Ekonomikas ministrija
- Tēma
- 08.04.2025.
- Ilze Šķietniece
Iespēja izrauties
- Viedoklis
- 31.03.2025.
Latvijai ir lielākais ministriju īpatsvars Baltijā pret iedzīvotāju skaitu un valsts budžetu
- Tēma
- 08.04.2025.
- Ilze Šķietniece
Iespēja izrauties
Mākslīgā intelekta izstrāde Latvijai varētu dot iespēju audzēt ekonomisko konkurētspēju. Vai tam ir piemērota vide, un ko vēl vajadzētu uzlabot?
- Viedoklis
- 31.03.2025.
Latvijai ir lielākais ministriju īpatsvars Baltijā pret iedzīvotāju skaitu un valsts budžetu
Administratīvā aparāta un valsts budžeta izmaksu optimizēšanas kontekstā valdībai būtu jānāk ar priekšlikumu samazināt ministriju skaitu.
- Viedoklis
- 22.07.2024.
Kā audzēt Latvijas zāļu ražotāju “muskuļus”?
Pēdējo mēnešu laikā ekonomisti un apskatnieki lauž šķēpus un viedokļus par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju. Tā paredz desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP apjomu. Apsveicami, ka EM pie šādas stratēģijas strādā un to virza, uzsverot - lai to izdarītu, Latvijas uzņēmumiem jāspēj vēl veiksmīgāk sevi pierādīt eksporta tirgos. Farmācija un medikamentu ražošana jau izsenis ir bijusi viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm, kas turklāt ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka nozare nevar gulēt uz veciem lauriem un tai ir “jāaudzē muskuļi” globālā līmenī, piedāvājot arī jaunus produktus un atrodot savu nišu, kur varam būt vēl efektīvāki, ātrāki, produktīvāki un konkurētspējīgāki.
- Viedoklis
- 11.12.2023.
Vai tiešām vajadzīgi 145 gadi, lai digitalizētu Latviju?
Latvija varētu kļūt par vienu no digitalizācijas pionieriem pasaulē. Taču vienkāršība risinājumos un birokrātiskais slogs, mēģinot saņemt valsts atbalstu digitalizācijai, bieži vien ir lielāks nekā spēja izpildīt prasības atbalsta saņemšanai.
- Viedoklis
- 18.10.2023.
Vai esam mācījušies no kļūdām enerģētikas politikas veidošanā?
Viens no “karstākajiem” jautājumiem enerģētikā salīdzinoši nesen bija t.s. obligātā iepirkuma komponente (OIK) un tās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. OIK sāga beidzās ar skandāliem un parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, kuras uzdevums bija identificēt vainīgos. Viena no OIK mācībām un atziņām – haotiska un nepārdomāta rīcība enerģētikas sektorā var nodarīt būtisku kaitējumu sabiedrībai un uzņēmējiem. Tagad, kad piedzīvojam jaunu “bumu” energosektorā – atjaunīgo resursu izmantošanu –, māc bažas, vai enerģētikas politikas veidotāji ir kļuvuši tālredzīgāki un viņu lēmumi ir pārdomātāki.
- Viedoklis
- 25.09.2023.
Līdz ar minimālo algu būvnieki prasa risināt citas samilzušas problēmas
Būvniecības ģenerālvienošanās komitejas sēdē piektdien, 22.septembrī, panākta vienošanās ar 2024.gada 1.janvāri būvniecībā nodarbinātajiem minimālo mēneša darba algu normālā darba laika grafikā paaugstināt līdz 930 eiro līdz šim noteikto 780 eiro vietā. Minimālā stundas tarifa likme ar nākamo gadu būs 5,57 eiro.
- Viedoklis
- 07.07.2023.
Zem kompetences centru izkārtnes Eiropas nauda dalīta savējiem
Publiski izskanējusi uzņēmēju neapmierinātība ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) darbu – uzņēmēji aicina mainīt CFLA vadību un atbildīgās Finanšu ministrijas amatpersonas. Reaģējot uz to, CFLA direktore 6.aprīlī norāda: “ES fondu nauda ir visu mūsu līdzekļi, nav pieļaujamas jebkādas aizdomas par Eiropas Komisijas [..] noteikumiem neatbilstošu līdzekļu izlietojumu [..] Mūsu pienākums ir gūt pārliecību par ES fondu godprātīgu, tiesisku un pamatotu ieguldījumu, lai finansējuma saņēmēja neatbilstoši iztērētie līdzekļi nebūtu neplānoti jāsedz no valsts budžeta.”
