Radars pasaulē

Baltijas valstis 8. februārī atslēdzās no Krievijas kontrolētā

Putins: lielāka suverenitāte Krievijai balstās uz Ukrainas suverenitātes iznīcināšanu

Nesenā preses konferencē Krievijas prezidents Vladimirs Putins apgalvoja, ka Krievija ir ieguvusi lielāku suverenitāti, pateicoties tās iebrukumam Ukrainā un Ukrainas teritoriju sagrābšanai. Šis apgalvojums rada nopietnus jautājumus par suverenitātes dabu, tās atzīšanu starptautiskajā sabiedrībā un to, vai Krievijas rīcība patiesībā ir mazinājusi tās pašas suverenitāti.

Aicinājums uz ANO Ģenerālās asamblejas debatēm par Krievijas leģitimitāti Drošības padomē

Kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) izveides 1945. gadā tā ir bijusi galvenā starptautiskā platforma miera un drošības jautājumu risināšanai. Viens no šīs institūcijas stūrakmeņiem ir Drošības padome, kur pastāvīgajām dalībvalstīm ir liela ietekme, pateicoties veto tiesībām. Krievija ieņem bijušās Padomju Savienības vietu, kas tika piešķirta pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā. Tomēr Krievijas pašreizējais statuss Drošības padomē tiek apšaubīts, jo tās rīcība ir klaji pārkāpusi ANO juridiskos un morālos pamatus.

Ārskats nr. 97: Moldovā par mata tiesu uzvar proeiropeiskie spēki. Ziemeļkoreja iesaistās karā Ukrainā. Masks maksā Trampa vēlētājiem un sazvanās ar Putinu

Ārskats nr. 94: Izraēla gatavojas karam Libānā. Tramps pazemo ukraiņus. Kāda ir Apvienoto Nāciju jēga?

Cilvēktiesību aizskārumi un to novēršana finanšu nozares uzņēmumu lejupējā vērtību ķēdē

ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi (ANO Pamatprincipi) paredz, ka jebkuram uzņēmumam ir jāievēro cilvēktiesības. Tas prasa ieviest un īstenot tādas politikas, procesus un praksi, kas ļautu novērst un mazināt uzņēmuma negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām. Minētais attiecas arī uz finanšu nozares uzņēmumiem, piemēram, bankām, pensiju fondiem un aktīvu pārvaldītājiem. ANO Pamatprincipu gaidas tiek pārņemtas arī ES regulējumā.