Mākslīgā intelekta izstrāde Latvijai varētu dot iespēju audzēt ekonomisko konkurētspēju. Vai tam ir piemērota vide, un ko vēl vajadzētu uzlabot?
Ikviens, kas skolas laikā kolhozā vai vecāku saimniecībā ravējis bezgalīgi garās biešu vagas, noteikti ir sapņojis par ierīci, kas iznīcina visas nezāles. Nu tā vairs nav fantāzija, bet realitāte! Kompānija Weedbot radījusi pie traktora kabināmu iekārtu. Kad tā slīd pār vagu, mākslīgais intelekts atpazīst gan kultūraugus, gan nezāles un «sliktos» nošauj ar lāzerstaru.
Weedbot ir viens no Latvijas mākslīgā intelekta izstrādes uzņēmumiem. Kopumā tādu, kas nopietni darbojas nozarē, varētu būt daži desmiti, lēš Mākslīgā intelekta Latvijas asociācijas vadītājs Arvils Kupris. Konkrētas statistikas nav, jo striktas robežas pašlaik grūti novilkt. Arī daļa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumu sevi pieskaita pie mākslīgā intelekta izstrādātājiem.
Mākslīgā intelekta sistēmu izstrāde nenozīmē, ka katrs no jauna izdomā divriteni un rada savu ChatGPT. Dažādus rīkus, bibliotēkas vai lietotnes visbiežāk veido uz jau esošu modeļu bāzes. Jaunu risinājumu izstrādā tikai tad, ja iepriekš nekā līdzīga nav bijis.
Pirmās vērā ņemamās mākslīgā intelekta sistēmas pie mums radās pirms 15 gadiem. Viena no tādām uzraudzīja reklāmu skaitu medijos. To Lattelecom izstrādāja pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pasūtījuma. Monitoringa centrs izmantoja datorredzes tehnoloģijas un efektivizēja darbu. «Iedomājies, cik cilvēku vajag, lai monitorētu visus kanālus Latvijā!» saka Kupris, kurš tolaik strādāja Lattelecom un bija atbildīgs par mākslīgā intelekta risinājumu izstrādi.
Eksperti uzskata, ka mākslīgais intelekts varētu būt mūsu iespēja audzēt ekonomisko konkurētspēju. Augsne tam ir laba. Pēc OECD datiem, Latvija ir līdere mobilo datu lietošanā. 2023. gadā patēriņš uz vienu abonementu sasniedza 48 gigabaitus mēnesī. Tuvākā no kaimiņvalstīm ir Lietuva ar 33 gigabaitiem, tikai pēc tam seko Igaunija, kur patēriņš uz vienu abonementu ir gandrīz 29 gigabaiti.
«Tur, kur daudz patērē digitālo produkciju, var rasties, tikt testēti un lietoti jauni mākslīgā intelekta risinājumi,» uzskata Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raivis Bremšmits. «Tā ir iespēja, ko noteikti vajadzētu izmantot.» Mākslīgā intelekta attīstību par valsts prioritāti nosaucis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Kur esam pašlaik?
Ja kāds smīkņā par to, ka latvieši paši diez vai spēj izstrādāt konkurētspējīgus mākslīgā intelekta risinājumus, tad diez vai viņš ir redzējis nozares asociācijas prezentācijas. Mākslīgā intelekta rīki radīti, lai palīdzētu uzņēmumiem dažādās jomās, tajā skaitā pārtikas ražošanā, kokapstrādē, metālapstrādē, mikrobioloģijā. «Ir diezgan daudz laba, un, paldies dievam, šie uzņēmumi spējuši izdzīvot,» komentē Kupris. «Pirms dažiem gadiem tirgot mākslīgā intelekta sistēmas bija līdzīgi kā pārdot datorus astoņdesmitajos. Visi saprot, ka vajag, bet — kurš būs pirmais? Masa vienmēr skatās uz labajiem piemēriem.»
