Dace Kazlauska - Kravala. Publicitātes foto
Ģeopolitiskā spriedze, ko radīja pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ilgst jau vairāk nekā trīs gadus un politikas veidotāju, drošības ekspertu un sabiedrības uzmanības centrā ir nonācis arī jautājums par pārtikas preču izsīkuma risku.
Ne tikai kara, bet arī klimata pārmaiņu izraisītie traucējumi piegādes ķēdēs ir parādījuši, cik liela ir mūsu atkarība no importētajiem pārtikas produktiem. Ir svarīgi atcerēties, ka pirmais un izšķirīgais posms visā pārtikas ražošanas ķēdē ir kvalitatīvs sēklas materiāls. Krīzes situācijās vispirms tiek glabāts tieši sēklas materiāls, jo uz tā balstās nākotnes raža, pārtikas pieejamība un sabiedrības noturība pret pārtikas preču izsīkumu.
Arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija savās publikācijās norāda, ka šķirņu selekcija ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, lai mazinātu pārtikas preču izsīkuma risku. Tā palīdz palielināt un stabilizēt ražu, kā arī pagarina uzglabāšanas laiku, tādējādi samazinot pārtikas zudumus, un uzlabo augu izturību pret slimībām, kaitēkļiem un klimata stresu, līdz ar to - samazina kultūraugu zaudējumus.
Kā mazināt risku?
Jau Covid-19 pandēmija 2020. gada pavasarī Latvijā izgaismoja vājās vietas pārtikas piegādes ķēdēs, atklājot atkarību no izejvielu piegādēm, darbaspēka un eksporta tirgiem. Latvijas pārtikas nozare salīdzinoši labi izturēja sākotnējo krīzes triecienu, pateicoties tam, ka valstī darbojas aptuveni 25 lieli pārtikas ražotāji, kuru kapacitāte pārsniedza iekšējo patēriņu. Kā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure, tas ir svarīgs faktors arī nacionālās drošības kontekstā. Turklāt lauksaimniecības un pārtikas sektors veido nozīmīgu daļu no Latvijas eksporta un tautsaimniecības kopējās vērtības. Lai nodrošinātu šo sektoru noturību nākotnes krīžu gadījumos, ir nepieciešams stiprināt vietējās pārtikas ķēdes un veicināt pašpietiekamību.
Pārtikas preču pieejamība bieži tiek saistīta ar krājumiem, noliktavām un loģistiku, taču patiesībā tā sākas laukā. Tā nozīmē stabilu piekļuvi pietiekamai, drošai un kvalitatīvai pārtikai. Taču, lai to nodrošinātu, viss sākas ar lauksaimnieku izvēli – kādu šķirni un sēklas materiālu sēt, cik izturīgs tas ir, kādu ražu spēj dot un cik labi var pielāgoties mainīgajiem laikapstākļiem. Tāpēc sertificēts sēklas materiāls ir visa pārtikas ražošanas procesa pamats. Bez uzticama un pārbaudīta materiāla nav iespējams nodrošināt stabilas ražas vai veidot ilgtspējīgu pārtikas ražošanu.
Atpaliekam no Eiropas līmeņa
Salīdzinot ar vairākām citām Eiropas valstīm, Latvija joprojām krietni atpaliek sertificētā sēklas materiāla izmantošanā. Igaunijā tikai 30% no hibrīdkultūru, piemēram, rapšu un rudzu, izmantotā sēklas materiāla ir sertificēts, Latvijā tie ir 15 – 20%, bet Zviedrijā un Dānijā šis rādītājs sasniedz 70–80%.
Skandināvijas valstis jau sen ir apzinājušās, ka katrs hektārs ir nozīmīgs – un ka maksimālu ražu iespējams iegūt tikai ar kontrolētu, testētu, attīrītu un drošu sēklas materiālu. Latvijā aizvien valda uzskats, ka kaimiņos izmantotais sēklas materiāls derēs arī man. Tas bieži nozīmē pašaudzētu sēklas materiāla izmantošanu gadiem ilgi, nezinot, cik šķirnes īpašības ir zaudētas, kādas slimības tas var pārnest un vai tā kvalitāte vispār ļauj iegūt maksimālu ražu. Lai gan šāda izvēle sākotnēji šķiet lētāka, tā rezultējas ar zemākām un nestabilākām ražām, sliktāku kvalitāti un augstāku slimību izplatības risku, kļūstot arī par zemas kvalitātes pārtikas avotu.
