Obligācijas – perspektīvs finansējuma piesaistes avots gan privātiem uzņēmumiem, gan institūcijām

Baltijas uzņēmumi jau vēsturiski finansējuma nepieciešamības gadījumā vērsušies pie bankām, taču ne vienmēr šī ir vienīgā iespēja. Vērtspapīru emitēšana ir apsvēršanas vērta un efektīva alternatīva papildu finansējuma piesaistei. Uzņēmumiem var emitēt gan kapitāla, gan parāda vērtspapīrus. Un obligāciju emisiju var veikt gan dažādas iestādes un institūcijas, gan privāti uzņēmumi. Pretēji akciju emisijai obligāciju emisija neietekmē uzņēmuma īpašnieku sastāvu.

Siliņa: Ar kājām uz zemes, ar skatu uz priekšu

Interviju Evikai Siliņai lūdzām jau divas dienas pirms viņas kabineta apstiprināšanas Saeimā 15.septembrī, taču izbrīvēt laiku sarunai jaunajai premjerministrei nenācās viegli. Tā esot bijusi «liela pretimnākšana no mūsu puses pirmajā darba dienā», viņa bilda pirms sarunas, kas notika uzreiz pēc koalīcijas sēdes 18.septembrī Ministru kabineta Zaļajā zālē, kur notiek valdības sēdes. Esot bijis «traks grafiks», un «ceru, ka būšu loģiska tik vēlu vakarā».

Kāpēc Igaunijā akcijas pērk biežāk nekā Latvijā?

Baltijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā tikai 7% investē akciju tirgos, kamēr Igaunijā to dara divreiz vairāk – 16%. Kādi ir galvenie iemesli iedzīvotāju kūtrumam, un kas ir palīdzējis kāpināt interesi par ieguldījumiem Igaunijā?

Kā samazināt atpalicību no Lietuvas un Igaunijas?

Latvija šobrīd ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kas vēl nepraktizē valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā, kā rezultātā Lietuvas un Igaunijas biržas uzņēmumu tirgus kapitalizācijā ir nepilnas septiņas reizes lielāka nekā Latvijā. Kā lēmums par valsts uzņēmumu kotēšanu biržā stiprinātu Latvijas ekonomiku, un vai ieguvēji būtu ne tikai uzņēmēji un investori, bet arī iedzīvotāji?

Podkāsts nr.174: Prognozējamais Rinkēvičs. Neprognozējamās vēlēšanas. Valsts uzņēmumi biržā. Cenzūras atdzimšana

“Viss slikti” posms finanšu tirgos kā izdevīgs laiks jauniem ieguldījumiem

Ilgtermiņa labklājības veidošanā ieguldījumi ir neatņemama sastāvdaļa. To pēdējos gados apzinās arī arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju, kuri sākuši ieguldīt brīvos līdzekļus finanšu tirgos. Tāpēc likumsakarīgi, ka brīdī, kad finanšu tirgi piedzīvo būtiskas svārstības vai kritumu, daudzus pārņem bažas un satraukums. Tas ir saprotams, jo vairumam cilvēku ikdienas steigā nav laika un vēlmes aktīvi sekot līdz izmaiņu pamatojumam. Arī profesionāļi pēdējā laika notikumus uztvēruši gana nemierīgi, taču, izprotot procesu kopsakarības, ir skaidrs, ka esam periodā, kad ilgtermiņā ir labas iespējas veikt izdevīgus ieguldījumus.