Viens no pieredzējušākajiem izstrādes uzņēmumiem ir Apply. Tas radījis dažādus kvalitātes kontroles rīkus. Pārbauda stikla pudeles, olas, piena produktus. Ražotāji šīs iespējas jau izmanto. Izstrādāja arī datorredzes risinājumu taromātiem, kas pieņēma samīcītas bundžas. Taču pasūtītāja — valsts — prasība bija tādas nepieņemt, jo uzpircējam nav vajadzīgas. Pašreizējos taromātos izmanto vienkāršotu sistēmu, kas tikai nolasa svītru kodus.
Labs piemērs ir arī Asya, kas aptuveni septiņus gadus nodarbojas ar zvanu centru automatizāciju. Risinājums piemērots mazajām valodām un ietver lietas, kādu nav lielajās platformās. «Domāju, ka nākotnē klientu apkalpošanā vai pārdošanā cilvēki gribēs labāk runāt ar robotiem, jo jaukā tonī varēs uzreiz saņemt atbildi, kādu vajag,» stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Ēvalds Urtāns, «nevis pretī būs noguris cilvēks. Cilvēki varēs darīt sarežģītākas, interesantākas lietas.» Uzņēmuma klientu vidū ir Tele2, 4Finance, Tet, Veselības centru apvienība un citi Baltijas valstu uzņēmumi.
Bet lielākais veiksmes stāsts pieder Giraffe360, kas radījis mākslīgajā intelektā balstītu risinājumu nekustamo īpašumu nozarei — robotizētu fotokameru ar lāzerskenēšanas iespēju. Tā sabildē telpas un automātiski apstrādā datus, piedāvājot ne tikai kvalitatīvas bildes, bet arī plānojumus un aprakstus. Uzņēmums darbojas 30 valstīs, bet ap 70% apgrozījuma veido klienti ASV un Lielbritānijā.
Interesantas lietas top augstskolās, kur pētniecības projektiem iespējams piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu, piebilst Urtāns, kurš ir arī Rīgas Tehniskās universitātes vadošais pētnieks. Tur izstrādātajiem risinājumiem gan vēl esot tāls ceļš ejams līdz gataviem produktiem.
Kāpēc svarīgi lietotāji
Galvenais faktors, kas veicina piedāvājuma attīstību, ir tieši pieprasījums, norāda mākslīgā intelekta nozares eksperti. Lai nozare augtu, pagaidām tas ir pārāk mazs gan vietējos, gan ārvalstu tirgos.
Pēc Eurostat datiem, mākslīgā intelekta lietotāju skaits Latvijā uzņēmumos pērn bija ap 9%. Labā ziņa — tas ir divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Eiropas Savienībā vidējais līmenis ir ap 13%.
Daudz lielāka atšķirība redzama, salīdzinot ar ASV. Pēc dažādu pētījumu datiem, tur mākslīgo intelektu izmanto vairāk nekā 30% uzņēmumu.
TOP10 OECD valstis pēc mobilo datu lietojuma
Gigabiti uz vienu abonementu mēnesī, 2023
Priekšzīmi Latvijas uzņēmējiem cenšas rādīt valsts sektors. Mākslīgā intelekta risinājumus publiskajā pārvaldē lieto 60% darbinieku, stāsta Bremšmits. Viņiem pieejamas mācības, lielai daļai nopirktas licences darbam ar ChatGPT un Microsoft izstrādātā rīka Copilot maksas versijām, informē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā.
Šogad paredzēts sākt programmu, kurā valsts pārvaldes iestādes varēs pretendēt uz finansējumu mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanai, lai veicinātu darba produktivitāti. Atbalstīs ne tikai esošo risinājumu uzturēšanu, bet arī inovācijas.
Starp citu, Latvija ir pirmā valsts pasaulē, kas nacionālā līmenī ieviesusi savu mākslīgā intelekta valodas tehnoloģijas platformu Hugo. Tā ļauj automatizēt pirmā līmeņa klientu apkalpošanu. Virtuālos asistentus lieto jau vairāk nekā simt valsts pārvaldes iestādes un institūcijas. Tagad ieviests jauns risinājums, kas tekstus automātiski pārvērš vieglajā valodā. Platformas izstrādi veicis valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde.