Šķirņu selekcijai un sēklkopībai jākļūst par nacionālu prioritāti
Sertificēts sēklas materiāls nerodas pats no sevis – tā pamatā ir ilgs un rūpīgs process: šķirņu selekcija, daudzu gadu testēšana, sēklas materiāla ražošana, pārbaudes un sertificēšana. Šķirņu selekcija ir īpaši svarīga, jo tā tiek pielāgota konkrētiem augsnes, lauksaimniecības prakses un klimata apstākļiem. Taču, ja lauksaimnieki šo procesu neatbalsta, selekcionāri zaudē motivāciju turpināt darbu – līdz ar to samazinās finansējums, investīcijas un beigu beigās arī kvalitāte un ražas potenciāls.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pērn tika iegūts 3,2 milj. tonnu graudu, kas ir par 436,4 tūkst. tonnu jeb 16,1% vairāk nekā 2023. gadā, kad graudaugu ražība laikapstākļu ietekmē bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā – 34,1 centners no viena hektāra. Piemēram, 2024. gadā par 100,4 tūkst. tonnu jeb 28,7% samazinājās rapša sēklu kopievākums, platībām samazinoties par 27,8 tūkst. ha jeb 19,0%. Ziemas rapša vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 23,7 centnera 2023. gadā līdz 21,3 centneriem 2024. gadā un ir zemākā pēdējo sešu gadu laikā. Šķirņu selekcija, kuras uzmanības centrā ir ziemcietības uzlabošana, palīdzētu mainīt negatīvo statistiku.
Šķirnes izvēle ir viens no galvenajiem faktoriem ražas pieaugumā – vidēji tas veicina aptuveni 1% ražības pieaugumu gadā. Pētījumā Augu selekcijas sociāli ekonomiskā un vides nozīme Eiropas Savienībā un atsevišķās ES dalībvalstīs (The socio-economic and environmental values of plant breeding in the EU and for selected EU member states) ir secināts, ka šķirņu selekcija veido apmēram 66% no ražas pieauguma. Savukārt pētījumā Augu selekcijas ekonomiskā, sociālā un vides vērtība Eiropas Savienībā (The economic, social and environmental value of plant breeding in the European Union) norādīts, ka, pateicoties selekcijai, kopš 2000. gada kviešu raža Eiropas Savienībā ir palielinājusies par vairāk nekā 22 miljoniem tonnu – ar šo daudzumu būtu iespējams izcept aptuveni 32 miljardus maizes klaipu.
Kvalitatīvs sēklas materiāls nozīmē lielāku drošību
Sertificēts sēklas materiāls ir ieguldījums lielākā drošībā un nākotnē. Tas nodrošina zemāku risku, jo zināma šķirnes izcelsme un īpašības; lielāku prognozējamību, jo raža un veģetācijas periods ir pārbaudīti testos; augstāku produkcijas kvalitāti, kas tirgū tiek novērtēta augstāk; mazāku pārtikas preču izsīkuma risku – jāatceras, ka šķirņu selekcija aizsākās 20. gadsimta vidū ar mērķi iegūt vairāk graudu no viena hektāra. Mainīgos apstākļos, kad jebkurš ražas kritums vai kvalitātes zudums var radīt būtiskus finansiālus zaudējumus, sēklas materiāla izvēle kļūst arvien kritiskāka.
Nepieciešamas konkrētas izvēles
Pārtikas preču izsīkuma risku mazināšanai nav nepieciešami skaļi saukļi – nepieciešamas konkrētas izvēles. Vai uzticēsimies pārbaudītam sēklas materiālam, vai turpināsim izmantot nezināmas izcelsmes sēklas materiālu? Vai atbalstīsim šķirņu selekciju un sēklkopību, vai arī domāsim tikai par šodienu? Zviedrija, Dānija, Nīderlande, Itālija, Vācija un citas Eiropas valstis ir sapratušas – krīzes gadījumā, vai tā būtu laikapstākļu, ģeopolitikas vai tirgus cenu svārstību izraisīta, drošs sēklas materiāls ir pirmais lauksaimnieka apdrošināšanas instruments.
Ir pienācis laiks arī Latvijai to uztvert nopietni. Aicinu apdomāt savas izvēles, riskus un izmaksas, savās saimniecībās izvēloties sertificētu sēklas materiālu, kas atbilst saimniekošanas metodēm, jo tas ilgtermiņā sniegs kvalitatīvāku un stabilāku ražas iznākumu.
Autore ir Linas Agro graudaugu, rapšu, pākšaugu sēklu produktu grupas vadītāja