Zigrīda Frīde.
Latvijai būs nākotne vienīgi kopsolī ar gara gaismu
Latviešiem izsenis pāri nākuši laiki, kad, noraugoties uz valdošo lietu kārtību, grūti pārvarēt savas bezspēcības sajūtu. Tieši šādos laikos vajadzētu īpaši novērtēt vēlmi pēc patiesi nesavtīga gara un uz attīstību vērsta entuziasma spēka.
Tālajā 18.gadsimtā latviešu tautas gaišākai nākotnes perspektīvai ticēja literāts Gothards Frīdrihs Stenders, kura personība kļuva būtiska visā Latvijas kultūrvēsturiskās attīstības gaitā. Saskarsmē ar viņa darbiem var just lielu radošajā entuziasmā ieslēptu potenciālu. Pēc studijām ordinēts Lindes-Birzgales draudzē, Stenders domāja ne tikai par novadu, bet visu tautu, ko redzēja apveltītu ar daudzām labām īpašībām: mācās labprāt, ir godīga, labsirdīga, uzticama, pacietīga, strādīga un līksma. Lai pavērtu tai attīstības iespējas, viņa plāni saistījās ar latviešu apgaismi un garīgo apvāršņu paplašināšanu. Stenders pat formulēja «līdzcilvēku labklājības vairošanas programmu», kā galveno nospraužot tādu izglītojošu darbu izveidi, kas ievirzītu jaunlaiku attīstības gaitā. Savus literāros centienus Stenders motivēja ar rakstītā vārda lietderību sabiedrības izaugsmē. Tai veidojoties nākamo gadu desmitu gaitā, Stendera grāmatu nozīmība tikai pieauga un ar laiku modināja arvien lielāku interesi.