Savukārt vairākas pašvaldības jau izmanto telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmuma LMT risinājumus satiksmes drošības jomā. Tuvākā gada laikā Rīgā tiks uzstādītas 26 iekārtas, kas fiksēs krustojumu šķērsošanu pie luksofora sarkanā signāla, sabiedriskā transporta joslas neievērošanu un citus pārkāpumus. Līdzīgi risinājumi jau darbojas Liepājā, Jūrmalā un Daugavpilī.
Mākslīgā intelekta izmantošana uzņēmumos
Kuros ir vairāk par 10 darbiniekiem
Foto: TODO : REWORK
Biežāk izmantotās tehnoloģijas
Cik daudzi uzņēmumi lieto konkrēto mākslīgā intelekta risinājumu, 2024
Nauda būs!
Uzņēmēju vidū lielāks pieprasījums pēc mākslīgā intelekta tehnoloģijām radīsies, kad tam būs pieejams ES fondu finansējums, spriež Kupris. Pie tā Ekonomikas ministrija jau strādā.
Līdz vasarai paredzēts atvērt programmu uzņēmējiem, kurā būs pieejami kopumā 23 miljoni eiro digitalizācijai, vienam projektam — līdz 200 tūkstošiem eiro. Programmas nosacījumos īpaši izcelts atbalsts mākslīgā intelekta sistēmām — procesu automatizācijai un efektivizēšanai, gatavo risinājumu adaptēšanai, licenču, datu iegādei, infrastruktūras uzturēšanai, kiberdrošībai. To administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
Daudz lielāku summu — 130 miljonus eiro — Ekonomikas ministrija novirzījusi aizsardzības jeb dubultā lietojuma projektiem. «Aizsardzības industrija vēsturē bieži ir radījusi inovācijas, ko pēc tam izmanto daudz plašāka sabiedrības daļa,» saka Bremšmits, atgādinot par interneta rašanās vēsturi. Viena no prioritārajām jomām, kas šajā programmā var saņemt atbalstu, ir mākslīgā intelekta risinājumi autonomajām platformām, piemēram, droniem.
Šajā programmā atbalsts būs pieejams gan pētniecībai, gan produktu ražošanai. Kopš februāra uzņēmēji var pieteikties naudai, ko ieguldīt pētniecībā. To administrē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Viens pieteikums var saņemt līdz 80% projekta izmaksu, maksimālā summa ir miljons eiro. Kopējā pieejamā summa ir 26 miljoni eiro. Bet aprīļa beigās finanšu instruments Altum sāks pieņemt pieteikumus par atbalstu ražošanas procesam. Programma piedāvās aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro, no kuriem pusotru miljonu varēs saņemt kā grantu. Pieejamais finansējums sasniegs 98 miljonus eiro.
Saskaņošanas procesā vēl ir Altum programma, kurā ieguldījumiem jaunos pamatlīdzekļos, tajā skaitā datorprogrammēšanas iekārtām un mākslīgā intelekta risinājumiem, būs iespējams saņemt grantu līdz pat 10 miljoniem eiro. Gaidāms, ka konkurence būs sīva, jo pavisam pieejami 43 miljoni eiro. Pērn šajā programmā bija pieejami simt miljoni eiro. «Atsaucība bija ļoti liela, piedalījās visi Latvijas lielākie ražotāji,» piebilst Bremšmits.
Uzņēmēji vēl nesaprot
Uzņēmējiem nav jāmeklē veidi, kā izmantot mākslīgo intelektu. Jādomā otrādi, skaidro eksperti. Vispirms nepieciešams definēt problēmu un tad piemeklēt instrumentu, kas palīdz to risināt. Ja problēma ir darbaspēka trūkums, jāpanāk, ka viens var izdarīt trīs cilvēku darbu.