- Viedoklis
- 06.06.2023.
Būvniecības nozarei jāapsteidz laiks, lai atgūtu labo vārdu
Tāpat kā vairumā Eiropas Savienības (ES) valstu, arī Latvijā būvniecības nozarei ir būtiska loma tautsaimniecības izaugsmē. Tā ir viena no lielākajām nozarēm materiālu patēriņa ziņā, kuras vēriens ir vienlaikus gan vājā puse (lielam organismam ir grūtāk ātri adaptēt inovācijas un attīstīties), gan iespēju avots (jebkuras pozitīvas izmaiņas šajā nozarē ir eksponenciālas). Nav arī noslēpums, ka tā ir viena no skandāliem apvītākajām nozarēm. To noteikti var mainīt, bet, lai būvniecības nozare atgūtu labo vārdu, tai būtu jāiet līdzi laikam un jācenšas tam tikt pat solīti priekšā. Nepalīdz tiesvedības procesā esošā “karteļa lieta”.
- Viedoklis
- 05.05.2023.
Mīti un manipulācijas ap kompetences centriem: problēma – interešu konflikts
Kāda ir Eiropas Savienības (ES) fondu sūtība, būtība un jēga? Pamata līnija šķietami visiem ir zināma – ar dažādiem instrumentiem, projektiem un investīcijām mērķtiecīgi sekmēt valsts labklājības celšanu un attīstību. Visi sagaidām, ka fondu projektu īstenošana notiks skaidri, saprotami, caurspīdīgi, likumīgi un godprātīgi. Domāju, ka tam piekritīs ikviens nodokļu maksātājs. Tomēr – katram gadījumam, lai šajā procesā būtu mazināta misēkļu un nejaušu nesmukumu (nemaz nerunājot par nelikumībām!) iespējamība, ES fondu sistēma ir paredzējusi kontroles filtrus. Viens no tādiem filtriem esam mēs – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kura ne tikai slēdz līgumus par projektu īstenošanu, bet arī tos uzrauga, lai gūtu pārliecību par visu minēto principu ievērošanu un izdevumu pamatotību. Šim mērķim esam izveidoti un īpaši akreditēti no ES fondu revīzijas iestādes puses.
- Viedoklis
- 25.01.2023.
Īstermiņa intereses kavē būvprojektus un nozares izaugsmi
Nule ar jaunpieņemtiem grozījumiem normatīvajos aktos noticis ilgi gaidīts mēģinājums ierobežot šauras uzņēmumu grupas īstermiņa intereses, kas bloķējušas būvniecības izaugsmi aizvadītajos 10 gados un pēdējā laikā kalpojušas par vienu no iemesliem būvprojektu pārtraukšanai vai kavēšanai. Jaunākais piemērs tam ir jau otrais konflikts starp pasūtītāju Valsts nekustamie īpašumi un Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas darbu ģenerāluzņēmēju, kas nolīgts pēc līguma pārtraukšanas ar pirmo.
- Viedoklis
- 06.05.2022.
Labākā enerģija ir tā, ko nepatērējam
Enerģētikas jautājumiem dažādu iemeslu dēļ pēdējos mēnešos ir pievērsta lielākā uzmanība pēdējo gadu laikā. Pērnā gada straujajam energoresursu izmaksu kāpumam šogad ir pievienojušies arī papildu ģeopolitiskie aspekti un nepieciešamība rast jaunus energoresursu piegādātājus, mazinot atkarību no Krievijas piegādēm. Tas viss notiek laikā, kad Latvija un citas valstis Eiropas Savienībā stingri virzās uz atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšanu un energoefektivitātes paaugstināšanu. Tādēļ, summējot šos daudzos apstākļus, varam droši apgalvot – labākā enerģija ir tā, ko nepatērējam.
