Atkritumu poligons. Foto: Ieva Lūka, LETA
Atkritumu kalnos, kuru pieaugumu vieglu prātu pieļaujam, iespējams, slēpjas visa Mendeļejeva tabula. Bezskābekļa vidē baktērijām sadalot atkritumus, veidojas metāna gāze, kas ir 20 reizes kaitīgāka atmosfērai nekā ogļskābā gāze. Citviet pasaulē jau sen zina, ka pārstrādei nederīgie atkritumi ir vērtīgs energoresurss.
Risks no apglabāšanas
Ja Latvijā gribam turpināt atkritumus iznīcināt aprokot, ir jāņem vērā, ka visi slimības perēkļi, visas indes, ko tie satur, nekur nepazūd. Tas viss ķīmijas kokteilis paliek turpat, un mums nav ne jausmas, kādas jaunas kombinācijas un indes var rasties slēgtā vidē, jo ir skaidrs, ka ķīmiskās reakcijas tur notiek un turpinās. Ja aprokam pudeles lauskas, tad tās sagaidīs nākamo civilizāciju pārstāvji, kas tās izraks no zemes un brīnīsies. Atkritumu kalnos var veidoties mutācijas, tur var rasties kukaiņi, kas ēd ķīmijas kokteili, kuru pēc tam var pārnest uz cilvēkiem. Ir ļoti daudz risku un bīstamību, kas izriet no atkritumu apglabāšanas poligonos.