Kļūdainu izvēli labi ilustrē stāsts par kādu lielu Latvijas uzņēmumu, kurā strādā vairāki simti darbinieku. Lai atvieglotu darba ikdienu, pagājušā gada vasarā tas visiem iegādājās MS Copilot gada licences. Kad rudenī apskatīja datus par izmantošanas apjomu, izrādījās, ka to atvēruši tikai 15 cilvēki.
Šo piemēru izstāsta Igors Uhaņs. Viņš ir kompānijas Helve inovāciju vadītājs. Pēta uzņēmumu problēmas un piedāvā inovācijās balstītus risinājumus. 99% gadījumu atbildi sniedz mākslīgā intelekta risinājumi. Uhaņs uzskata, ka mākslīgā intelekta lietošana vispirms ir nevis tehnoloģiskais, bet kultūras izaicinājums. «Vai atceries pāreju no podziņtelefoniem uz viedtālruņiem? Daudziem vēl ilgus gadus pēc to ienākšanas bija podziņtelefoni. Tagad ir līdzīgi.»
Nozares asociācijas veikts pētījums rāda, ka uzņēmumu vadītājiem trūkst izpratnes par mākslīgo intelektu.
Diemžēl lielākā daļa uzņēmēju nespēj izskaidrot, ar ko atšķiras ChatGPT mākslīgais intelekts no tā, kas iebūvēts Teslā, novērojusi arī Agate Ambulte. Viņa astoņus gadus strādājusi par programmētāju gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tad atgriezusies dzimtajā Liepājā, kur sāka rīkot pasākumus, no kuriem izauga Digitālo inovāciju parks un Liepājas Tehnoloģiju klasteris. «Kamēr vadītāji to nesapratīs, būsim ierobežoti savā potenciālā, mūs var piemānīt un piedāvāt sarežģītākus un dārgākus risinājumus, nekā nepieciešams.»
Lai uzņēmējus un uzņēmumu vadītājus izglītotu, rudenī Rīgas Stradiņa universitātē tiks atvērta starptautiska maģistra programma Digitālās stratēģijas un mākslīgā intelekta vadība. Paredzēts, ka mācības notiks angļu valodā, jo pasniedzēji būs arī no citām valstīm, tajā skaitā Igaunijas un Spānijas. «Piedāvāsim koncentrētas, praktiskas zināšanas no nozares ekspertiem,» norāda Ambulte, kura šo programmu veido kopā ar kolēģi Lindu Alksni. Studentiem būs pieejamas 20 budžeta un 20 maksas vietas. Uzņemšana plānota vasarā, bet mācības notiks piektdienu vakaros un sestdienās.
Ne tikai mācīt, bet noturēt
Latvijas mākslīgā intelekta izstrādātāju piedāvājums varētu būt konkurētspējīgs arī ārvalstu tirgos, jo spējas ir vienlīdzīgas kā, piemēram, Skandināvijā, bet darbaspēka izmaksas — joprojām mazākas. Taču strādājošo trūkums ir viens no izaicinājumiem, kas jārisina.
Līdzšinējā pieredze rāda, ka labākie talanti bieži aizplūst uz lielajām organizācijām, kas var maksāt vairāk. «Tā ir visā pasaulē,» saka Kupris. Ar to saskaras arī, piemēram, norvēģi, kas jau iegulda līdzekļus mākslīgā intelekta talantu attīstībā.
Viens no risinājumiem varētu būt pārkvalifikācija, ko jau labu laiku izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare. Joprojām ir uzņēmumi, kas aicina darbiniekus bez priekšzināšanām, solot bezmaksas mācības. Pieaugot mākslīgā intelekta ietekmei uz Latvijas ekonomiku, šī tendence pastiprināsies, prognozē Kupris.
Datu par to, cik liels pieprasījums pēc šādiem speciālistiem ir pašlaik un varētu būt nākotnē, trūkst, atzīst Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Jānis Paiders. Valsts vairs nenosaka budžeta vietu skaitu konkrētās programmās, augstskolām tajā dota rīcības brīvība līdzīgi kā mācību satura izstrādē. Tāpēc ministrijā nav apkopota informācija par to, cik lielā apjomā augstskolas studiju programmās atver jaunus moduļus par mākslīgo intelektu, integrē šo tēmu jau esošajos. Taču zināms, ka tas notiek. Profesionālās izglītības programmās iekļauts modulis Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kurā jau paredzēta arī mākslīgā intelekta caurviju prasmes lietošana.
