digitālā vide
- Viedoklis
- 18.10.2024.
Atbildība par mākslīgā intelekta ētisku attīstību jāuzņemas visām iesaistītajām pusēm
- Saruna
- 28.08.2024.
Grāmatas burvība
- Viedoklis
- 20.05.2024.
Kiberhigiēna, digitālie atkritumi un “datu izgāztuves” – dati jāsargā tāpat kā mājas atslēgas
- Viedoklis
- 26.03.2024.
Kā uzņēmumam nonākt līdz tādam digitalizācijas projektam, kas tiešām veicinās tā attīstību?
- Viedoklis
- 21.04.2025.
Lai kļūtu par nākotnes profesionāli, ar digitālajām prasmēm vien nepietiks
Digitālajā nedēļā Latvijā tika aizvadīti vairāk nekā 250 pasākumu, tās laikā Nodarbinātības valsts aģentūras veiktā aptauja atklāj, ka tikai 25% respondentu vērtē savas digitālās prasmes kā augstas, kas norāda uz nepieciešamību proaktīvi piedāvāt risinājumus digitālo prasmju trūkumam.
- Viedoklis
- 18.10.2024.
Atbildība par mākslīgā intelekta ētisku attīstību jāuzņemas visām iesaistītajām pusēm
Efektīva regulēšana un apdomīga tehnoloģiju uzraudzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka mākslīgā intelekta (MI) attīstība nes labumu visām sabiedrības grupām, neradot nevēlamas sekas ilgtermiņā. Pašlaik MI attīstās ļoti strauji, un tas var radīt kā būtiskus ieguvumus, tā arī riskus, tādēļ nepieciešama paplašināta izpratne un piesardzība gan lietotāju, gan izstrādātāju vidū.
- Saruna
- 28.08.2024.
Grāmatas burvība
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 4
- Viedoklis
- 20.05.2024.
Kiberhigiēna, digitālie atkritumi un “datu izgāztuves” – dati jāsargā tāpat kā mājas atslēgas
Ik sekundi pasaulē tiek nosūtīti un saņemti četri miljoni e-pastu, turklāt 85% no visa elektronisko vēstuļu kopskaita sastāda mēstules jeb spams. Katru dienu saziņas platformas WhatsApp lietotāji apmainās ar 40 miljoniem ziņu, un viedierīču lietotāji rada datus, kas “sver” aptuveni 330 milj. terabaitu. Katru dienu. Mēģinot ilustrēt faktiski prātam neaptveramo datu apjomu, der salīdzināt, ka viens terabaits pielīdzināms 250 filmām vai Microsoft Word dokumentam ar 6,5 milj. lappusēm, un tādu pašu apjomu rada, piemēram, seriāla skatīšanās straumēšanas platformā 20 dienas bez apstājas. Turklāt daļu no datiem, ko esam radījuši, pat neizmantojam, un tie faktiski kļūst par digitāliem atkritumiem, kas var radīt apdraudējumu ne tikai mums pašiem, bet arī mūsu līdzcilvēkiem un apkārtējai videi. Labās ziņas? Ar visai vienkāršiem paņēmieniem iespējams mazināt apdraudējuma riskus un savu digitālās pēdas nospiedumu.
- Viedoklis
- 26.03.2024.
Kā uzņēmumam nonākt līdz tādam digitalizācijas projektam, kas tiešām veicinās tā attīstību?
Attīstoties uzņēmuma darbībai, digitālā transformācija var ievērojami uzlabot tā efektivitāti – automatizējot procesus un veicinot produktivitāti, tā ļaujot ietaupīt finanšu resursus. Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda programmā digitālā transformācija ir būtiska prioritāte, kam atvēlēta piektā daļa no fonda līdzekļiem. Reģionos, kur uzņēmumiem ir dažādi specifiski izaicinājumi – cilvēkresursu trūkums, ierobežots potenciālo klientu loks u.c. – digitāli risinājumi var palīdzēt. Tomēr pirmais solis ir saprast – ko tieši un kādēļ nepieciešams digitalizēt, lai izstrādātu tādu projektu, kas tiešām būs vērsts uz uzņēmuma attīstību.
- Pieredze
- 04.02.2024.
Visu lielā iespēja
- Pusdienās
- 07.12.2022.
Lai dators runātu latviski
- Interesanti
- 26.04.2021.
Likumi un sodi — arī internetā
- Pieredze
- 04.02.2024.
Visu lielā iespēja
Lai «inovācijas» nebūtu tikai atsperīgs vārds, ar kuru atšaudīties no jautājumiem par uzņēmuma nākotnes plāniem, bet praktiski izmantojams ceļa rādītājs attīstībai, šogad regulārā slejā aicinām dalīties pieredzē un padomos Līvu Pērkoni, inovāciju vadības uzņēmuma Helve līdzdibinātāju.
- Pusdienās
- 07.12.2022.
Lai dators runātu latviski
Dominējošās valodas digitālajā vidē apdraud pārējās, tāpēc mazākām Eiropas valodām cīņā par izdzīvošanu jāsasparojas, saka LU profesore Inguna Skadiņa
- Viedoklis
- 27.01.2022.
Darbībai digitālajā vidē vajadzīgs arī jauns skats uz biznesu
Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu. Vīrusa radītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.
- Viedoklis
- 14.06.2021.
Videospēles: Par ko “nevainot”? Par ko “vainot”?
Žurnāla Ir speciālizlaidumā Digitālais dzīvesveids varējām lasīt Nila Saksa Konstantinova viedokļrakstu par pusaudžu ekrānierīču lietošanu un videospēļu spēlēšanu. Šajā rakstā autors ir paudis aicinājumu “nevainot videospēles” un viedokli, ka “pētījumi līdz šim nav apstiprinājuši videospēļu negatīvo ietekmi”. Tomēr Konstantinova apgalvojums nav precīzs – tas neatbilst mūsdienu pētījumu rezultātiem nedz pasaules mērogā, nedz šeit Latvijā.
