Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Eiropas Savienības (ES) līderu publiskie izteikumi un pirms diviem gadiem pieņemtā Jaunā Eiropas inovāciju programma raida pasaulei nepārprotamu signālu – eiropieši vēlas būt starp globālajiem inovāciju līderiem. Kādam tas varētu šķist nesaprotams, pat lieks paziņojums, jo eiropieši taču pārskatāmā pagātnē cilvēcei devuši neskaitāmus izgudrojumus un lielā mērā virzījuši progresu. Tā patiešām bija, taču moderno tehnoloģiju laikmetā Eiropa sākusi zaudēt pozīcijas tieši inovāciju radīšanas jomā. Nepieciešama paradigmas maiņa, un tieši pie tā ES pastiprināti strādā.
Ar zinātni joprojām ir diezgan labi – piektdaļa no augstāk novērtētajām zinātniskajām publikācijām top «Vecajā pasaulē», kur dzīvo tikai 6% no visiem planētas iedzīvotājiem. Ekonomika varēja būt labāka, tomēr globāli neizskatās slikti. 2021. gadā ES iekšzemes kopprodukts bija 15,2% no visas pasaules IKP, kas ļāva ieņemt trešo vietu aiz Ķīnas un ASV. Taču nevar noliegt, ka Eiropas ekonomika lielā mērā balstās uz pagājušā gadsimta nozarēm – mašīnbūvi, celtniecību, lauksaimniecību, tūrismu. Ne velti zinātniskajās konferencēs pat izskanējis zobgalīgs apgalvojums, ka Eiropa kļuvusi par «dārgu muzeju».