Jauniešiem jau ceturto gadu pieejama arī mākslīgā intelekta talantu programma. Tā ir Liepājas Izglītības pārvaldē licencēta neformālās izglītības programma, izveidota sadarbībā ar nozares uzņēmējiem. Tā ilgst vienu gadu un var tikt apvienota ar studijām. Pirmos divus gadus uzņēma 15, pēc tam 30, bet šogad jau 50 jauniešus. Pretendentiem jābūt vecumā no 18 līdz 25 gadiem. «Vieglāk ir iemācīt nekā pārmācīt,» pamato programmas izveidotāja un vadītāja Ambulte. Konkurss parasti ir divi trīs cilvēki uz vienu vietu.
Neformālās izglītības formāts dod iespēju operatīvi pielāgot saturu atbilstoši vajadzībām, kas nav iespējams augstskolās. Pirmo gadu ieviests matemātikas modulis. «Ja mēs jau vidusskolā mācītu matemātiku, kas piemērota mākslīgajam intelektam, varētu apsteigt izglītības ilgo ceļu par vairākiem gadiem.» Šogad tiek piedāvātas nodarbības ne tikai latviešu, bet arī angļu valodā. Tas paver plašākas iespējas pasniedzēju piesaistē. Atlase notiek, izvērtējot mākslīgā intelekta olimpiādes rezultātus vai sekmes skolā, motivācijas pārrunu un loģikas testa rezultātus.
Mācības ir par brīvu, jo programmu finansē uzņēmēji, tās kopējās izmaksas ir 60—100 tūkstoši eiro par mācību gadu. Taču tas nenozīmē, ka rezultātā katrs var saņemt vajadzīgo darbinieku skaitu kā veikalā. «Viņi veic investīciju mākslīgā intelekta izglītībā,» ideju skaidro Ambulte. Līdzšinējā pieredze rāda, ka programmu pabeidz divas trešdaļas audzēkņu. Taču nozarē strādāt gatava tikai puse. Pārējie ir pietiekami zinoši, lai vadītu projektus, bet ne tos izstrādātu, paskaidro Ambulte.
Jāsāk agrāk
Līdzīgi kā programmēšanu, arī mākslīgā intelekta izstrādes pamatus vajadzētu mācīt jau skolā, uzskata Uhaņs. Lai iegūtu labu rezultātu, bērniem jāapgūst vaicājumu jeb uzvedņu rakstīšana. «Jādara pretējais tam, ko mēs ilgus gadus mācījāmies, izmantojot Google, kurā jāraksta maksimāli precīzi atslēgas vārdi.» Tas prasa ne tikai tehniskas zināšanas, bet arī zināšanas par konkrēto tēmu.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Paiders tam piekrīt: «Mūsu spēja radīt jaunus produktus, tehnoloģijas un uzņēmumus nākotnē būs atkarīga no tā, cik sekmīgi šo tehnoloģiju izdosies iemācīt saprast un lietot ne tikai studentiem, bet arī skolēniem.»
Igaunijas skolās no nākamā mācību gada 20 tūkstošiem 10. un 11. klases skolēnu būs pieejamas bezmaksas mācības par labākajām mākslīgā intelekta lietojumprogrammām. Tās būs pieejamas arī pedagogiem. Vēlāk šīs mācības nodrošinās arī arodskolās. Projekta budžets ir ap 6,5 miljoniem eiro, un nauda nāk no privātā sektora. Skolēni un pedagogi varēs izmantot arī ChatGPT Edu, kas ir izglītībai piemērota ChatGPT versija.
Francijā no nākamā mācību gada vidusskolēni apgūs mākslīgajam intelektam veltītu mācību kursu platformā Pix, lasāms Francijas Izglītības ministrijas mājaslapā. Katram piedāvās personalizētu mācību programmu atbilstoši iepriekšējo zināšanu un prasmju līmenim. Lielu uzmanību tam pievērš arī Norvēģija.
