Ilustratīvs foto.
Turpinoties straujai ekonomikas izaugsmei, turpina augt pieprasījums pēc darbiniekiem, savukārt darbaspēka rezerves pamazām izsīkst. Darba tirgū iet arvien karstāk. Arvien biežāk darba specifikai un piedāvātajam atalgojumam atbilstoša darbinieka piemeklēšana ir īsts izaicinājums darba devējiem. Apstākļos, kad samazinās bezdarbnieku skaits, bet aug vakanču skaits, pretendentu skaits uz vienu vakanci sarūk.
Līdz ar to sarunās par darba samaksas lielumu un citiem labumiem kārtis viennozīmīgi ir darba ņēmēja rokās.
Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc redzam diezgan strauju vidējās algas pieaugumu. Tiesa, situācija katrā konkrētajā nozarē un darba specifikā var atšķirties no aprakstītā vidējā.
Bezdarbnieku skaitam samazinoties par 15.3 tūkstošiem salīdzinājumā ar situāciju pirms gada, bezdarba līmenis 3.ceturksnī noslīdēja līdz 7%. Tas ir zemākais līmenis pēdējo nedaudz vairāk nekā 10 gadu laikā. Tai pat laikā nodarbināto skaits pieauga par 17.2 tūkstošiem, un nodarbinātība mērāma ar plus zīmi jau piekto ceturksni pēc kārtas. Tas ir ļoti labi, ņemot vērā nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences.
