājoties jauniešu auditorijai, izglītības iestādēs un dažādos pasākumos (piemēram, IT Waffle Meet-up) un komunicējot, esmu novērojusi, ka jaunieši ir entuziastiski par jaunām tehnoloģijām, bet reizēm trūkst tā saukto soft skills jeb personīgās un sociālās prasmes, kas ir balstītas uz komunikāciju, sadarbību, problēmu risināšanu un laika plānošanu. Šīs prasmes ir īpaši vērtīgas mūsdienu darba tirgū, kur elastība un spēja pielāgoties jauniem apstākļiem ir būtiskas.
Interaktīvs un praktisks mācību process intereses veicināšanai
Lai jaunieši veiksmīgi attīstītu un pilnveidotu gan digitālās prasmes, gan soft skills, svarīga ir kvalitatīva izglītība, prakses iespējas un pieredze dažādos projektos. Piemēram, Riga TechGirls programmas sniedz lielisku iespēju ielūkoties tehnoloģiju pasaulē un iegūt zināšanas dažādās tehnoloģiju jomās, laužot stereotipus, ka tas ir pārāk sarežģīti, un ir nepieciešama IT izglītība, lai darbotos šajā industrijā. Daudzas organizācijas un izglītības iestādes piedāvā programmas un apmācības, kas palīdz stiprināt digitālās prasmes, veicinot jauniešu konkurētspēju un profesionālo izaugsmi. Bieži jaunieši ir atvērti apgūt jaunas zināšanas, ja viņiem tiek piedāvāti praktiski piemēri un interaktīvas mācību metodes. Šāda pieeja ne tikai uzlabo izpratni, bet arī veicina pašpārliecību un interesi par digitālo jomu kopumā. Tādējādi ieguldot digitālo un sociālo prasmju attīstībā, jaunieši kļūst labāk sagatavoti nākotnes izaicinājumiem un spēj veiksmīgi integrēties darba tirgū, kā arī pozitīvi ietekmēt kopienas un sabiedrību kopumā.
Skatoties uz prasīgo un vienmēr mainīgo darba vidi, ir svarīgi atcerēties, ka visas prasmes, kuras apgūtas dzīves laikā, ir pielietojamas jebkurā industrijā un, uzsākot darba gaitas citā nozarē, jau piemīt pamata prasmes, uz kurām var balstīties. Te es vēlos citēt Māri Čaklo – “Esmu bagāts. Man pieder viss, kas ar mani ir noticis”.
Autore ir Tietoevry in Latvia identitātes un piekļuves pārvaldības arhitekte (IAM Architect)