Pārāk piesardzīgi
Vēl viens nozīmīgs aspekts mākslīgā intelekta izstrādes uzņēmumu attīstībā ir likumu rāmis. Uz Latviju, tāpat kā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, attiecas Mākslīgā intelekta akts, kas nodrošina mākslīgā intelekta izmantošanu atbilstoši sabiedrības interesēm, stāsta Gatis Ozols no Viedās administrācijas ministrijas. «Tas ir svarīgi, lai cilvēkiem dotu drošības sajūtu, ka domājam ne tikai par to, lai ātrāk investētu un uzņēmēji taisītu trakas lietas, bet arī pieskatām augsta riska lietojumus.»
Mākslīgā intelekta akts ir regula, kas katrai dalībvalstij ir kā likums. Tā nosacījumi pakāpeniski sāk stāties spēkā no šā gada februāra. Regulā noteikti stingri ierobežojumi biometrisko datu izmantošanai cilvēku identifikācijai, piemēram, ar sejas atpazīšanas sistēmām sabiedriskās vietās. Tāpat jāuzrauga, lai sistēmas, kas var radīt riskus sabiedrības veselībai un drošībai, būtu atbilstoši izstrādātas. Vēl noteikts, ka nepieciešams informēt, ja cilvēks tiešsaistē sazinās ar čatbotu, nevis klientu konsultantu.
Amerikā, Kanādā un Apvienotajos Arābu Emirātos šī joma regulēta mazāk, tāpēc tur izstrādātāji tikuši daudz tālāk nekā Eiropā. Saskatot to kā ierobežojumu savai uzņēmējdarbībai, Asya īpašnieks Urtāns plāno šogad atvērt biroju Dubaijā vai kādā no Amerikas pilsētām. Par šo problēmu vietējie un ārvalstu uzņēmēji runājuši arī ar ministrijām.
Tomēr velns nav tik melns, kā to mālē. Lai varētu izmantot inovatīvus mākslīgā intelekta risinājumus, Eiropas Savienības valstīs paredzēts izveidot atvieglotu regulatīvo vidi, stāsta Bērziņa. Slengā to sauc par smilškasti, kas dod iespēju eksperimentēt. Pēc tam vajadzības gadījumā kādu likumu var arī mainīt. Teiksim, grozīt Ceļu satiksmes drošības noteikumus, nosakot, ka automašīna var pārvietoties arī bez vadītāja.
Regulatīvā smilškaste darbosies Mākslīgā intelekta centra paspārnē. Tas darbu sācis aprīlī, bet vadītāja izvēle vēl notiek. Paredzēts, ka sākotnēji centrā darbosies ne vairāk kā četru cilvēku komanda. Tas atradīsies Valsts digitālās attīstības aģentūras telpās. Aģentūra palīdzēs administratīvajos un juridiskajos jautājumos. Ekonomikas ministrija centra darbībai atvēlējusi 375 tūkstošus eiro.
Inovācija nav tikai pats centrs, bet ir arī tā juridiskā forma. Lai arī ar Viedās administrācijas ministrijas iesaisti, tas veidots kā privāts nodibinājums. Uzņēmējus pārstāv Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, bet augstskolas — Universitāšu asociācija. Līdz šim privātā nodibinājumā valsts nav piedalījusies. «Mums bija svarīgi, lai centru neuztver kā valsts pārvaldes institūciju,» pamato Bērziņa.
Nozares eksperti to tiešām arī uzskata par labu risinājumu. Jebkuram lielam ārvalstu uzņēmējam daudz labāk patikšot runāt ar privāta nodibinājuma vadītāju, nevis Datu aizsardzības inspekciju. «Mūsu ambīcijas ir padarīt Latviju par draudzīgāko valsti mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanai,» piebilst Ozols. Mākslīgā intelekta centra dibināšanu prasa Eiropas regula, bet Lietuva un Igaunija šajā ziņā tik tālu kā Latvija vēl nav tikušas.
«Uz kaimiņvalstu fona izskatāmies labi. Lietuviešu pluss ir tas, ka viņi vienmēr vairāk ir uzdrošinājušies riskēt un skatīties, kas notiek tālāk. Savukārt igauņiem vienkārši vienmēr bijis labs PR,» apgalvo Kupris. Pirms gadiem pieciem igauņi pat aicināja viņu pārreģistrēt savu uzņēmumu pie sevis, lai varētu uzstāties kādā konferencē.
Pieredze
Četri miljoni attīstībai
Mikus Krams, jaunuzņēmuma Trace.Space līdzdibinātājs
Mūsu uzņēmums izstrādā prasību pārvaldības programmatūru. Mēģināšu izskaidrot vienkāršāk. Lego konstruktoram nāk līdzi grāmatiņa, kurā rakstīts, kas kurā brīdī jādara, lai to saliktu. Līdzīgas grāmatiņas ir mašīnām, tikai tajās nav pārdesmit, bet simtiem tūkstošu lappušu. Tajās skaidrots, kā detaļas savieno gan fiziski, gan programmatūras līmenī. Mēs esam radījuši platformu, kur to visu raksta. Līdzīgas bija jau iepriekš, taču vairs neatbilda mūsdienu prasībām. Mūsu produktu izmanto ne tikai autobūves uzņēmumi, bet arī vilcienu, raķešu, medicīnisko iekārtu ražotāji. Mērķa tirgus ir visa pasaule, pilotprojektus pašlaik īstenojam pārsvarā Amerikā.
Lai savu produktu attīstītu, tikko piesaistījām četru miljonu dolāru investīciju no vācu fonda Cherry Ventures. Tas investē pārsvarā industriālo tehnoloģiju uzņēmumos. Naudu ieguldīsim, lai panāktu, ka platformā var ielādēt vairāk datu un tā ir ātrāka, ērti lietojama programmētājiem. Gribam ieviest mākslīgā intelekta risinājumus. Mākslīgais intelekts varētu palīdzēt, piemēram, tekstu uzrakstīt kvalitatīvi, atbilstoši nosacījumiem.
Grantus neizmantojam, jo tas ir lēns un laikietilpīgs process. Tie liek iet konkrētā virzienā, un nepieciešams rakstīt ļoti daudz dokumentu, lai pierādītu, ka mērķi esi sasniedzis un naudu izmantoji lietderīgi.
Mūsu uzņēmumā pašlaik strādā desmit cilvēki, to skaitā trīs dibinātāji. Daži inženieri mums ir Latvijā, daži Horvātijā, viens Polijā, dizaineri Rumānijā. Kad sākām meklēt darbiniekus, gribējām vislabākos Latvijā, bijām gatavi maksāt diezgan labas algas. Taču sapratām, ka paši labākie var dabūt vēl lielāku algu, kādu pagaidām neesam gatavi maksāt, un darbu jau ir atraduši. Tāpēc sākām skatīties plašāk un meklējām darbiniekus no jebkuras vietas Eiropā. Tad arī izdevās atrast.
Savā darbā izmantojam jau esošus mākslīgā intelekta modeļus, bet nākotnē gribam veidot savējo, kas bāzēts tieši uz inženierijas datiem. Lielākā problēma ir tā, ka tas ir intelektuālais īpašums, ko uzņēmumi parasti sargā visniknāk. Ir pat sistēmas, kas nav pieslēgtas pie interneta. Lai šo informāciju dabūtu, nāktos skraidīt pa uzņēmumiem un prasīt atļauju izmantot.
Taču ir iespējami vēl citi risinājumi. Lielāki uzņēmumi pieņem darbā profesionālus doktorantus, kas anotē datu kopas. Datus var arī sintezēt.
Savu modeli gribētu izveidot divu trīs gadu laikā. Vienlaikus rēķināmies, ka brīdī, kad nonāksim līdz sava modeļa izstrādei, kaut kas tāds jau būs pieejams.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
